Rīgas domes Labklājības departaments aicina pievērst uzmanību senioru traumatismam

PakapiensTraumatisms vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū palielinās tieši ziemas mēnešos, tomēr daudzos gadījumos tas nebūt nav saistāms ar sezonalitātes faktoru iedarbību. Statistikas dati liecina, ka visbiežāk cilvēki traumas gūst tieši savās dzīvesvietās!

Un, ja nevaram parūpēties par apledojušu ceļu kaisīšanu, mēs taču varam parūpēties par drošu vidi savās mājās! Vai zinājāt, ka vieni no biežākajiem negadījumu iemesliem savās dzīvesvietās ir aizķeršanās aiz paklājiem, vadiem vai čībām?

Tādēļ, lai informētu un pievērstu sabiedrības uzmanību senioru traumatisma profilaksei, ar Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstu no februāra līdz marta sākumam daudzās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās ir izvietoti plakāti – tajos tiek norādīti gan praktiski un profilaktiski ieteikumi traumatisma mazināšanai, gan atgādinājums par tādiem biežāk sastopamajiem negadījumu cēloņiem dzīvesvietā, kā aizķeršanās aiz paklājiem, elektrības vadiem vai čībām.

Plakats_1Plakats_2_istaba

Statistikas dati* par 2013. gadu liecina, ka seniori traumas visbiežāk guvuši gada pirmajos mēnešos un decembrī. Lai gan procentuāli viena no biežākajām traumu gūšanas vietām ir transporta zona (19% no kopējā gūto traumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju), un traumatisms ziemas mēnešos pamatojams arī ar sezonalitātes faktoru iedarbību (apledojuši ceļi, nekaisītas ietves u.tml.), tomēr visvairāk traumas tiek iegūtas tieši dzīvesvietā – mājās, kur vides apstākļi visa gada garumā ir nemainīgi. Slimību profilakses un kontroles centra dati par 2013.gadu liecina, ka kopumā dzīvesvietā gūti 63% traumu, bet lūzumi un saindēšanās gadījumi ir vieni no biežākajiem traumu gūšanas veidiem – attiecīgi 74% un 9%.

Iemesli traumu gūšanai ir dažādu faktoru komplekss, kas senioriem daudzkārt saistās ar medicīniska rakstura problēmām – piemēram, hroniskām slimībām, zāļu lietošanas vai motoriskajiem traucējumiem. Kaulu lūzumus lielākoties rada kritieni, tādēļ, novērtējot savu veselības stāvokli un parūpējoties par drošas vides izveidošanu savā dzīvesvietā, traumatisma risku iespējams samazināt. Seniori visbiežāk kritienus piedzīvo, paklūpot (piemēram, uz kāpnēm, aizķeroties aiz paklāja malas vai uz grīdas esošiem priekšmetiem), paslīdot dēļ nepiemērotiem apaviem, pakāpjoties uz nepiemērotiem paaugstinājumiem (viens virs otra salikti krēsli vai ķeblīši) vai paslīdot vannas istabā.

Lai savā dzīvesvietā ieviestu veselībai drošāku vidi, kā viens no ieteikumiem ir nodrošināt pietiekamu apgaismojumu telpās, bet naktslampiņas lieti noderēs, pārvietojoties nakts laikā – piemēram, no guļamistabas uz vannas istabu. Telpās labāk neizvietot mazus paklājus vai grīdas sedziņas, bet, ja no tām šķirties nav iespējams, labs risinājums ir to pielīmēšana pie grīdas ar divpusēju līmlenti. Rokturi arī pie sienām un stabilas mēbeļu virsmas būs īpaši noderīgs atbalsts cilvēkiem ar līdzsvara traucējumiem, bet ērti, neslīdoši un kājai pieguloši apavi būs daudz drošāki par tik iemīļotajām „iešļūcenēm”. Rokturi īpaši noderīgi būs arī vannas istabā, bet vannā var ievietot vannas paklājiņu vai dušas krēslu/soliņu. Ja nepieciešams pakāpties, lai aizsniegtu augstāk esošus priekšmetus, ieteicams izmantot īpaši šim nolūkam paredzētas kāpnes.

Rīgas domes Labklājības departaments par drošību un traumatisma tēmu aicina aizdomāties ne tikai seniorus, bet arī pārejos – viņu ģimenes locekļus, draugus vai paziņas. Uzmanība un rūpes par senioriem ir nenovērtējama dāvana, bet, ja ir jāpagādā „ciemakukulis” – mājvietas labiekārtošana drošākai senioru ikdienai būs viena no labākajām veltēm.

Rūpes par veselību – jau no šodienas

Biežākie traumu veidi vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū ir lūzumi un saindēšanās. RD Labklājības departaments vērš uzmanību, ka par šiem traumatisma veidiem svarīgi zināt un par sevi jāparūpējas ne tikai tiem, kam „spēka gadi” jau aiz muguras. Iemesli traumu gūšanai ir dažādu faktoru komplekss, kas senioriem daudzkārt saistās ar medicīniska rakstura problēmām – piemēram, galvas reiboņiem, nespēku vai redzes traucējumiem.

Tomēr ir dažādas veselības veicināšanas iespējas, kā ar vienkāršām, bet ilgtermiņā tik nozīmīgām rūpēm par sevi veidot pamatu veselīgākām vecumdienām. Mūžsenie ieteikumi par fizisko aktivitāšu ievērošanu ikdienā, sabalansētu uzturu, kas uztur spēku muskuļos, kaulos un visā ķermenī, ir atgādinājums, kas nevar tikt atstāts bez ievērības. Tāpat gan fiziskās aktivitātes, gan uzturs ietekmē sirds veselību un samazina risku saslimt ar sirds slimībām, insultu vai iegūt augstu asinsspiedienu, un – kas īpaši būtiski traumatismā – ietekmē kaulu stāvokli.

Tā kā tieši lūzumi ir vieni no biežākajiem traumu veidiem – vai tas nav pietiekams arguments, lai ikdienā jau no mazotnes un atbilstoši savai varēšanai un veselības stāvoklim, vairāk pievērstos dažādiem fiziskā spēka, lokanības vai līdzsvara vingrinājumiem? Un svarīgi – ka nekad nav par vēlu sākt darīt šodien. Un tie, kuri savas dzīves ritmā iemeslus mazkustībai var atrast daudz, tiek aicināti padomāt – ka iemests fiziskām aktivitātēm savā dziļākajā būtībā ir viens, bet atsver visus pārējos – un tas ir vesels mūžs.

Uzzini vairāk!

Kopumā informatīvi plakāti ir izvietoti 100 Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās, bet Rīgas pašvaldības mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv (sadaļā “Fiziski aktīvs un drošs”) iedzīvotāji turpmāk varēs uzzināt papildu informāciju par vecāka gadagājuma iedzīvotāju traumatisma tēmām.

* Informācijas avots – Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Foto: www.moloneyfh.com