Kas ir gripa un kāpēc tā ir tik bīstama?

GripaLīdz ar jaunā gada sākumu Rīgā palielinājies gripas pacientu skaits. Par straujo gripas slimnieku pieaugumu informē gan Slimību profilakses un kontroles centrs, gan arī ģimenes ārsti, tādēļ par svarīgiem un aktuāliem ar gripu saistītiem jautājumiem lūdzām uz sarunu Rīgas veselības centra ģimenes ārsti Dr. Līgu Brūkli.  

Intervija_Dr.Brukle

Kas ir gripa un kāpēc tā ir tik bīstama?

Gripa ir akūta respiratora vīrusa infekcija, kurai raksturīga ļoti augsta kontagiozitāte. Tautas valodā runājot – tā ir ļoti lipīga. Šis vīruss izdalās gaisa pilienu ceļā, un, kontaktējoties ar slimnieku, ir ļoti liela iespējamība tam, ka cilvēks var saslimt.

Parasti gripa norit diezgan smagā formā – ar augstu temperatūru, drebuļiem, kaulu laušanas un acu ābolu sāpēm. Šī simptomātika ir saistīta ar intoksikāciju. Kas ir intoksikācija? Tas nozīmē, vīruss izdala toksīnus, kas būtībā ir kā inde organismam. Tāpēc arī  pacientam ir šīs sūdzības. Temperatūra parasti ir augsta – līdz pat 40C. Gripai raksturīgs sauss, mokošs klepus, kas saistīts ar trahejas iekaisumu, un ir apgrūtināta deguna elpošana.

Ja ģimenē kāds ir saslimis, tad jau parasti notiek ķēdes reakcija. Ja izsaukums sākumā ir pie viena pacienta, tad, ārstam apmeklējot pacientu pēc dažām stundām mājas vizītē, parasti šajā ģimenē nākas apskatīt jau arī nākamo pacientu.

Gripai ir arī vieglās formas, kuras ir bīstamas tādā ziņā, ka cilvēks subjektīvi jūtas salīdzinoši labi. Un ko viņš dara? Viņš iet uz darbu, viņš atrodas sabiedriskajā transportā, lielveikalos, un tādā veidā viņš aplipina arī apkārtējos, kuri, savukārt, pārslimo gripu jau smagā formā.

Attiecībā uz inkubācijas periodu, tās ir dažas stundas, bet dažreiz līdz četrām dienām. Inkubācijas periods ir laika periods pēc kontakta ar slimnieku un pirmajām slimības pazīmēm. Tas nozīmē – ja tu esi kontaktējies ar gripas slimnieku, tu vari saslimt tajā pašā dienā vai vēlāk – pēc četrām dienām. Saslimšana ir atkarīga no konkrētā cilvēka imūnās sistēmas stāvokļa. Ja viņam ir labas pretestības spējas, organisms var tikt ar infekciju galā.

Kādas ir gripas riska grupas?

Pirmkārt, tā ir veselības riska grupa – pacienti, kuriem novājināta imūnā sistēma. Tie ir bērni un personas vecākas par 65 gadiem. Otrkārt, personas, kuras uzturas pansionātos un ārstniecības iestādēs. Treškārt, pacienti ar hroniskām saslimšanām. Tas attiecas ne tikai uz hronisku plaušu slimību pacientiem, bet arī uz jebkuru pacientu, kuram konstatēta hroniska saslimšana. Riska grupā ir arī grūtnieces. Ja sieviete pārslimo gripu gaidot bērniņu, tad arī viņas vēl nedzimušais bērns pārslimo šo infekciju. Auglim šajā gadījumā var attīstīties smagi attīstības traucējumi. Grūtniecība var vispār pārtraukties spontāni ar augļa bojāeju.

Riska grupā ietilpst arīdzan imūnās supresīvās terapijas pacienti un personas ar imūndeficītu, t.sk. HIV pacienti.

Šīs pacientu grupas parasti slimo ar gripas smagām formām un viņiem bieži pievienojas komplikācijas. Un tad gripas slimošana nebeidzas ar piecām dienām, bet ar daudz ilgāku laiku. Tā pati pneimonija var būt saistīta ar gripas infekciju. Jebkurš vīruss nomāc mūsu imūno sistēmu. Mūsu organismā atrodas vesela „buķete” ar dažāda veida baktērijām, un līdz ar to tās var sākt aktivizēties, vairoties un mūsu imūnā sistēma ar infekciju netiek galā un attīstās bakteriālas dabas komplikācijas.

Kas būtu jādara, lai nesaslimtu?

Lai nesaslimtu, kā arī lai nostabilizētu imūnās sistēmas stāvokli pēc gripas, nepieciešams sabalansēts, ar olbaltumvielām un vitamīniem pilnvērtīgs uzturs, īpaši C vitamīns. Uzturā noteikti jālieto augļi un dārzeņi, kas satur C vitamīnu: mežrozīšu augi, kivi, apelsīni, greipfrūti, dažādu veidu kāposti – rožkāposti, balto galviņu kāposti, ka arī rutki, kāļi un bietes.

Imūnās sistēmas stāvokli uzlabo arī skābpiena produkti. Pret vīrusiem ļoti labi palīdz cīnīties ķiploki. Jācenšas ēst tieši svaigos augļus un dārzeņus. Cilvēki var izmantot saldētavas, lai glabātu smiltsērkšķus, brūklenes, aronijas, upenes un izmantot tos katru dienu. Arī garšaugi uzlabo imūno sistēmu: rozmarīns, koriandrs, ingvers, krustnagliņas.

Dzersim arī augu tējas! Piparmētru tēja, kliņģerītis, āboliņi, vīgriežu tēja – tas viss nāk organismam par labu.

Ļoti svarīgi gripas laikā ievērot personīgo higiēnu – mazgāt rokas un vēdināt telpas, turklāt – ne tikai mājās, bet arī darbā.

Režīms arī ir svarīgs – svaigs gaiss un pietiekošs miega režīms. Noguris cilvēks ir daudz uzņēmīgāks pret jebkuru infekciju.

Ārstus var nokaitināt tas, kā cilvēki rīkolas gripas epidēmijas laikā. Viņi pastaigājas ar saviem bērniem nevis svaigā gaisā, bet brīvo laiku pavada lielveikalos. Lielveikala apmeklējums gripas laikā vispār ir bīstams. Kopā būšanas laiks vairāk ir jāizmanto pastaigām svaigā gaisā.

Tomēr mēdz cilvēki, kuri domā tieši pretēji – ka viņiem ir lielāka iespējamība saslimt ar gripu tieši pastaigājoties svaigajā gaisā, jo tur ir auksti…

Svaigs gaiss nostiprina imūno sistēmu.Vīrusu koncentrācija svaigā gaisā ir tuvu nullei, ko nevar teikt par noslēgtiem kolektīviem. Tāpēc Ziemassvētku laikā, kad ir paaugstināta saslimstība ar akūtām respiratorām vīrusu infekcijām, jau pietiek vien ar Ziemassvētku Eglītēm, kas tiek organizētas bērnu kolektīvos un skolās. Jo vairāk sakoncentrējas cilvēku, jo ir lielāka iespēja, ka infekcija izplatīsies.

Kā vēl var pasargāties no inficēšanās? Vai nepieciešams vakcinēties?

Vakcināciju ļoti svarīgi ir saņemt riska grupām, jo parasti tiešām smagi slimo bērni, vecie cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām. Kā mediķis varu teikt, ka arī grūtniecēm ir jāvakcinējas. Šī vakcīna nav dzīva vakcīna – tā ir uz antigēna struktūras un nevajag no šīs vakcīnas baidīties. Ja grūtniece nevar nodrošināt, ka gripas epidēmijas laikā viņa var pilnīgi izolēties no apkārtējiem cilvēkiem, piemēram, no darba kolēģiem, no lielām cilvēku masām; ja viņa ir sabiedriski aktīvs cilvēks, kurai katru dienu ir jākontaktējas ar cilvēkiem, tad, protams, ir vēlams, lai viņa saņemtu gripas vakcināciju. Ja viņa nesaslims, tad arī bērniņš nesaslims.

Starp citu, ne visi iedzīvotāji zina, ka bērniem līdz 2 gadu vecumam un pacientiem ar hroniskām saslimšanām vakcināju ar 50 % atlaidi apmaksā valsts.

Bieži vien dzirdēts viedoklis, ka imūnajai sistēmai pašai ir jācīnās ar vīrusiem. Ka vakcinācija ir mākslīgā aizsardzība, kas nenodara organismam labumu…

Ņemot vērā to, ka gripas infekcija tiešām ir smaga, es tomēr vakcinēties ieteiktu.

Runājot par mūsu mazajiem, kuri neapmeklē bērnudārzu, un kuru vecāki nevēlas savu mazuli vakcinēt pret gripu, iesaku būt gudriem un prātīgiem un pašiem vakcinēties pret to. Tad iespējamība pārnest mājās šo infekciju ir daudz zemāka. Ja vecāki būs veseli, tad arī viņu bērni būs pasargāti.

Kā atkopties pēc gripas? Vai ir vēl kādi speciāli ieteikumi papildus veselīgam uzturam un dienas režīmam?

Protams, pēc gripas organisma rezerves ir izsmeltas. Līdz ar to būtu nepieciešams saņemt komplekso vitamīnu kursu. Organisms ir iztērējis tos cīņā pret infekciju. Ir jānovērtē arī zivju eļļa. Tajā ir A un E vitamīns. Zivju eļļa mums jau pārsvarā asociējas ar D vitamīnu, kas ir nepieciešams kaulu veselībai, bet A un E vitamīni ir vajadzīgi, lai uzlabotu ādas un gļotādu stāvokli. Tas nozīmē – lai gļotāda atjaunotos pēc vīrusa infekcijas, šie vitamīni ir nepieciešami. Būtībā zivju eļļa mums ir jālieto jau, sākoties rudens sezonai un līdz jūnija mēnesim – tad, kad mums trūkst saulītes. Tā darbosies kā fizioloģisks stimulators mūsu imūnajai sistēmai un līdz ar to labām organisma pretestības spējām.

Ar ģimenes ārsti sarunājās SIA  „Rīgas veselības centrs” sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste Inna Budovska

 

Foto: www.isvmag.com