Kā tikt galā ar ziemas “vēdergripu”?

Gada aukstajā laikā vīrusi nav nekāds retums. Rudens un ziemas periodā no tiem visbiežāk cieš kakls, deguns un elpceļi. Ziemai raksturīgs ne vien tas, ka palielinās gripas izplatība, bet ir vēl kāds gripas nosaukuma līdzinieks – tautā saukts par “vēdergripu”. Tā ir zarnu infekcija jeb norovīruss. Kā sevi pasargāt no inficēšanās ar šo nepatīkamo kaiti?

Kas ir šī slimība?

Norovīruss ir akūta vīrusinfekcija, kuras raksturīgās izpausmes ir caureja, spontāna vemšana, sāpes vēderā, neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās un slikta dūša. Lai inficētos, pietiek ar pavisam niecīgu daudzumu norovīrusa daļiņu. Turklāt inficēšanos var izraisīt ne tikai tieša kontaktēšanās ar slimnieku, bet arī saskare ar viņa izmantotām lietām, un tieši tas padara šo slimību ārkārtīgi lipīgu.

Kā apgalvo Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti, saslimšanas ar norovīrusu gadījumi tiek reģistrēti visu gadu, taču lielāka šī vīrusa aktivitāte ir tieši aukstajos mēnešos. Un izņēmums nav arī šī ziema.

Kā atpazīt simptomus?

70 % gadījumu saslimšana sākas ar vemšanu (kas biežāk piemeklē bērnus) un caureju – pieaugušajiem. Inkubācijas periods (laiks no inficēšanās brīža līdz slimības pirmajā izpausmēm) ir no 10–12 stundām līdz 4 diennaktīm (parasti 24–48 stundas). Slimība ilgst 2–3 dienas un pēc tam pāriet, taču cilvēks, kurš to pārslimojis, vēl kādu laiku var būt infekcijas pārnēsātājs. Īpaši bīstama šī slimība ir zīdaiņiem, jaunākā vecuma bērniem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, jo tā izraisa spēcīgu organisma atūdeņošanos.

Tā kā vīruss izdalās arī vemšanas laikā, tā daļiņas viegli nonāk gaisā un izraisa inficēšanos gaisa pilienu ceļā, izplatoties mikroskopisku siekalu daļiņu veidā, ja cilvēki atrodas ciešā kontaktā. Tas arī ir iemesls, kādēļ gadījumā, ja bērnudārza grupiņā tikai vienam bērnam ir sākusies norovīrusa izraisīta vemšana, var uzskatīt, ka norovīruss ir guvis „simtprocentīgu trāpījumu mērķī”, un rēķināties ar risku, ka pēc vienas vai divām dienām slimība piemeklēs arī pārējos grupiņas bērnus un pat audzinātājas. Norovīrusi ir izturīgi pret apkārtējās vides ietekmi un spēj ilgstoši izdzīvot uz dažādām virsmām, tādēļ arī vide var izraisīt jaunus saslimšanas gadījumus. Tā kā imunitāte pret norovīrusu ir nenoturīga, ir iespējama arī atkārtota inficēšanās.

Kā pasargāt sevi no norovīrusa?

Pirmām kārtām ir jāievēro elementāri higiēnas un profilakses noteikumi:

  • vairākas reizes dienā rūpīgi jāmazgā rokas ar ziepēm, jo īpaši slimošanas laikā, jo vīruss izplatās arī ar roku starpniecību;
  • rokas rūpīgi jānomazgā gan pirms un pēc tualetes apmeklējuma, gan ēdiena gatavošanas;
  • jāatradina bērni no pirkstu, kā arī zīmuļu un citu priekšmetu bāšanas mutē, jo uz tiem var atrasties infekcijas izraisītāji;
  • jācenšas ar nemazgātām rokām nepieskaties acīm, degunam un mutei;
  • cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst piedalīties pārtikas produktu ražošanā, ēdienu gatavošanā, transportēšanā un tirdzniecībā;
  • inficēti bērni nedrīkst apmeklēt bērnu iestādes un kolektīvus;
  • ja vīruss var būt nonācis uz virsmām vai priekšmetiem (piemēram, veicot sakopšanu pēc vemšanas), jāvalkā individuālie aizsardzības līdzekļi (piemēram, vienreizējās lietošanas cimdi un vienreizējās lietošanas priekšauts). Lai izvairītos no gaisā esošajām siekalu daļiņām, satīrot vēmekļus, jāvalkā sejas aizsargmaska;
  • nedrīkst lietot uzturā nemazgātus augļus un dārzeņus;
  • ja mājās atrodas norovīrusa infekcijas slimnieks, jāveic piesardzības pasākumi – slimniekam jālieto atsevišķi personīgās higiēnas līdzekļi un trauki;
  • telpu uzkopšanā jālieto sadzīves ķīmijas līdzekļi ar dezinficējošu iedarbību. Efektīvas profilakses metodes ir arī regulāra telpu vēdināšana un saskarsmes ar slimnieku ierobežošana.

Informācijas avots: www.riga.lv