Jaunas prasmes un prieks par iespēju palīdzēt – viens no iemesliem, kādēļ seniori iesaistās brīvprātīgajā darbā

Busim aktivi_grafika 1Iesaistoties senioru integrācijas starpvalstu projektā “Būsim aktīvi!” un uzsākot darbu pie informācijas un atbalsta sistēmas – zvanu centra izveides, Rīgas domes Labklājības departaments 2015.gada nogalē veica pētījumu senioru un sociālo darbinieku vidū, lai noskaidrotu senioru iesaistes iespējas brīvprātīgajā darbā.

Ar pētījuma rezultātiem un projekta gaitu var iepazīties sadaļā “PROJEKTI” un sadaļā “PĒTĪJUMI”, kā arī Rīgas domes Labklājības departamenta mājas lapā. 


Kopumā pētījumā tika aptaujāti 300 vecāka gadagājuma Rīgas iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, šobrīd kā brīvprātīgie ir nodarbināti 4,4% aptaujāto Rīgas senioru. Nedaudz biežāk kā brīvprātīgie ir nodarbināti seniori vecumā līdz 70 gadiem, sievietes, latvieši, seniori, kuri dzīvo vieni, kā arī respondenti ar aktīvu dzīvesveidu (pastaigas, fiziskie vingrinājumi vai citi hobiji 3 reizes nedēļā).

Visbiežāk aptaujātie brīvprātīgie (katrs otrais) veic brīvprātīgus darbus baznīcā. Baznīcā arī visbiežāk gūta informācija par brīvprātīgā darba iespējām. Par brīvprātīgo vēlētos kļūt 7,5% aptaujāto senioru. Tātad kopumā brīvprātīgo aktivitātes interesē (ir brīvprātīgie vai par tādiem vēlētos kļūt) 11,9% Rīgas senioru.

Biežāk minētie iemesli tam, kāpēc seniori nevēlas kļūt par brīvprātīgajiem (piekrita 46% – 56% respondentu) atzīmēja, ka viņus tas neinteresē; ir noguruši un vēlas atpūsties nevis strādāt; tam nav laika; veselības stāvoklis nav atbilstošs; nekad nav dzirdējuši brīvprātīgā darba piedāvājumus vai iespējas; nespēs citiem neko piedāvāt, jo nav īpašu prasmju.

Vairākums (68%) respondentu, kuri nevēlas iesaistīties brīvprātīgo aktivitātēs, atzina, ka nevēlas iesaistīties arī citās senioriem paredzētās aktivitātēs. Nozīmīgākie iemesli, kāpēc kļuva vai vēlas Busim aktivi_grafika 2kļūt par brīvprātīgajiem (piekrita vairākums senioru, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem), lai sajustos un būtu derīgs/- ga; gūtu prieku; iepazītos ar cilvēkiem; apgūtu jaunas prasmes un zināšanas.

Interesējošie brīvprātīgo darbības virzieni (būtu gatavi veikt vairākums senioru, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem): palīdzēt citiem senioriem; atbalstīt un palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; strādāt kultūras jomā. Seniori, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, vislabprātāk brīvprātīgā darbu veiktu reizi nedēļā (41,2%) vai reizi mēnesī (23,5%). Brīvprātīgajam darbam vienas dienas laikā respondenti vislabprātāk veltītu vairākas stundas (45,3%). Salīdzinoši labprātāk seniori, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, brīvprātīgo darbu veiktu kopā ar citiem brīvprātīgajiem.

Biežāk minētās prasmes/ pieredze, kuras vēlētos izmantot brīvprātīgajā darbā – bērnu pieskatīšana, kulinārija, teoloģija, mājas uzkopšana, dziedāšana, dzīvnieku pieskatīšana, pasākumu organizēšana, latviešu valodas zināšanas.

Runājot par brīvprātīgā darba atlīdzību, vairāk nekā divas trešdaļas senioru, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, piekrita sekojošiem atbilžu variantiem: redzēt, ka kādu esmu iepriecinājis; skaidri redzēt sava darba “augļus” jeb rezultātu; brīvbiļetes kāda kultūras pasākuma apmeklēšanai.

Aptaujātos Rīgas seniorus visvairāk (minēja 42,8% respondentu) interesētu Rīgas pašvaldības organizētie kultūras un izklaides pasākumi (koncerti, izrādes utt.). Nozīmīgu senioru daļu (17% – 23%) interesētu arī ar dažādām interesēm un hobijiem saistīti pasākumi un aktivitātes (piem., dārzkopība, rokdarbi, makšķerēšana), izglītojoši un informatīvi pasākumi, lekcijas, kas veltīti veselīgam dzīvesveidam, uzturam, fiziskām aktivitātēm, kā arī pasākumi un aktivitātes, kas veltīti veselības aprūpes jautājumiem. Apmeklējot Rīgas domes organizētos pasākumus vai aktivitātes, vairāk par pusi (52,3%) aptaujāto senioru priekšroku dotu pasākumiem, lekcijām, nodarbībām, kas nebūtu ilgāki par 2 stundām.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vairāk par pusi (54,4%) aptaujāto senioru visumā neizjūt nepieciešamību pēc sava vecuma cilvēku sabiedrības. Nozīmīgākie informācijas avoti par senioriem pieejamajiem pakalpojumiem – televīzija (minēja 61,4% respondentu), radi/ draugi/ ģimenes locekļi (47,2%), radio (30,1%), laikraksti (24,8%), ģimenes ārsts (21,5%), ziņu portāli internetā (20,2%). Bibliotēkas apmeklē 27,7% aptaujāto senioru, vismaz reizi mēnesī – 12,2% aptaujas dalībnieku. Lielākajai daļai (gandrīz 60%) aptaujāto senioru mājās ir pieejams gan dators, gan internets. Internetu lieto 58,8% senioru, vismaz reizi nedēļā – 45,2% aptaujas dalībnieku.

Kā aktīvu savu dzīvesveidu (pastaigājas, veic fiziskos vingrinājumus vai citu hobiju 3 reizes nedēļā) vērtēja 36,2% aptaujāto senioru. 39,6% aptaujas dalībnieku savu dzīvesveidu raksturoja kā drīzāk aktīvu nekā neaktīvu. 24,2% aptaujāto senioru atzina, ka viņu dzīvesveids ir neaktīvs (tikai retu reizi dodas pastaigās, veic fiziskos vingrinājumus vai citus hobijus).

Projektu līdzfinansē projekta partneri un Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014 – 2020. gadam (ERAF budžets).