Receptes no ēdiena gatavošanas meistarklases “Rudens brīvdienas”

Dārzeņu karijs

Sastāvdaļas:

  • ziedkāposta galviņa;
  • 2 burkāni;
  • bundžiņa vārītu pupiņu;
  • neliels tomāts;
  • 3 ēdamkarotes tomātu mērces;
  • Bengāļu karija garšvielu maisījums;
  • ingvera gabaliņš ½ īkšķa lielumā;
  • 2 ķiploka daiviņas;
  • čili pulveris vai ¼ pipara bez sēkliņām;
  • 200 g grieķu jogurta;
  • šķipsniņa sāls.

Pagatavošana:

Ziedkāpostu noskalo, sadala mazās rozetītēs, burkānus noskalo, nomizo, sagriež ripiņās, dārzeņus liek vārīties karstā ūdenī un vāra līdz tie kļuvuši mīkstāki, bet vēl ir nedaudz kraukšķīgi. Ingveru nomizo, sagriež mazos gabaliņos, ķiploka daiviņas nomizo un sasmalcina, tomātu noskalo un sagriež gabaliņos.  Ķiploku, ingveru, tomātu mērci, tomātu, karija garšvielas, čili liek blenderī un sablendē līdz viendabīgai konsistencei. Iegūto mērci silda uz pannas, ja tā ir pavisam bieza, pievieno nedaudz ūdens. Pakāpeniski pannā pievieno grieķu jogurtu, to iemaisot, kad uzmet burbuli, noņem no liesmas līdz dārzeņi ir gatavi. Kad dārzeņi ir izvārījušies, tos iemaisa kopā ar pupiņām karija mērcē, silda uz mērenes uguns vēl 3 – 5 minūtes.

Zirņu miltu pankūkas

Sastāvdaļas:

  • 500 ml piena;
  • 250 g zirņu miltu;
  • 3 olas;
  • šķipsniņa cukura;
  • šķipsniņa sāls;
  • šķipsniņa kūpinātas paprikas pulvera.

Pagatavošana:

Miltus sajauc ar sausajām sastāvdaļām. Sakuļ olas, pamazām pievieno pienu un miltus līdz veidojas pankūku mīklas masa. Mīklu atstāj uz 10 minūtēm. Uz pannas uzkarsē nedaudz eļļas, lej mīklu, ko vienmērīgi izlīdzina pa pannu, cep līdz tā kļūst viegli zeltaina no abām pusēm.

Rudens ābolu kūka

Sastāvdaļas:

  • 4 āboli;
  • tējkarote ābolu kūkas garšvielas (kanēlis, muskatrieksts);
  • ēdamkarote sviesta;
  • ēdamkarote kļavu sīrupa;
  • 120 g pilngraudu mīklas;
  • ola.

Pagatavošana:

Ābolus noskalo, sagriež, izņem serdes. Tos kārto cepampannas pamatnē. Sviestu izkausē mazā katliņā, pievienojot kļavu sīrupu, ābolu kūkas garšvielas (nepiededzināt!). Kad sviests izkusis, pārlej ābolus ar pagatavoto masu. Mīklu izrullē, klāj pāri āboliem, pielīdzinot maliņas. Olu sakuļ, ar otiņu vai dakšiņu apsmērē mīklu no virspuses. Liek cepties uzsildītā krāsnī 180’ C 20 – 30 minūtes (līdz mīkla kļuvusi zeltaina). Izņem no krāsns, ļauj atdzist vismaz 10 minūtes, tad uz virsmas, kas noklāta ar cepampapīru, apgriežot otrādi, izņem no cepampannas.

Cepti āboli

Sastāvdaļas:

  • 10 āboli;
  • 70 g auzu pārslu ar ābolu un ķirbja gabaliņiem, kanēli;
  • 30 g dzērveņu.

Pagatavošana:

Ābolus noskalo, tiem izņem serdes, augšpusē izgriež lielāku caurumu. Dzērvenes sasmalcina blenderī, pievieno auzu pārslas, visu samīca, pilda ābolos. Tos liek cepties 180’ C līdz 10 minūtēm (līdz āboli mīksti).

 

20

Kā runāt ar bērnu par “TO”

Kā atbildēt dažādu vecumu bērniem par seksualitātes jautājumiem

Svarīgi apzināties, ka sarunas ar bērniem par reproduktīvās veselības jautājumiem nav tikai sarunas par seksu. Tās ir arī sarunas par grūtniecību, dzemdībām, attiecībām, kā arī par cilvēka ķermeni, tā uzbūvi, cilvēka uzvedību u.tml.. Tāpēc šīs tēmas vecākiem parasti nav viegli risināmas. Kad un kā uzsākt šādas sarunas un kā turpināt?
Pirmsskolas vecuma bērns pamana mammas higiēniskās paketes un jautā: kas tas ir? Ko un kā vecākam būtu uz šo jautājumu jāatbild? Un vai vispār jāatbild? Kā atbildēt uz jautājumiem par to, kā rodas bērni?
Ikvienam vecākam visticamāk jau pašam ir sapratne par to, ka ar bērnu ir jārunā par higiēnu un reproduktīvo veselību. Tāpēc šeit mēģināsim rast atbildes par to, kad ir tas piemērotākais brīdis sarunas uzsākšanai un kā atbildēt uz dažādiem bērnu jautājumiem tā, lai paši nebītos un bērnu nenobiedētu.  Un, lai nenotiktu tā,  ka pirmsskolas vecuma bērni daudz jautā vecākiem par šo, bet vecāki, nezinot, vai un kā atbildēt, izvairās no atbildēm, bet pusaudžu vecumā bērni vairs nejautā…

Vissvarīgākis ir brīva un labvēlīga gaisotne

Galvenais, kas jāzina vecākiem, kuri vēlas kopā ar bērnu pievērsties sarunām par intīmo – ka šāds lēmums ir ļoti pareiza un atbalstāma izvēle. Pieredze liecina, ka bērniem, kuriem kaut reizi ir bijusi sirsnīga un atklāta saruna ar vecākiem par seksualitātes tematiku, ir daudz mazāk raksturīga sabiedriski nepieņemama un riskanta seksuāla uzvedība un šāda rakstura problemātika.
Tas nozīmē, ka informēti bērni:

  • vēlāk uzsāk seksuālo dzīvi un visbiežāk to dara pēc savas apzinātas izvēles un fizioloģiskas vajadzības nevis sabiedrības spiediena rezultātā;
  • izvēlas mazāku seksuālo partneru skaitu un seksuālās attiecības retāk izmanto psiholoģisku problēmu risināšanai;
  • rūpējas par savu drošību, biežāk izmanto kontracepcijas līdzekļus un biežāk atļaujas atteikt, kad kaut ko nevēlas pieļaut saskarsmē.

Faktiski tieši šis ir tas rezultāts, par kādu justos iepriecināts ikviens vecāks. Mierīgas, labvēlīgas sarunas kā reiz ir veids, kā šo rezultātu sasniegt. Neviens cits spēcīgāk par vecākiem nespēj ietekmēt bērna gaidas, priekšstatus un personisko robežu cieņu. Tas attiecas arī uz seksa tēmu.

Vecākiem labi jāapzinās un jāpārvalda savas personiskās izjūtas

Sekss, bērnu piedzimšana un attiecības kā parādības pati par sevi nav ne kaunpilna, ne smieklīga, ne netīra joma. Tā ir tāda pat mūsu dzīves šķautne, kā, piemēram, veselība un citas. Tomēr šī šķautne ir ļoti intīma un tas ir iemesls, kādēļ nereti par to ir grūti sākt runāt. Turklāt, daudziem vecākiem ir sava negatīva pieredze, kas traucē par šīm lietām brīvi izteikties.
Tāpēc vecākiem pirms sarunas uzsākšanas ar bērnu būtu vēlams:

  • Savstarpēji apspriest kopīgo plānu. Jāpārliecinās, ka mammai un tētim ir vienāds priekšstats par to, ko vajag un ko nevajag teikt bērnam. Ja priekšstati atšķiras, vēlams jau laikus panākt kompromisu.
  • Ja kautrējaties, izmēģiniet sarunu spoguļa priekšā jeb kopā ar dzīvesbiedru. Bērns var kaut ko pajautāt vienam no vecākiem un var arī abiem vienlaikus uzdot jautājumu, tāpēc būtu lieliski, ja gan mamma, gan tētis nesamulstot spētu piedalīties sarunā viens otra klātbūtnē.
  • Ja jūs nespējat runāt ar bērnu dēļ saviem psiholoģiskajiem pagātnes pārdzīvojumiem, palīdziet sev tikt ar tiem galā. Varat vērsties psihoterapijā, varat izrunāties ar tuvākajiem draugiem vai vismaz palasīt par šīm tēmām internetā. Jūsu bērns ir atsevišķa personība un viņa dzīve veidosies pavisam citādāk kā jūsējā. Jums ir unikāla iespēja pasargāt savu bērnu no tās negatīvās pieredzes, kāda bijusi jums. Šim nolūkam vispirms jāparūpējas par sevi un jārunā ar bērnu.

 

Nepieciešams sajust un cienīt robežas

Daudzi vecāki uztraucas, ka “samaitās” bērnu, ja runās ar viņu par tēmām, kuru pareizai izpratnei bērns vēl nav gatavs. Un vēl baidās par to, vai šādas sarunas neizprovocēs bērnā pāragras nevajadzīgas vajadzības un vēlmes. Pieredze liecina, ka nav iespējams paātrināt bērna normālu seksuālu attīstību, ja mēs paši ievērojam bērna robežas un neattīstām sarunu tālāk par bērna izziņas vēlmēm.
No šīs problēmas iespējams izvairīties, ievērojot četrus vienkāršu likumus:

  • Nesteigties uzsākt sarunu pirmajam, bet tikai atbildēt uz bērna jautājumiem un komentēt dzīves situācijas, ja pamanāt, ka tās nodarbina bērna prātu (atradis prezervatīvus, paketes, ieraudzījis kādu no vecākiem kailu, ieraudzījis bērna barošanu ar krūti, izdzirdējis svešu vārdu, ieraudzījis erotisku ainu filmā, pusaudža vecumā izrāda satraukumu par attiecībām ar kādu pretējā dzimuma bērnu utt.).
  • Dzirdot bērna jautājumu, vispirms jāprecizē, ko tieši bērns ar jautājumu domājis, kur bērns to dzirdējis, ko bērns par to jau zina. Jāņem vērā tāda bērna psihes īpatnība kā tas, ka bērns ne vienmēr jautā par to, ko vēlas zināt un kas viņus uztrauc. Un aiz konkrētā jautājuma var slēpties būtiskāks jautājums, kas jānoskaidro, lai pareizi atbildētu.
  • Atbildēt tikai uz uzdoto jautājumu bez iedziļināšanās. “Kas tas tāds? – Tās ir krūtis.” Punkts. Un pauze. Ja bērnam ar šo atbildi būs par maz, viņš turpinās jautāt, uzdodot vienu (vai 25) precizējošus jautājumus. Ja bērna ziņkārība jau pēc pirmās atbildes ir apmierināta, var un arī vajag apstāties un pie tās arī palikt. Bērni lieliski spēj regulēt sarunas dziļumu un sev saprotamās informācijas daudzumu. Ja bērnam radīsies nākamais jautājums, jūs par to uzzināsiet pirmie!
  • Būt gataviem turpināt sarunu jebkurā laikā, kad bērnam to gribēsies turpināt (izņemot sociāli nepiemērotus brīžus, to skaidrojot un atgriežoties pie jautājuma tiklīdz iespējams). Kopumā raugoties, seksa tēmas legalizācija stimulē ziņkārību un jāsaprot, ka tā ir absolūti veselīga! Un tas, savukārt, nozīmē, ka, iespējams, jau pēc mēneša jums būs bērnam jāskaidro, kas ir, piemēram, “surogātmāte”. Ko darīt?  Arī atbildes uz šādiem jautājumiem ir vecāku sūtība.

Ne vienmēr ir vērts bērniem stāstīt par visu slikto, ko jūs ziniet par uzdoto jautājumu. Bieži vecāki par to runā,  jūtas satraukti un vēlas bērnu pasargāt. Šāda vēlme ir absolūti normāla, tomēr bērna vecumposms bieži vien neļauj visu saprast, apgūt un “salikt galvā pa vajadzīgajiem plauktiņiem”.  Toties vecāki, kas paši pārdzīvo spriedzi un trauksmi attiecībā uz seksa jautājumiem, tieši sar savām izjūtām nevis ar bērnam sniegto informāciju spēj padarīt bērnu nevajadzīgi trauksmainu. Līdz ar to arī bērns no vecākiem var pārņemt trauksmi attiecībā uz seksualitātes tematiku. Tāpēc vecākiem nepieciešams nopietni izsvērt, par ko paši ir gatavi runāt un kuras tēmas jāatliek.

Kādas tēmas interesē dažādu vecumposmu bērnus

Ko mazulim stāstīt par seksu un bērna piedzimšanu

Kā variantu var minēt no kāda bērnu ārsta noklausītu ieteikumu. Visi bērni zina, ka zemāk par vēderu cilvēki izskatās atšķirīgi. Tāpēc var sacīt, ka tētim ir caurulīte un mammai caurumiņš. Tētim ir ļoti mazi bērniņi, bet tie tētī nevar izaugt. Tāpēc tētis ar savu caurulīti pārstādīja bērniņu mammai vēderā, kur viņš auga un, kad izauga pietiekami liels, izkļuva ārpusē.

2-4 gadi
Ķermeņa daļu un dzimumorgānu nosaukumi. Kā rodas bērni (vispārējā ideja). Var atbldēt: Tu izaugi mammas vēderā. Tur bērniņam ir silti un droši, un viņš izaug mammai zem sirsniņas. Šajā vecumā bērns vēl nespēj izprast bērna ieņemšanas un dzemdību procesa detaļas. Tāpēc parasti pietiek ar atbildi par dzemdi, kurā aug bērniņš, kamēr viņam nepienāk laiks piedzimt (nākt pasaulē).

4-6 gadi
Kā tieši dzimst bērns. Varat paskaidrot dzemdību procesu, pastāstīt par spazmām un to, ka bērni piedzimst (nāk pasaulē) no vagīnas. Bērna ieņemšanas kopējā koncepcija (atbilde – mēs ar tēti tevi uztaisījām). Dažkārt bērni jautā pēc vairāk detaļām, tad var sākt stāstīt par olšūnām un spermatozoīdiem.

6-9 gadi
Dzimumakta kopējā koncepcija. Olšūnas un spermatozoīdi, penis (loceklis) un vagīna, dzemde un sēklinieki. Jo vecāks kļūst bērns, jo vairāk viņš spēj saprast –  arī par seksa svarīgumu un baudu, par masturbāciju, par izvarošanu, par viendzimuma attiecībām, par neauglību utt..

10-12 gadi un vecāki
Dzimumnobriešanas būtība un pārmaiņas organismā. Visas ar seksu saistītās tēmas, ko bērns pamanīs TV vai dzirdēs no vienaudžiem. Šajā vecumā būtiski formējas bērna vērtību sistēma un personiskās robežas. Tāpēc svarīgi noskaidrot, tieši ko bērns vēlas uzzināt, lai, no vienas puses, vecāki nekļūtu pārāk uzbāzīgi, un no otras puses – paustu bērnam savu gatavību vienmēr apspriest it visu, kas bērnam svarīgs.

Kādā “valodā” runāt ar bērnu

Ikvienā valodā ir daudz vārdu, kas apzīmē seksu, dzimumorgānus un ar tiem saistītās parādības un procesus. Bieži vien šie vārdi mēdz būt pārāk zinātniski, “saldi”, vai lietoti pārnestā nozīmē (krāniņš, vāverīte). Jā, protams, ir arī rupja leksika. Neitrālu vārdu šajā jomā faktiski nav. Tāpēc arī vecākiem grūti izvēlēties, kādā “valodā” ar bērnu runāt pat sniedzot vienkāršākos paskaidrojumus. Ir ļoti grūti izrunāt to ķermeņa daļu, procesu un parādību nosaukumus, kas saistās ar seksualitāti.
Tāpēc vispirms vēl pirms sarunas ar bērnu ir vērts pārdomāt apzinātu vārdu izvēli un pārliecināties, ka varat paši bez mulsuma (vai vēlmes smieties) tos izrunāt. Smiekli ir kauna, trauksmes un spriedzes maska. Savukārt bērni sajūt vecāku patiesās emocijas un neapzināti sasaista tās ar apspriežamo tēmu! Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki apspriežamajā tēmā un izvēlēto vārdu lietošanā justos ērti.
Lai kādus vārdus jūs izvēlētos, tie vienīgie būs arī pareizie. Tikai jūs pārzināt jūsu ģimenē ierasto leksiku, jūtat intonāciju un konkrētajā brīdī lietoto vārdu izvēles pareizumu. Tikai jūs spējat lemt tieši ko un kā teikt. Ja jūs izvēlaties teikt “čuriņa”, “vāverīte”  vai “krāniņš” un “gailītis”, arī tas nav nepareizi, tāpat kā “vagīna” un “penis”. Kādam jebkurš no šiem vārdiem var šķist muļķīgs, smieklīgs vai neadekvāts, tomēr tas ir daudz mazāk svarīgi nekā tas, ka jūs vispār ar savu bērnu apspriežat jautājumus, kuru kontekstā šos vārdus lietojat. Bērnam ir svarīgi nevis paši vārdi, bet jūsu miers un pārliecība, kādā tos izrunājat un spējat atbildēt uz viņa jautājumiem. Valoda uzlabosies, kad pienāks laiks.

Protams, ja sākotnēji sauksiet lietas īstajos vārdos (penis, loceklis, vagīna, starpene), tas noteikti atvieglos turpināt sarunas ar bērnu pieaugušākā vecumā.

Kā risināt sarunu

Ir daži paņēmieni un ieteikumi, kas spēj atvieglot sarunu visiem tās dalībniekiem:

  • Paskaidrot vēlams pēc iespējas vienkāršāk, bez terminiem un gariem teikumiem. Ja tomēr vēlaties lietot kādu terminu, tas bērnam jāizskaidro.
  • Jums nav obligāti jāpiekrīt tam, ko jūs stāstāt. Jūs varat stāstīt par dažādiem variantiem un viedokļiem. Galvenais, neignorēt to, kam jūs nepiekrītat (piemēram, ķeizargrieziens). Tā kā bērns savu ziņkārību agri vai vēlu apmierinās arī bez jums, labāk pašiem neslēpt informāciju.
  • Ir pilnīgi normāli kaut ko nezināt vai nespēt atbildēt uzreiz. Tas nozīmē, ka varat mierīgi atzīt savu nezināšanu un apsolīt atrast vajadzīgās atbildes (internetā, literatūrā, sarunā ar psihologu u.tml.) un atgriezties pie sarunas. Jo bērns vecāks, jo vairāk iespējams kopīgi meklēt atbildes uz jautājumiem.
  • Ir pilnīgi normāli kautrēties un sajusties neveikli. Arī to var droši atzīt bērnam (tu mani samulsināji; nu gan es samulsu, tu man uzdevi ļoti nopietnu jautājumu u.tml.) un teikt, ka šī jautājuma apspriešana ir ļoti nozīmīga un ka jums vajag mazliet laiku, lai sagatavotos sarunai.

 Bez kā būtu jāiztiek sarunās:

  • bez tēmas uzspiešanas, moralizēšanas un garām “lekcijām” (pirmsskolas vecumā informēšana ne ilgāk par 3-7 minūtēm);
  • bez mulsuma un sarkšanas;
  • bez “pasakām” par stārķiem, kāpostiem, bērna pirkšanu veikalā vai  sēklas apēšanu, lai tiktu pie bērna;
  • bez pārveidotas balss intonācijas;
  • bez dusmošanās un pārmetumiem par izrādīto interesi;
  • bez izvairīšanās, nolieguma vai atrunāšanās par laiku (tā trūkumu, bērna vecuma nepiemērotību tēmai);
  • bez sniegto zināšanu pārbaudes (pārliecībai, ka iegaumēts).

 

Raksta autore: Evija Rozenlauka, Psych.mag., praktiskā psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite

Foto: talkaboutgiving.org

Onkoloģe: Mums pašiem jābūt ieinteresētiem savā veselībā

Ikviens no mums pazīst kādu vēža pacientu vai, ļaunākajā gadījumā ar šo diagnozi saskāries arī pats. Reizēm šķiet, ka mūsdienās vēzis kļūst arvien agresīvāks, viltīgāks un neizbēgamāks. Tomēr lielā mērā slimības attīstību var noteikt arī mūsu dzīvesveids un izvēles. Par to intervijā onkoloģijas – ķīmijterapijas ārste rezidente Ļubova Blumberga.

 

Kuri dzīvesveida faktori ir svarīgākie onkoloģisko slimību profilaksē?

Vienu atsevišķu faktoru nevaram izdalīt – tas būs gan uzturs, gan fiziskās aktivitātes, gan ieradumi kopā. Vēzis ir multifaktoriāla saslimšana, respektīvi, tā rodas no daudziem faktoriem. Ja ievērosim pareizu dzīvesveidu un ēdīsim pareizi, tas vēl nenozīmē, ka nekad nesaslimsim. Te jāņem vērā gan ģenētiskie faktori, gan dzīves laikā uzkrātās mutācijas – ar gadiem onkoloģisko saslimšanu risks pieaug. Piemēram, daudziem vīriešiem krietni gados jau būs predispozīcija prostatas vēzim. Paši nevaram ietekmēt arī vidi, gaisa kvalitāti un radiāciju, tāpat arī mūs ietekmē vīrusi – piemēram, dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss. Tomēr daļēji vēža risku iespējams mazināt.

Ar uzturu vislabāk var mazināt resnās zarnas un kuņģa-zarnu trakta vēža saslimstību. Daļā gadījumu dzīvesveidam ir ietekme arī uz krūts vēzi. Protams, plaušu vēža risku vistiešākajā veidā mazina nesmēķēšana. Arī alkohols ir kaitīgs faktors, un, ja runājam tieši par onkoloģisko slimību profilaksi, tad alkoholu būtu jāizslēdz no savas dzīves vispār. Ultravioletais starojums ir viens no būtiskiem riska faktoriem, kurš var izraisīt melanomu, tāpēc arī no tā lielās devās būtu jāizvairās. Visvairāk jāuzmanās cilvēkiem ar 1. un 2. ādas fototipu – tiem, kam ir gaiša āda un mati. Viņiem vislabāk būtu doties ārpus mājas, sargājot sevi ar SPF krēmu. Arī ziemā, ja laiks ir saulains.

Taču kā ar D vitamīnu? Nesen publicēti pētījumi, ka D vitamīns pasargā no vairākiem vēžiem. Kā to sabalansēt?

Mūsu platuma grādos vispār rudens periodā būtu labi lietot D vitamīna pilienus vai tabletes. Protams, SPF krēms nav jālieto katru minūti – nelielos daudzumos uzturēties saules gaismā bez aizsardzības var, un tad arī D vitamīnam būs iespēja izstrādāties. Galvenais, ievērot mērenību un piesardzību.

Runājot par uzturu, kādi principi būtu noteikti jāievēro, lai maksimāli attālinātu vēža risku?

Latviešiem šis ir sāpīgs jautājums, jo mums ļoti garšo gaļa. Tomēr zinātnieki pierādījuši, ka liels sarkanās gaļas patēriņš veicina zarnu vēža risku. To nevajadzētu izslēgt pavisam, taču nedēļas deva būtu jāierobežo līdz aptuveni 500 gramiem pagatavotas gaļas. Tāpat jāēd šķiedrvielas – augļi, dārzeņi, brūnie rīsi un nerafinēti graudaugi. Starp citu, gatavas šķiedrvielas var nopirkt arī aptiekās, taču nezinu, vai kāds tās tur patiešām arī pērk. Ja vēlamies šķirot dārzeņus, tad veselīgāki būs tie, kas satur mazāk cietes – krustziežu dzimtas augi, zaļie lapu dārzeņi, kā arī pākšaugi, kas satur daudz olbaltumvielu un palīdz daļēji aizstāt gaļu. Ļoti svarīgi ir dzert ūdeni! Arī ar to mums visiem ir, kā ir, tomēr tīrs ūdens ir ļoti svarīgs veselībai kopumā, ne tikai onkoloģisko slimību profilaksei.

Visvairāk vajadzētu izvairīties no ātrajiem ēdieniem un tukšām kalorijām, kas veicina svara pieaugumu – arī liekais svars un aptaukošanās ir viens no lielākajiem vēža riska faktoriem. Te sevišķi bīstami ir viscerālie tauki jeb tie, kas nogulsnējas vēdera rajonā, jo šie tauki ir hormonāli aktīvi un rada labvēlīgu fonu noteiktiem vēža veidiem.

Atgriežoties pie jautājuma par gaļu – būtu vērtīgi izvēlēties liesāku gaļu un ēst to tvaicētu vai vārītu, nevis ceptu eļļā, kūpinātu vai grilētu. Pavisam izslēdzami būtu gaļas izstrādājumi, jo šajos produktos vērtīgu uzturvielu vairs nav nemaz, palicis tikai sāls, tauki un citi sliktumi. Arī sāli vajadzētu lietot mazāk, nekā pie mums ierasts

Vai tad arī sāls veicina vēža attīstību?

Ir aizdomas, ka augsts sāls patēriņš tiek asociēts ar augstāku kuņģa un zarnu vēža saslimstību. Protams, sāls veicina arī sirds-asinsvadu slimību risku, un no liela sāls daudzuma ir vienas vienīgas nepatikšanas.

Kā ar citiem faktoriem? Piemēram, psihoemocionālie faktori? Stress?

Tas, protams, ir viens no slimību veicinošiem faktoriem. Tiesa, visi saka, ka jāizvairās no stresa, tomēr neviens nezina, kā to izdarīt – stress parasti ir diezgan neizbēgams. Mēs nevaram paredzēt, kas ar mums notiks.

Un fiziskās aktivitātes? Cik nepieciešamas ir tās?

Pētījumos pierādīts, ka slimību, tostarp onkoloģisko saslimšanu, profilaksei ir nepieciešams būt fiziski aktīvam vismaz 30 minūtes dienā. Man nav datu par Latvijas situāciju, taču redzēju datus par Lielbritāniju – tur šo aktivitāšu apjomu īsteno nedaudz vairāk kā 30% vīriešu un 20% sieviešu. Tas ir ļoti, ļoti maz. Turklāt, tas ir tikai viens no faktoriem, kurš palīdz samazināt onkoloģisko slimību risku, un arī to pašu mēs neievērojam.

Tomēr sanāk, ka jāievēro ļoti daudz. Vai nav tā, ka cilvēkiem tāpēc nedaudz nolaižas rokas?

Tā ir, un tāpēc arī reti kurš ievēro visus pareizos faktorus. Tomēr jāatceras, ka arī ar perfektu dzīvesveidu mēs mazinām vēža attīstības risku par kādiem 20%, kas ir ļoti, ļoti daudz. Taču paliek 80%, kurus nevaram ietekmēt. Tāpēc vienkārši jācenšas ievērot labos ieteikumus, jāveic vismaz tie skrīningi, kurus apmaksā valsts, un jāvēro savs ķermenis arī pašam, jo neviens ārsts jūs nepazīst tik labi, kā sevi pazīstat jūs paši. Pie mazākajām aizdomām labāk doties pie ārsta pārbaudīties, nevis atmest ar roku un domāt, ka viss pāries pats. Mums pašiem jābūt ieinteresētiem savā veselībā, jo neviens cits mūsu vietā to nedarīs.

Par šiem un citiem faktoriem visu varēs noklausīties lekcijā 13. oktobrī no plkst. 11.00 – 15.00 tirdzniecības centrā “Spice”, kur notiks onkoloģiskās profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Dažādu speciālistu lekcijas un pārbaudes ļaus uzzināt visu, kas nepieciešams veiksmīgai vēža slimību profilaksei.

Uz visām speciālistu lekcijām notiek iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālr. nr. 28305097, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo lekciju.

Tiekamies 13. oktobrī!

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Ēdiena gatavošanas meistarklase “Rudens brīvdienas”

Brīvdienu rītos labi iederas pankūkas, bet rudens brīvdienu rītos – silta tēja un ābolkūka vai ābolmaize. Vai liegt savai ģimenei šo prieku? Nē – arī pankūkas un ābolmaizi var pagatavot veselīgi! Gandrīz jebkuru ēdienu var pagatavot tā, lai tas būtu veselīgs, galvenā nozīme ir atbilstošu sastāvdaļu izvēlei, kā arī dažādībai.

Veselīga uztura skolas Ēdiena gatavošanas meistarklasē “Rudens brīvdienas” aizvietosim rafinētos kviešu miltus ar zirņu miltiem, pagatavosim mazāk ierastās zirņu miltu pankūkas ar tikpat garšām piesātinātu pildījumu – dārzeņu kariju, kurā ir ietverts viss labai brīvdienu maltītei nepieciešamais – daudz dārzeņu, augu valsts olbaltumvielu avots (pupiņas), karija asums un siltums. Siltās pankūkas sasildīs rudens vēsajās un drūmajās rudens dienās, acu mirklī uzlabojot noskaņojumu. Zirņu milti nesatur glutēnu, tāpēc tie ir piemēroti cilvēkiem, kas glutēnu uzturā lietot nav ieteicams vai ir aizliegts. Karijā esošie dārzeņi nodrošinās organismu ar vitamīnu devu, kas ļaus bez raizēm pārdzīvot drēgno rudeni.

 Kā saldo ēdienu pagatavosim latvietim tik mīļo ābolkūku, aizstājot rafinētos miltus ar pilngraudu miltiem un cukuru – ar nelielu daudzumu kļavu sīrupa. Rudenī ābolu klāsts ir plašs, katrs var izvēlēties savai gaumei un garšas kārpiņām piemērotākos ābolus. Turklāt ābolu cenas rudenī ir maciņam draudzīgas! Savukārt pilngraudu milti satur ļoti daudz šķiedrvielu, kā arī dažādus vitamīnus un minerālvielas. Arī par to organisms būs pateicīgs!

Meistarklase notiks sestdien, 13.oktobrī, Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā, Coffee Tower virtuvē, plkst. 10:00 – 14:00. Meistarklasi vadīs uztura speciāliste Līga Balode. Lai pieteiktos meistarklasei, lūdzam aizpildīt zemāk esošo formu.

Šobrīd maksimālais dalībnieku skaits ir sasniegts! Ja kāda vieta atbrīvosies, pieteikšanās forma atkal būs aktīva!

 

Foto: Bru-nO/Pixabay