Iespēja apmeklēt bezmaksas seminārus par stresu

Mēs visi saprotam, ka stress nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību, bet vai mēs zinām, kā sevi pasargāt no stresa? Ko darīt, lai tas nekļūtu hronisks, un kādi ikdienas ieradumi palīdz atgūties no iekšējās spriedzes? Lai to noskaidrotu, 19. un 20.janvārī ikvienam Rīgas iedzīvotājam būs iespēja apmeklēt bezmaksas semināru ciklu par stresu un tā radītajām veselības problēmām. Nodarbību laikā tiks sniegti ieteikumi stresa mazināšanai ikdienas dzīvē, kā arī piedāvāti dažādi praktiski uzdevumi, kas ļaus apzināties individuālos stresa izraisītājus.

Semināru cikla ietvaros tiks aplūkotas sekojošas tēmas:

  • stress un tā izraisītāji;
  • individuālie stresa izraisītāji;
  • iekšējā līdzsvara atjaunošana;
  • ķermenis – mūsu palīgs ceļā uz pašizziņu;
  • savas atbildības un robežu apzināšanās;
  • nepilnīguma pieņemšanas un veselīgas pašapziņas veicināšana.

Semināru cikls norisināsies klīnikas “Diamed” telpās, Brīvības gatvē 214G, Rīgā. Tas sastavēs no 6 nodarbībām un ilgs divas dienas. Pirmās trīs nodarbības notiks 19.janvārī plkst. 10.00 – 14.30, bet otras trīs nodarbības notiks 20.janvārī plkst. 10.00 – 14.30. 

Vietu skaists uz semināriem ir ierobežots, tāpēc lūdzam iepriekš pieteikties, zvanot uz tālr. nr.  26143089 vai rakstot uz e-pastu elina@divigani.lv.  

Semināru cikls tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!”  ietvaros. Dalība tajā ir bez maksas.

 

Foto: Nathan Cowley/pexels

Ciguna nodarbības decembrī

Vietu skaits katrā nodarbībā ir ierobežots. Lai pieteiktos nodarbībai, lūdzam sazināties ar izvēlētās nodarbības instruktoru. 

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Vai HIV attiecas arī uz tevi?

Šajā rakstā mēs aplūkosim jautājumus, kas skar HIV. Ko nozīmē šie burti, vai tas ir aktuāli un, ja ir, tad kam, vai tas skar tikai noteiktas cilvēku grupas vai ikvienu, kā varam pasargāt sevi un citus jautājumus.

HIV ir saīsinājums no angļu valodas – Human immunodeficiency virus, latviski – cilvēka imūndeficīta vīruss. Tomēr arī Latvijā tiek lietots angļu valodas saīsinājumu – HIV. Ko tas nozīmē? Svarīgi ir saprast, ka tas ir vīruss un tas ir cilvēka vīruss. Tas nozīmē, ka inficēts cilvēks to nodod otram cilvēkam. Cilvēks – cilvēkam, nekā savādāk šo vīrusu iegūtu nevar.

Kas ir vīrusi, ko tie dara?

Vīrusi ir parazīti un, lai tie varētu vairoties un dzīvot, tiem ir vajadzīga dzīva organisma šūna. Vīruss iekļūs dzīvā organismā, atrod šūnu, ko tas atpazīst un māk atslēgt. Vīruss iekļūst šajā šūnā un padara to par savu saimnieku, savu fabriku. Inficētā šūna – fabrika ražo jaunus vīrusus, kas atkal gaida, kad sastapsies ar šūnu, ko tie atpazīst un māk atslēgt un izveido jaunu fabriku. Diennaktī tāda šūna saražo apmēram miljards jaunu vīrusu.

HIV saimniekšūnas ir imūnās sistēmas šūnas un imūnā sistēma ir tā, kas  cīnās ar vīrusiem un citiem mikroorganismiem, kas izraisa slimības. Tātad HIV novājina imunitāti un cilvēks var saslimt ar dažādām smagām slimībām, piemēram, ļaundabīgiem audzējiem, sēnīšu infekcijām, kas izraisa smagas plaušu slimības, infekcijām, kas skar galvas smadzenes un citām.

Kad HIV ir sagrāvis pārāk daudz imūnās sistēma šūnas, iestājas stadija, ko sauc par AIDS (cquired immune deficiency syndrome), latviski – iegūtais imūndeficīta sindroms.

Tas nozīmē, ka vīrusa darbības rezultātā ir sagrauta organisma aizsardzības sistēma, tāpēc attīstās pavadošās jeb oportūnistiskās slimības (ļaundabīgie audzēji, tuberkuloze, sēnīšu slimības u.c.). Cilvēks nomirst no šīm slimībām, nevis no AIDS.

Vai mums ir svarīgi to zināt? Varbūt HIV nemaz nav aktuāls pie mums Latvijā? Tas ir kaut kur citur, varbūt Āfrikā, nevis šeit… Diemžēl dati liecina par kaut ko citu. Kopš 2017. gada Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā jauno HIV gadījumu skaita ziņā. Tas nozīmē, ka tieši Latvijā katru gadu inficējas visvairāk cilvēku, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu valstī. 2017. gadā inficējās 371 cilvēks. Katru dienu inficējās viens cilvēks. Kāpēc tā notiek, kāpēc tik daudz cilvēku inficējas?

Kad jauniešiem jautā, vai šī infekcija attiecas uz viņiem, parasti atbilde ir – nē, neattiecas, jo mēs  nelietojam narkotikas, nenodarbojamies ar prostitūciju un mūsu draugi un paziņas arī nav tādi. Jauniešiem liekas, ka HIV attiecas tikai uz narkotiku lietotājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar prostitūciju, vēl piemin homoseksuāli orientētus vīriešus, cilvēkus, kuri nerūpējas par sevi.

Aplūkojot statistikas datus, redzam, ka 2018. gadā līdz 1. jūlijam, lietojot narkotikas ar vienu šļirci, inficējās tikai 26 cilvēki. Savukārt dzimumaktā starp sievieti un vīrieti –  40, vēl 49 cilvēki nav sapratuši kā inficējušies (avots: SPKC https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids). Līdz ar to varam teikt, ka nav tādas īpašas cilvēku grupas, kuri infekcijas riskam ir pakļauti vairāk kā citi, šī infekcija attiecas uz ikvienu.

Kā var inficēties, kā var iegūt šo vīrusu?

Sāksim ar to, ka HIV dzīvo visos cilvēka šķidrumos – asarās, siekalās, sviedros, urīnā un citos. Bet, lai varētu inficēties, šiem šķidrumiem ir jāsatur noteikts vīrusu daudzums. Un ne asarās, ne siekalās, ne sviedros, ne urīnā nav tik daudz vīrusu, lai no tiem varētu inficēties. Vajag apmēram spaini šo šķidrumu, lai savāktu noteiktu vīrusu daudzumu. Līdz ar to ir skaidrs, ka sadzīves kontaktu laikā inficēties nevar. Var droši sēdēt blakus HIV inficētam cilvēkam, apskauties, rakstīt ar vienu pildspalvu, draudzēties un satikties.

Ir tikai četri cilvēka šķidrumi, saskaroties ar kuriem var inficēties, un tie ir – asinis, sperma, vaginālie izdalījumi un inficētas sievietes krūts piens.

Vēl ir jāsaprot, ka šiem šķidrumiem ir jānokļūst asinsritē. Ir jābūt tā saucamiem ieejas vārtiem. Par ieejas vārtiem kalpo bojāta āda vai gļotāda. Ir jābūt caurumam ādā, caur veselu ādu vīruss cauri neiziet.

Kas ir tās situācijas, kad var saskarties ar svešām asinīm?

Tas varbūt kautiņš – tiek izsisti, piemēram, zobi, tek asinis, ir brūce uz dūres un asinis iekļūst brūcē. Kautiņa laikā asinis var iešļakstīties acīs un acis ir klātas ar gļotādu, arī tā var inficēties.

Ja asinis iekļūst acīs, ir jāsāk raudāt, jo asaras izskalos acis. Pēc tam tās jāskalo ar aukstu ūdeni.

Varbūt grābjot lapas rudenī, iznāk sadurties ar izmestu šļirci.

Tāpat visas manipulācijas, kur tiek caurdurta āda – tetovēšanās, caurumu duršana pīrsingiem, kopīga šļirce. Jums ir jāpārliecinās, ka instrumenti ar ko tiks veiktas manipulācijas, ir vienreizējās lietošanās vai sterilizēti speciālās  iekārtās.

Jāņem vērā, ka HIV dzīvo tikai šķidrumā, līdzko asinis ir izžuvušas, vīruss iet bojā. Bet ir citi vīrusi, kas dzīvo arī izžuvušās asinīs, piemēram, B un C  hepatīta vīrusi.

Ko darīt situācijās, kad mēs saprotam, jā, svešas asinis ir iekļuvušas asinsritē? Lai sevi pasargātu, ir jāveic pieci soļi:

  1. Nevajag censties uzreiz apturēt asiņošanu, jāļauj asinīm kādu laiku tecēt. Ja brūce ir neliela – izspied asinis, cik var;
  2. Jāskalo brūce zem auksta, tekoša ūdens;
  3. Jādezinficē ar spirtu saturošu šķidrumu, kaut vai degvīnu;
  4. Jāuzliek plāksteris;
  5. Tad 48 stundu laikā jāierodas RAKUS Latvijas Infektoloģijas centra AIDS ambulatorajā nodaļā vai uzņemšanas nodaļā, lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties ar HIV un nepieciešamības gadījumā nozīmētu profilaktisku HIV infekcijas terapiju (pēcekspozīcijas profilaksi jeb PEP). Līdzi jāņem šļirce ar ko sadūries vai jāierodas kopā ar cilvēku, ar kuru sakāvies, vai viņa dati. RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrs atrodas Rīgā, Linezera ielā 3. HIV/AIDS ambulatorās nodaļas tālr. nr. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un  pacientu uzņemšanas nodaļas tālr. nr. 67014552, AIDS diennakts uzticības tālrunis 67543777.

Vēl viens veids, kā var inficēties, ir dzimumakts bez prezervatīva ar inficētu partneri. Inficēties var gan vaginālā, gan orālā, gan anālā dzimumakta laikā. Vismazākais risks inficēties ir orālajā dzimumaktā, vislielākais – anālajā. Sievietēm ir divas reizes lielāks risks inficēties kā vīriešiem. Tas tāpēc, ka sievietes vagīna ir klāta ar gļotādu, tā ir vieglāk ievainojama un vīruss var iekļūt asinsritē arī caur gļotādu.

Lielāks risks inficēties ir jauniešiem, kuri uzsāk dzimumdzīvi. Tas ir tāpēc, ka dzimumakta laikā var rasties mikro traumas un, lai tās mazinātu dzimumakta laikā izdalās šķidrums, kas mitrina dzimumorgānu, un jauniešiem šis šķidrums izdalās mazāk, līdz ar to risks iegūt mikro traumas ir lielāks. Ļoti liels risks inficēties ir pirmajā dzimumaktā.

Trešais veids kā var inficēties – inficēta sieviete var inficēt savu bērnu grūtniecības, dzemdību laikā vai barojot ar savu pienu. Lai to novērstu, sieviete grūtniecības laikā lieto zāles, dzemdē ar ķeizargriezienu un nebaro bērnu ar savu pienu. Sievietei var piedzimt vesels bērns.

Tikai šie ir veidi, kā var inficēties. Un zinot šos veidus var saprast, kad jāiet pārbaudīties. Tikai veicot testu var uzzināt, vai cilvēks ir inficējies vai nē. Visbiežāk nav nekādu pazīmju, lai varētu saprast, ka ir notikusi inficēšanās.

Noteikti jāpievērš uzmanība, ja parādās šādi simptomi:

  • ēstgribas zudums;
  • novājēšana;
  • nogurums;
  • drudzis, paaugstināta temperatūra;
  • izteikta svīšana naktīs;
  • ādas izmaiņas;
  • hroniska caureja;
  • uzņēmība pret infekciju slimībām;
  • palielināti limfmezgli.

Šādi simptomi novērojami arī pie citām slimībām, tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu vai jāveic tests.

Kā veic testu?

Ja to veic HIV profilakses punktos, par kuriem informāciju var iegūt SPKC mājas lapā  https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti, tad asinis paņems no pirksta un atbilde būs pēc 10 – 20 minūtēm. Tas būs bez maksas un anonīmi. Jāņem vērā, ka šie ir testi uz antivielām nevis pašu vīrusu, ja rezultāts būs pozitīvs, būs jāveic apstiprinošā diagnostika LIC.

To var veikt arī jebkurā laboratorijā, pie ģimenes ārsta vai LIC.

Ir svarīgi atcerēties, ka HIV ir loga periods, kura laikā tests uz antivielām būs negatīvs. Antivielas izstrādājas 3 nedēļu līdz 3 mēnešu laikā, tāpēc, ja veicat testu šajā periodā, aicinām to izdarīt vēl pēc 3 mēnešiem, lai būtu pilnīgi droši.

Kā norit infekcija?

Kad vīruss iekļūst organismā, tiek izstrādātas antivielas, kas cīnīsies ar šiem vīrusiem, to sauc par loga periodu, un HIV gadījumā tas ir no 3 nedēļām līdz 3 mēnešiem. Šajā laikā asinīs ir ļoti daudz vīrusu un, visbiežāk, cilvēks pats nejutīs, ka ir inficējies, līdz ar to viņš ļoti viegli var inficēt otru cilvēku.

Otrajā periodā izstrādājas antivielas, kas kādu daļu vīrusu iznīcinās, tomēr imūnā sistēma nav tik gudra, lai pilnībā iznīcinātu vīrusu. Arī šajā periodā cilvēks jūtas labi un nejūt nekādu problēmu. Tikai šī perioda beigās sākas veselības problēmas, iestājas trešais periods, ko sauc par AIDS periodu.

Lai gan izārstēties no HIV nevar, tomēr ir zāles, kas aptur vīrusa vairošanos. Šobrīd Latvijā tiek piedāvāts uzsākt lietot zāles uzreiz, kā tikko ir uzzināts par infekciju.

Ko dara zāles? Tās neļauj darboties vīrusu fabrikai, zāles pārgriež vīrusa vairošanās ķēdi un notur vīrusu šūnā, līdz ar to asinīs nav brīvo vīrusu, kas var inficēt otru cilvēku. HIV inficēts cilvēks, kurš lieto zāles un regulāri pārbauda savu veselību, nav bīstams citiem cilvēkiem.

HIV ir vīruss, ko var iegūt tikai kaut ko darot vai kaut kādā notikumā – dzimumakts bez prezervatīva, kontakts ar asinīm, HIV inficēta māte – bērnam. Un tikai zināšanas par inficēšanās veidiem  var pasargāt no HIV.

 

Noderīgas saites, kur pieejami papildu informatīvie materiāli par HIV/AIDS:

Rakstu sagatavoja biedrība DIA+LOGS, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS

Foto: Free-Photos/Pixabay

Nūjošanas nodarbību grafiks 2018.gada decembrim

Sīkāka informācija šeit.

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.