Velosatiksmess tīkls: šodien un rīt

Velosatiksmes tikls_sodien un ritJau izmantojamo Rīgas veloceliņu kopgarums ir 68 kilometri. Uzzini vairāk – kāda ir esošā velosatiksmes infrastruktūra, un kādi ir tās izbūves plāni 2016.-2018.gadam!

KĀDA IR ESOŠĀ VELOSATIKSMES INFRASTRUKTŪRA?

Esosa velo infrastruktura

Veloceliņš Centrs–Imanta ir pilsētai piederīgā daļa no paša pirmā un, iespējams, valstī vispopulārākā velomaršruta Rīga–Jūrmala. Veloceliņš, kurš savieno galvaspilsētu ar kūrortpilsētu, tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados, savukārt 2001. gadā Vecrīga tika savienota ar Imantu, izbūvējot veloceliņu ar kopējo garumu 13,5 km. Velosatiksmes infrastruktūras izbūves plāns 2016.–2018. gadam liecina, ka tuvākajā laikā veloceliņam Centrs–Imanta Anniņmuižas bulvāra rajonā tiks izveidots atzars, pa kuru varēs nokļūt Bolderājai un Daugavgrīvai – līdz pat jūrai. Tas būs jaunais veloceliņš Imanta–Daugavgrīva. Tādējādi Daugavgrīvā varēs pa veloceliņu nokļūt arī no Vecrīgas.


Veloceliņu Centrs–Mežaparks ar garumu 6,6 km aktīvi izmanto ģimenes brīvdienu izbraukumiem. Tradicionāla velosipēdistu pulcēšanās vieta ir Mežaparks, jo tur ar velosipēdu var droši vizināties arī bērni. Ir svarīgi, ka šis maršruts ir savienots ar vēl vienu – 5 kilometrus garo veloceliņu Mežaparks–Vecmīlgrāvis. Pateicoties tam, rīdzinieki, kuri mitinās vienā no attālākajām pilsētas apkaimēm, var tiešā veidā nokļūt līdz Mežaparkam, bet no turienes – līdz pat pilsētas centram. Tuvākajā laikā veloceliņam Mežaparks–Vecmīlgrāvis tiks izveidots turpinājums Vecmīlgrāvis–Vecāķi ar garumu 4,5 km. Līdz ar to veloceliņi tiks apvienoti vienā garā un ļoti pieprasītā maršrutā, kas ļaus velosipēdistiem no pilsētas centra nokļūt līdz pilsētas pludmalei Vecāķos, kas ir cienīgs konkurents Jūrmalai. Diemžēl posma Vecmīlgrāvis–Vecāķi būvniecību kavē zemes īpašuma jautājumi, jo saskaņā ar plānu veloceliņš šķērso privātu zemes īpašumu un ir nepieciešams noregulēt ar to saistītos jautājumus.

14 kilometru garais veloceliņš Centrs–Berģi sākas Vecrīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, bet beidzas aiz Rīgas administratīvās teritorijas robežas. Veloceliņš ved caur diviem parkiem – Bastejkalnu un Esplanādi, pēc tam riteņbraucēji pārvietojas pa pilsētas centra ielām – Skolas, Bruņinieku, K. Valdemāra, Zīriņu un Senču ielu – līdz Brīvības ielai, pa kuru var sasniegt pilsētas robežu. Protams, šo maršrutu ir iecienījuši Purvciema, Teikas un Juglas iedzīvotāji. Juglā no veloceliņa atdalās atzars – Juglas iela. Pa šo ielu var nokļūt līdz Augusta Deglava ielai, kas veido robežu starp Purvciemu un Pļavniekiem. Pašlaik Rīgas domes Satiksmes departamenta speciālisti pēta veloceliņa Centrs–Purvciems–Pļavnieki būvniecības iespējas.

Jaunā promenāde gar Daugavas krastu Spīķeru rajonā ir daļa no 17 km garā veloceliņa Centrs–Dārziņi. Šis maršruts sāksies pie Vanšu tilta, ies pa 11. novembra krastmalu un Krasta ielu, savienos Zvirgzdu un Grāpju pussalas un tālāk, šķērsojot Ķengaragu un Rumbulu, nonāks Dārziņos. Tas būs piemērots gan ikdienas satiksmei, gan atpūtai. Pakāpeniski tiek nodoti ekspluatācijā atsevišķi šī veloceliņa posmi, un nākotnē šī projekta īstenošanai ir paredzēts piesaistīt ES finansējumu. Šogad jau tika nodots ekspluatācijā posms līdz bijušai Mazjumpravas muižai.

Veloceliņš Centrs–Torņakalns–Ziepniekkalns pagaidām eksistē tikai kartē. Šī maršruta garums ir 5,7 kilometri. Ir paredzēts, ka veloceliņš sāksies Mūkusalas ielā pie Akmens tilta, ies pa Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi, Telts ielu un Valdeķu ielu, bet beigsies Valdeķu un Ozolciema ielu krustojumā. Ir uzsākta šī veloceliņa tehniskā projekta izstrāde.

KĀDS IR VELO INFRASTRUKTŪRAS IZBŪVES PLĀNS 2016-2018?

Velo infrastrukturas izbuves plans

Lai savā starpā savienotu pilsētas apkaimes, kas atrodas Daugavas labajā un kreisajā krastā, nepieciešams izveidot velosatiksmes maršrutus pilsētas centrā. Pagājušajā gadā Rīgā tika izveidotas trīs jaunas velojoslas: Lāčplēša, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Tuvākajā laikāparādīsies arī velojoslas K. Barona ielā un atsevišķs veloceliņš divos virzienos Turgeņeva ielāTiek meklēts arī risinājums Mežaparka veloceliņa savienošanai ar centra velojoslu tīklu. Paredzēts arī pagarināt velojoslu Dzirnavu ielā līdz Skolas ielai, nomainot akmens bruģi pret velobraucējiem ērtāku segumu.

Rekomendējošā velojosla K. Barona ielā, pirmkārt, šķērsos pašu pilsētas centru un savienos Vecrīgu ar Gaisa tiltu. Otrkārt, šī velojosla iekļausies jau pastāvošajā veloceliņā Centrs–Berģi. Treškārt, pašā pilsētas centrā šī velojosla krustosies ar Lāčplēša, Dzirnavu un Elizabetes ielas velojoslām, tādejādi veidojot vienotu velojoslu tīklu, kas pārklāj visu centru. Tas viss liek domāt, ka velojoslas parādīšanās K. Barona ielā būtiski paplašinās iespējas pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdu – jo īpaši tiem, kuri strādā centrā vai Vecrīgā, bet dzīvo pie Gaisa tilta, Purvciemā, Teikā vai Juglā.

Patlaban tiek uzsākts projektēt Turgeņeva ielas veloceliņu, kas savienos Spīķeru kvartālu un Dzirnavu ielas velojoslas. Perspektīvā šis veloceliņš kļūs par vienu no savienojumiem starp pilsētas centru un Salu tiltu, kas pašlaik piedzīvo vērienīgu rekonstrukciju.

Pieaugot riteņbraucēju skaitam proporcionāli pieaug arī ceļu satiksmes negadījumu skaits: Rīgā arvien biežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti. 2012. gadā tika reģistrēti 317 šādi negadījumi, 2013. gadā – 319, bet 2014. gadā – jau 339. Visbiežāk velosipēdisti iekļūst avārijās pilsētas centrā, kur ir visintensīvākā satiksme, un tas liecina par nepieciešamību izveidot un pilnveidot velosatiksmes infrastruktūru tieši šajā Rīgas daļā.
 Satiksmes drošības veicināšana, ņemot vērā pastāvīgi augošo velobraucēju armiju, ir kļuvusi par galveno prioritāti. Ir svarīgi, lai arī paši pilsētnieki apzinātos, ka ielas Rīgā tagad pieder ne tikai autobraucējiem un kājāmgājējiem, bet arī velosipēdistiem, kuri ir tikpat pilnvērtīgi satiksmes dalībnieki – ar savām tiesībām un, kas nav mazsvarīgi, arī pienākumiem. Līdz ar to visām satiksmes dalībnieku grupām nāksies citai ar citu rēķināties, ievērot kopējos ceļu satiksmes noteikumus un izrādīt savstarpējo cieņu. 

Informācijas avots: www.info.riga.lv