Velosatiksmes tīkls: nākotnes perspektīvas

Velosatiksmes tikls_nakotnes perspektivasJa esat kādreiz redzējuši metro tīklu kādā no lielpilsētām, jūs droši vien spējat iedomāties arī to, kā ideālā gadījumā būtu jāizskatās velosatiksmes tīklam Rīgā.

Šo divu pavisam atšķirīgo pilsētas transporta veidu – metro un velosatiksmes – līdzība patiesībā ir likumsakarīga. Jo patiesībā jebkurā metro shēmā ir redzami ne tikai atsevišķi maršruti, bet arī to krustošanās vietas, kas ļauj ikvienam izvēlēties optimālus, individuālajām vajadzībām pieskaņotus ceļus savai kustībai pa pilsētu. Visi, kuri kaut reizi ir braukuši ar metro, labi zina, ka ir gan pārsēšanās stacijas, gan galastacijas, kurās iespējams pāriet no viena atzara uz citu.

Visiem Rīgas veloceliņiem ideālā gadījumā ir jākļūst tieši par šādiem atzariem. Katram maršrutam vairākos punktos ir jākrustojas ar citiem maršrutiem, lai cilvēki varētu ērti pārvietoties ar velosipēdu no jebkuras pilsētas apkaimes uz citu. Ir svarīgi, lai veloceliņi vestu uz dzelzceļa stacijām, jo divriteņus var pārvadāt arī elektriskajos vilcienos – vagonos, kas ir aprīkoti ar īpaši šim nolūka paredzētiem statīviem vai novietot pie stacijas speciāli izveidotās apsargājamās velonovietnēs.

Rīgas centra un apkaimju velosatiksmes konceptuālajā shēmā ir redzams, ka, pirmkārt, katrai Rīgas apkaimei – gan Daugavas labajā, gan kreisajā krastā – ideālā gadījumā būtu jābūt savienotai ar pilsētas vēsturisko centru. Otrkārt, katrā krastā ir nepieciešami divi pusloki, kas ļauj velosipēdistiem pārvietoties no vienas apkaimes uz citu, neiebraucot pilsētas centrā, protams, ar nosacījumu, ka abas apkaimes atrodas Daugavas vienā krastā. Tādējādi labajā krastā varētu nokļūt, piemēram, no Vecmīlgrāvja līdz Pļavniekiem vai Ķengaragam vai kreisajā krastā – no Imantas līdz Ziepniekkalnam vai Āgenskalnam. Treškārt, tā kā katra apkaime būtu savienota ar pilsētas centru un uz tiltiem pār Daugavu ir izveidoti veloceliņi, būtu iespējams pārvietoties no viena krasta uz otru.

Velosatiksmes konceptuālā shēma. Rīgas pilsētas mērogs. Pilsētas centrs. Pilsētas apkaimes

Rigas pilsetas merogs

Pats par sevi saprotams, ka attīstīta velosatiksmes infrastruktūra ļautu katram velosipēdistam veidot individuālus maršrutus, lai nokļūtu nepieciešamajās vietās. Aptuvenie virzieni, kas, domājams, būs populāri to rīdzinieku vidū, kuri ir gatavi ikdienā pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdu, kartē Konceptuālais velosatiksmes tīkls lietišķai un atpūtas velosatiksmei ir iezīmēti pelēkā krāsā. Tomēr daudzi galvaspilsētas iedzīvotāji pagaidām nav gatavi izmantot divriteņu transportlīdzekli ikdienā un uzskata izbraukumus ar velosipēdu par atpūtas veidu nedēļas nogalēs vai atvaļinājuma laikā. Šādi velosipēdisti izvirza maršrutiem nedaudz citādas prasības: ceļam ir jābūt ar skaistām ainavām, parkiem un ūdenskrātuvēm vai kultūras un vēstures pieminekļiem. Šādi maršruti kartē ir iezīmēti zaļā krāsā un tiek dēvēti par rekreācijas jeb atpūtas maršrutiem. Protams, ka lietišķās un atpūtas velosatiksmes maršruti arī krustosies un kopīgi veidos Rīgas velosatiksmes tīklu. Nākotnē maršruti, kas ved ārpus pilsētas robežām, tiks savienoti ar citu pašvaldību teritorijā izveidotajiem maršrutiem – līdzīgi kā patlaban veloceliņš Centrs–Imanta turpinās kā maršruts Rīga–Jūrmala.

Konceptuālais velosatiksmes tīkls lietišķai un atpūtas velosatiksmei

Velokoncepcija

 

Informācijas avots: www.info.riga.lv