Kas ir mānīgā un bīstamā legioneloze?

LegionelozeLegioneloze (Leģionāru slimība) ir diezgan reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija jeb plaušu karsonis. Lai gan legioneloze ir diezgan reta infekcijas slimība, pirms pāris gadiem Rīgas pilsētā tika reģistrēts šīs saslimstības pieaugums, kas prasīja arī cilvēku dzīvības.  Uzzini vairāk par legionelozes simptomiem un izcelsmi!

Legionelozes ierosinātājs jeb infekcijas avots ir baktēriju (legionellu) saturošs ūdens. Cilvēki var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.

Slimībai raksturīgs:

  • straujš sākums;
  • temperatūras paaugstināšanās līdz 39 – 40,5 0C;
  • novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju.

Minēto saslimšanas simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties vērsieties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta. Ārstēšanās visbiežāk notiek stacionārā.

Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39 procentus gadījumu. Ar šo slimību reti slimo bērni un veselīgi jaunieši līdz 20 gadiem.

Legionelozei ir divas klīniskās formas – smagākā ir pneimonija un vieglāka, ko sauc par Pontiaka drudzi. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes. Legionelozes inkubācijas periods ir 2 – 10 dienas (visbiežāk – 7 dienas).

Pontiaka drudzis ir slimības vieglākā forma bez pneimonijas, ar inkubācijas periodu 5 stundas līdz 3 dienas. Simptomi neārstējot, izzūd pēc 2 – 5 dienām. Inficēšanās ar legionellozi ir bīstama cilvēkiem ar jau eksistējošām saslimšanām – piem., respiratorām slimībām un kopumā novājinātu imūnsistēmu.

Inficēšanās

Pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, pieder karstā un aukstā ūdens sistēmas, t.sk. dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, turku pirtis un saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u.c. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā!

Legionellas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās +200C līdz +450C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē.

Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.

Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas un kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +500C, korozija u.c. faktori.

Profilakse

Lai izvairītos no inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +200C, bet karstā – virs +500C (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim). Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.


Papildu informācija:

 1. Legionelozes klīniskie simptomi:

  • inkubācijas periods ir 2-19 (visbiežāk 7) dienas;
  • straujš sākums, tº 39–40,5ºC;
  • vispārējas intoksikācijas pazīmes;
  • muskuļu sāpes, galvassāpes;
  • pneimonija (neproduktīvs klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi);
  • sirds un nieru mazspēja;
  • sāpes vēderā;
  • diareja, vemšana (reizēm);
  • vispārējs apjukums.

Komplikācijas

  • Elpošanas sistēmas mazspēja (mākslīgā elpināšana), nieru mazspēja, hipotenzija, šoks. Letalitāte neārstējot: ~ 39%; ārstējot: 5-10%.

2. Inficēšanās notiek:

  • ieelpojot inficētas ūdens daļiņas;
  • baktērijām jānonāk kontaktā ar plaušu alveolām;
  • jo aerosolizētie ūdens pilieniņi sīkāki, jo inficēšanās risks lielāks;
  • ļoti reti – caur ādas ievainojumu.

Inficēties nav iespējams:

  • iedzerot ūdeni;
  • no personas uz personu.

3. Riska grupas:

  • veci cilvēki;
  • vīrieši (3x biežāk nekā sievietes);
  • personas ar novājinātu imūnsistēmu;
  • biežāk saistībā ar viesnīcām, slimnīcām, sanatorijām, pansionātiem attīstītajās valstīs.

4. Riska faktori:

  • smēķēšana;
  • 2-4x lielāks legionelozes risks, pieaug atbilstoši cigarešu skaitam;
  • Alkohola lietošana – mazāk izteikti;
  • blakusslimības;
  • hroniskas plaušu slimības;
  • ļaundabīgas hematoloģiskas slimības, un
  • smagi nieru darbības traucējumi – 20x >
  • diabēts;
  • plaušu vēzis;
  • kortikosteroīdus saņemošie;
  • AIDS slimnieki – 40x >
  • Pontiaka drudzis – g.k. veseliem.

5. Ekoloģija:

  • Legionellas atrodamas dažādās saldūdens krātuvēs, ezeros, upēs, dīķos, t.sk. arī:
  • termiskos ūdeņos;
  • notekūdeņos;
  • nelielos daudzumos – gruntsūdeņos, akās, mitrās augsnēs u.c.;
  • dabā vairojas iekššūnu vidē – dzīvo asociācijās ar aļģēm, 14 sugu amēbām, protozoa;
  • savairojas vidē ar augstu organisko vielu daļiņu klātbūtni.

6. Vairošanās faktori:

  • vairošanās optimums pie to +37º līdz +42ºC
  • optimāls pH 5,5 – 8,3
  • spēj vairoties ūdens apgādes sistēmās pie +20º līdz +45ºC un organisko vielu klātbūtnes;
  • optimāls mitrums gaisa vidē – 65%
  • bioloģiskais aplikums uz virsmām
  • bioloģiskā aplikuma (biofilm) veidošanos veicina:
  • piesārņojums
  • dabiskie apdares materiāli
  • vietas, ko nevar iztīrīt
  • ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels apjoms)
  • negludas virsmas
  • karstais ūdens zem to +60ºC
  • korozijas klātbūtne.

Inficēšanās riska objekti:

Iekārtas, kas veido ūdens aerosolu:

  • gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas;
  • karstā un aukstā ūdens sistēmas;
  • dušas un krāni (stāvošā ūdenī – var eksistēt mēnešiem ilgi);
  • dziedniecības avoti un virpuļvannas vai baseini;
  • turku pirtis un saunas; karstie avoti;
  • gaisa mitrinātāji, elpošanas sistēmas terapijas iekārtas;
  • dekoratīvās strūklakas, īpaši iekštelpās.

Legionellas īpaši vairojas:

  • Siltā ūdenī 20ºC-45ºC – karstā un aukstā ūdens tvertnēs
  • Cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (neapdzīvotos viesnīcu numuros)
  • Cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos
  • Mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās
  • Ūdens sildītājos
  • Dzesēšanas torņi
  • Slimnīcas
  • Viesnīcas un citas tūristu izmitināšanas vietas:
  • Atšķirīgs ūdens pieprasījums
  • Baseini un virpuļvannas
  • Gara cauruļvadu sistēma
  • Apmeklējumu sezonalitāte
  • Mainīgs personāls
  • Dažādi dizaina elementi
  • Mājas
  • Iestādes
  • Karstā ūdens sistēmas.

Lielākais legionellu savairošanās risks:

  • pie uzkrātā ūdens sildītāja pamatnes, kur ienākošais aukstais ūdens sajaucas ar esošo karsto ūdeni;
  • ūdenī, kas ir caurulēs starp recirkulējošā karstā ūdens  pievadu un atveri (piemēram, krānu vai dušu), īpaši, ja netiek lietots, nav pakļauts biocīdu un augstu temperatūru iedarbībai.
  • Jau projektā jānovērš iespēja legionellām savairoties:
  • neizmantot dabiskās gumijas, kaņepju, linsēklu eļļu saturošas savienojumu detaļas un šķiedru starplikas.
  • Ūdens uzglabāšanas tvertnes jāaprīko ar pārsegiemJāizvairās no vairākiem savienotiem rezervuāriem, (nevienāds plūsmas ātrums; ūdens stāvēšana);
  • spiediena uzkrājējierīču tvertņu karstā un aukstā ūdens pievades jāaprīko ar diafragmām, kas ir viegli pieejamas tīrīšanai;
  • karstā ūdens ģeneratorus ar minimālu uzglabāšanu vai bez uzglabāšanas attālām zemas noslodzes atverēm;
  • termostatiskie maisītājvārsti (TMV), ja tādi ir, jānovieto pēc iespējas tuvāk lietošanas vietai. Ideālā gadījumā  viens TMV nedrīkst kalpot vairākām krānu atverēm, bet, ja tā ir, tad jauktā ūdens caurulēm jābūt pēc iespējas īsākām. Ja viens TMV kalpo vairākām dušas galviņām, svarīgi ir nodrošināt, lai šīs dušas tiktu bieži tecinātas.
  • Ikvienai cauruļvadu sistēmai, kas saskaras ar gaisu (pārplūdes caurulei un atverei), jābūt aprīkotai ar pretinsektu tīklu.

 

 Informācijas avoti: Slimību profilakses un kontroles centrs un Latvijas Infektoloģijas centrs

Foto: www.dzirkstele.diena.lv