Soļošana – sper pirmo soli sirds veselībai!

WalkingNav noslēpums, ka regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot Tavu vispārējo veselību un fizisko stāvokli, kā arī samazina daudzu hronisku slimību risku. Bet daudziem šķiet, ka jāpieliek lielas pūpes vai finanses, lai pievērstos fiziskajām aktivitātēm ikdienā regulāri. Tā nebūt nav! Staigāšana! Kas gan var būt vienkāršāks par to? Tā taču ir viena no cilvēka dabiskākajām nodarbēm!

Pastaigas arī ir fiziskās aktivitātes, ko varat veikt vienatnē, kopā ar ģimenes locekļiem vai draugiem, turklāt neko nemaksā un soli pa solim palīdz arī sirds veselībai. Soļošanas pluss ir arī apstāklī, ka tā nerada ķermenim papildus nevajadzīgu slodzi, un to var veikt arī cilvēki, kuriem ir sāpošas locītavas vai kādas senas traumas.

Vai zināji, ka regulāras pastaigas:

Uzlabo holesterīna rādītājus asinīs jeb samazina “slikto” holesterīnu
Pazemina asinsspiedienu
Palielina enerģijas līmeni un izturību
Uzlabo kaulu stiprumu, jo aizkavē kaulu blīvuma samazināšanos, tādējādi palīdzot novērst osteoporozes risku
Novērš svara pieaugumu

Sagatavojies!

Viss, kas Tev nepeciešams, lai sāktu soļošanu, ir ērts apģērbs un atbalstoši ​​apavi. Velc ērtu un nepiespiestu apģērbu, jo fiziskās nodarbes paugstina ķermeņa temperatūru. Staigāšanai vislabāk noderēs tādi pašai apavi, kā skriešanai. Turklāt pārliecinies, ka starp Tavu garāko kājas pirkstu un apavu purngalu ir kaut neliela atstarpe. Vēlams izvairīties no kokvilnas zeķēm, jo tās ilgāk saglabā mitrumu un var veicināt tulznu veidošanos. 

Svarīga ir arī staigāšanas tehnika

Sākumā sāc ar nelieliem un īsiem attālumiem. Sāc ar pastaigu, kuras laikā jūties komfortabli (varbūt tās ir kādas 5-10 minūtes?). Un tā pakāpeniski paildzini savu staigāšanas laiku vai distanci katru nedēļu par kādiem 10-20%. Tikpat labi Tu vari pāris 10-20 minūšu pastaigas sadalīt vairākās nevis doties vienā ilgā pastaigā. īpaši, tas ir vieglāk Tavām locītavām un ērtāk pielāgot Tavai dienaskārtībai un laika grafikam.

Neaizmirsti par pareizu soļošanu – koncentrējies uz savu soļošanas tehniku un pozu. Par sakumpušiem pleciem un skatīšanos uz leju ir jāaizmirst!

Pareiza soļošanas poza ir – pacelta galva, acis vērstas uz priekšu un vēders ievilkts, bet pleci – brīvi. Pretējā gadījumā iespējams “iedzīvoties” muguras lejasdaļas sāpēs, kakla un plecu sāpēs, un tas traucēs ievilkt pilnu elpu. Labs padoms ir ik pa aikam paapļot savus plecus, lai vieglāk varētu noteikt, vai tie nav sakumpuši.

Rokas lai šūpojas dabiski. Rokās nav ieteicams nest kādus smagumus, jo tas būs papildus stress Taviem elkoņiem un pleciem. Nepārcenties arī ar soļu garumu. Izvēlies ērtu, sev dabisku un ierastu soļu garumu. Ja vēlies soļot ātrāk, vienkārši aizmugurē esošo kāju uz priekšu pievelc ātrāk un enerģiskāk.

Elpo dziļi. Ja soļošanas laikā sākas grūtības runāt un trūkst elpas, soļošanu palēnini.

Un sākumā aizmirstu par ātrumu! Tikai dodies ārā un – ceļā! 

Tempa palielināšana

Pirms ātrākas soļošanas noteikti iesildies – pirmās minūtes soļu viegli, bet tad pakāpeniski un mērķtiecīgi uzņemt jau ātrāku tempu. Labs veids, kā dažādot un mainīt soļošanas slodzi, ir lēnākā soļošanas tempā iekļaut arī dažus “ņiprākus” posmus. Piemēram, ja Tu staigā Rīgā, divus kvartālus vari noiet lēnākā solī, bet divus – ātrākā. To pašu vari atkārtot divas reizes. Un tā pakāpeniski palielini ātrākus posmus un samazini lēnos. Bet noteikti, palielinot ātrumu, neaizmirsti par pareizu stāju!

Staigāt pa nelīdzenām virsmām ir lielisks veids, kā tonizēt kāju muskulatūru. Ja soļošanu kombinēsi arī ar nūjošanu, tas palīdzēs sadedzināt arī vairāk kalorijas un dos gan labāku stāju, gan kopējo muskuļu izturību. 

Beidzot pastaigu

Pastaigas beigas ir īstais laiks, kad izstaipīties, jo ķermenis ir iesilis. Katru ķermeņa daļu ieteicams pastiept no 15-30 sekundēm – gan plecus un muguru, gan rokas un kājas. Šāda ķermeņa atpūtināšana un pastiepšana pēc fiziskas nodarbes pakāpeniski nomierina sirdsdarbību, samazina iespējamās sāpes muskuļos un veicina to lokanību.