Skumjas un trauksme laimīgajā dzīves posmā – vai pēcdzemdību depresija?

postnataldepressionTradicionāli grūtniecība saistīta ar vienu no laimīgākajiem periodiem sievietes dzīvē, un tā pati par sevi tiek uzskatīta par pasargājošu faktoru no depresijas attīstības. Neskatoties uz to, daudzām sievietēm šīs gaidas atnes līdzi arī bailes, neziņu, trauksmi un… depresiju.

Depresija grūtniecības laikā saistīta arī ar stigmu, proti, sievietes baidās meklēt palīdzību vainas sajūtas dēļ par savu slikto psihisko pašsajūtu dzīves posmā, kam būtu jānes prieks un laime. Par pēcdzemdību depresiju vairāk stāsta un konsultē Dr. Jeļena Vrubļevska (Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs).

Runājot par depresiju sievietēm, ir būtiski pieminēt atsevišķus faktus. Sievietēm depresija ir sastopama divas reizes biežāk nekā vīriešiem, un paaugstināts risks ir tieši reproduktīvajā vecumā (depresijas izplatība sievietēm šajā vecumā veido 15%). Viens no tās cēloņiem skaidrojams arhormonu līmeņa svārstībām, kas var iedarboties kā depresijas palaidējmehānismi. Sabiedrībā valda mīts, ka grūtniecība pasargā sievieti no saslimšanas ar psihiskiem traucējumiem. Gluži pretēji, trešdaļa no visiem pēcdzemdību depresijas gadījumiem aizsākas jau grūtniecības periodā. Statistiski no 10% līdz 25% sieviešu piedzīvo klīniskas depresijas simptomus grūtniecības laikā.

Depresiju ir būtiski nošķirt no pēcdzemdību skumjām. Ar tām saskaras tikpat kā ikviena jaunā māmiņa (sastopama 50% līdz 70% sieviešu pirmo 10 dienu laikā pēc dzemdībām), bet tās pāriet pašas no sevis pirmo divu nedēļu laikā. Vislabākās zāles šīm sievietēm ir tuvinieku atbalsts un uzmundrinājums. Savukārt pēcdzemdību depresija ir sastopama 10% jauno māmiņu, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis un dzīvesprieka zudums vismaz divas nedēļas no vietas un simptomi ir jau nopietnāki – rodas pārmērīga trauksme un bažas par bērnu, zems pašvērtējums, izteikta vainas sajūta, negatīvs nākotnes redzējums, miega traucējumi, ēstgribas izmaiņas un grūtības koncentrēties.

Pēcdzemdību depresijas risku palielina tādi blakusapstākļi kā trauksme un grūtniecības laikā piedzīvota depresija, sociālā atbalsta trūkums, sarežģījumi partnerattiecībās, ilgstošs stress un citi traucējoši notikumi, kas “velkas līdzi” no pagātnes. Liela nozīme ir arī sievietes agrīnajai dzīves pieredzei – bērnībā piedzīvota vardarbība, pāragrs vecāku zaudējums, pašnāvība ģimenē, nelaimīga un smaga bērnība.

Pēcdzemdību depresijas dēļ pasliktinās mātes un bērna emocionālais kontakts un tiek traucēta veselīgas pieķeršanās izveidošanās, tāpat pieaug bērna trauksmainība un samazinās stresa tolerance. Pastāv risks pāragrai krūts barošanas pārtraukšanai, kā arī var aizkavēties bērna fiziskā un psihiskā attīstība (valoda, IQ). Mātes depresija var ietekmēt bērna personības attīstību un ir riska faktors bērna uzvedības traucējumiem pirmsskolas un skolas vecumā.

Termins „depresija” pēdējā laikā tiek plaši lietots un bieži vien nevietā. Tāpēc būtiski uzsvērt, ka pēcdzemdību depresiju kā diagnozi var noteikt tikai ārsts. Bieži vien depresiju noteikt nav viegli, jo, neskatoties uz pazemināto garastāvokli un slikto pašsajūtu, pašam šo stāvokli ir grūti novērtēt. Turklāt depresija var slēpties aiz dažādām “maskām”, piemēram, pastāvīgas trauksmes sajūtas, miega traucējumiem, neizskaidrojamām sāpēm. Ne vienmēr depresijas ārstēšanā ir jālieto medikamenti, taču vispiemērotāko ārstēšanas metodi varēs noteikt vienīgi ārsts.


Lai pievērstu uzmanību emocionālās veselības un depresijas profilakses un palīdzības jautājumiem, RD Labklājības departaments 2014.gada oktobrī uzsāka sabiedrības informēšanas kampaņu, kā ietvaros tika izvietotas vides instalācijas Rīgas parkos un iedzīvotāji tika aicināti apmeklēt bezmaksas seminārus par psihiskās veselības jautājumiem, depresijas profilaksi un palīdzību. Lekciju ciklā tika iekļauta arī tēma par pēcdzemdību depresiju.

Bezmaksas nodarbībās divu mēnešu garumā kopumā piedalījās vairāk nekā 150 klausītāju. Lekcijās tika pārrunāti tādi jautājumi, kā psihiskās veselības aktualitātes Latvijā un pasaulē, bērnu un jauniešu depresija, pēcdzemdību depresija, darba stress un psihiskā veselība, kā arī emocionālās labsajūtas nozīme cilvēka dzīvē. Visu lekciju tēmas iespējams apskatīt saitē www.veseligsridzinieks.lv.

Foto: www.imperfectwomen.com