Sezonālais, vīrusu izraisīts klepus vai tomēr hroniska saslimšana?

KlepusMēs dzīvojam klimatā, kur gaisa temperatūras svārstības un aukstuma/siltuma krasās pārmaiņas ir tikpat ikdienišķa parādība, kā ikrīta saullēkts. Tajā pat laikā tas nenozīmē, ka mūsu organisms tam tikpat vienkārši pielāgojas. Pēkšņa auksta laika iestāšanās vai arī nokrišķi un mitrs laiks sev līdzi var “nest” arī slapjus cimdus, slapjas zeķes un kājas… un cik gan tālu ir līdz ienām un klepum?

Daudziem, īpaši bērnudārzu un skolas vecuma, bērnu vecākiem tik pazīstama situācija ir  “tekošs” deguns vai klepus pēc pārnākšanas mājās, bet kā vieglāk saprast – vai “krekšķītis” ir kāda vīrusu infekcijas slimība, kas var pāriet īsā laikā, vai arī aktivizējusies kāda sezonāla alerģiska reakcija vai astma?

Par šiem jautājumiem – vīrusa klepu un astmu konsultē Rīgas veselības centra ārste-pneimonoloģe Dr. Andželika Koševacka.Dr.Kosevacka

 

Kā atšķirt sezonālo vai vīrusu klepu no hroniskas saslimšanas un astmas?

Visbiežāk klepu izraisa vīrusi. Vīrusu infekcijas slimības izraisīts klepus parasti pāriet 5–14 dienās. Tam raksturīga paaugstināta temperatūra, iesnas un kakla sāpes, jo tā ir akūtā saslimšana.  Tāds klepus, kas ilgst 3 nedēļas un vairāk – noteikti ir jāpārbauda.

Sezonāls alerģisks klepus var būt saistīts ar kontaktu ar ziedputekšņiem.

Bronhiālās astmas gadījumā – klepus var būt ilgstošs un tas var būt saistīts ar kontaktu ar alergēnu. Bronhiālās astmas gadījumā klepu var provocēt arī auksts gaiss, smēķēšana un citi kairinātāji. Ar bronhiālo astmu cilvēks var saslimt jebkurā vecumā, bet bērniem tā ir biežākā hroniskā slimība. Statistiski tikai ap 50%  cilvēku ir alerģiska astma – pārējie 50 % ir nealerģiska astma. Visbiežāk astma izpaužas tieši ar ilgstošu klepu vai bronhītu, kas bieži aktivizējas tieši rudens, ziemas un pavasara sezonā.

Jebkurš klepus, kas ilgst vairāk par 3 nedēļām, noteikti ir jāpārbauda un jādodas pie ārsta, lai veiktu rūpīgu izmeklēšanu. Var būt nepieciešamība klepu pārbaudīt ne tikai uz astmu, bet arī uz tuberkulozi, onkoloģiskajām un citām slimībām, un ārsts pacientu var nosūtīt uz papildus izmeklējumiem – tādiem kā rentgens, krēpu pārbaude, bronhoskopija u.c., jo klepus var liecināt arī par nopietnām saslimšanām, piemēram, tuberkulozi, kas mūsu valstī ir diezgan izplatīta, astmu (apmēram 40% gadījumu izpaužas ar klepu), plaušu karsoni vai bronhītu.

Kā atšķirt garo klepu no astmas?

Astma izraisa atkārtotas sēkšanas, elpas trūkuma, smaguma krūtīs un klepus epizodes, it sevišķi naktīs vai agri no rītiem.

Ar garo klepu parasti slimo mazie bērni (līdz 5 gadu vecumam), bet, ja ir novājināta imunitāte, ar to iespējams inficēties un pārslimot vieglā formā arī pieaugušajem. Slimības sākumā klepus ir rets un sauss, ar nedaudz paaugstinātu temperatūru; var būt arī iesnas. Aptuveni pēc nedēļas sākas mokošas klepus lēkmes, visbiežāk – naktīs. Ir raksturīgs savdabīgs klepus – rejošs, dziļš, spazmatisks. Tas ilgst dažas minūtes, bet beigās izdalās staipīgas gļotas. Slimība ir ļoti lipīga, un, lai inficētos, parasti ir jābūt kontaktam ar cilvēku, kas jau slimo ar garo klepu. Slimība izplatās ar mikroskopiskiem siekalu pilieniņiem, kad slimnieks šķauda, klepo vai runā. Priecīgā vēsts ir tā, ka mūsu sabiedrībā ar garo klepu slimo ne tik bieži – Latvijā bērnu vakcināciju kalendārā pret garo klepu ir iekļauta vakcinācija, kas ir valsts apmaksāts pakalpojums.

Kā ārstēt vīrusa klepu?

Šādā gadījumā var nozīmēt simptomātisko ārstēšanu. Ir jāatceras, ka var iztikt ar dabīgiem līdzekļiem. Ja pacientam ir vīrusa klepus, tas var būt vienkārši no iesnām – tad jāārstē iesnas un klepus arī mazināsies. Ja cilvēkam ir augsta temperatūra virs 38,5 C, tad var lietot paraceptamolu, aspirīnu (bērniem nav ieteicams) vai citus pretiekaisuma līdzekļus.

Jādzer daudz šķidruma, jālieto dabīgos līdzekļus: medu, ķiplokus. Es atceros vēl no sava pediatra tādu tautas līdzekli pret vīrusu- rutki ar medu. Tas ir ļoti vienkārši: rutkus jānomizo, jāsagriež un jāuzliek virsū medus. Tad rutki izsulojas un šī sula ir ļoti efektīvs līdzeklis pret klepu. Rutkus var aizvietot arī ar sīpoliem. Es vispār esmu pret mākslīgiem vitamīniem, jo jebkurā gadalaikā var atrast dabīgus vitamīnus. Cilvēkam ir dotas vasaras un rudeņi, kad viņš var uzņemt vitamīnus. Sintētiskie vitamīni indicēti tikai atveseļošanas periodā. Vienīgais vitamīns, kuru jālieto visus ziemas tumšos mēnešus līdz aprīlim, kad sāk parādīties saulīte, ir D vitamīns, ja asins analīze norāda uz tā līmeņa pazemināšanu.

Vai ir gadījumi kad zāles nepalīdz?

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka klepus ir organisma aizsardzības reakcija. Klepu izraisa gļotādas kairinājums elpceļos. Šādu kairinājumu var radīt, piemēram, iekaisums, kairinošas vielas vai svešķermenis. Klepus ir biežs simptoms, kas pavada dažādas elpceļu infekcijas, astmu, iedzimtu sirdskaiti. Ilgstošs klepus pieaugušajem biežāk ir pie bronhialas astmas, gastro-ezofageāla refluksa, aizdegunes tecēšanas sindroma un arī pie citām nopietnām slimībām, tēpēc klepus iemeselu nepieciešams atklāt un ārstēt savlaicīgi.

Vīrusu klepu var ārstēt ar dabīgajām vielām, un antibakteriāla terapija nav pamatota. Simptomātiskā ārstēšana ar sintētiskām vielām ir ārstu kompetencē – jo dažādās situācijās viens preparāts var gan uzlabot, gan arī pasliktināt pacienta stāvokli. Piemēram, pie smagas bronhiālās astmas ACC ir kontrindicēts jeb nav ieteicams, jo tas veicina krēpu veidošanos, kā rezultātā var vienkārši nosprostot bronhus ar krēpām. Centrālas darbības līdzekļi bloķē elpošanas centru, kas draud ar elpošanas apstāšanos, kura īpaši bīstama maziem bērniem.

Runājot par astmas ārstēšanu, galvenie ārstējošie līdzekļi ir inhalējamie glikokortikoidi, kuri mazina iekaisumu bronhos. Papildterapija ir bronhodilatatori, kuri atvieglo pacienta stavokli. Pārējie līdzekļi ir mazāk efektīvi un parasti tos lieto kā papildterapiju pie stāvokļa pasliktināšanās. Dabiskie līdzekļi var palīdzēt tikai pie vieglas epizodiskas bronhiālas astmas vai pie slimības paasinājumiem, pievienojot tos pie regulāras terapijas.

Astmas profilakse

Vissvarīgākā profilakse ir dzīves vides sanācija. Smēķēšanas( t.s. pasīvas) pārtraukšana, izvairīšanās no kairinātājiem un zināmiem alerģeniem. Ja pacientam ir alerģija pret kaķiem, ir jāizvairās no dzīvniekiem vai arī ir jāveicimūnterapiju pie alergologa. Jaievēro diēta, mērķis — ideāls ķermeņa svars.

Protams, nedrīkst aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Plaušu slimniekiem tas ir īpaši vēlams: intensīva pastaiga vai skriešana svaigajā gaisā, peldēšana. Bet šeit ir runa tikai par ārstētu pacientu, jo kad neārstēts astmas slimnieks sāk aktīvi nodarboties ar sportu, viņam var parādīties elpas trūkums, jo fiziskā slodze var provocēt bronhu spazmu. Jāuzstāda diagnoze, jāsāk ārstēšana un tad var droši vingrot un nodarboties ar jebkuru sporta veidu.

Tie bērni, kas nodarbojas ar sportu, pirmkārt, retāk slimo un viņu astma nav tik izteikta, jo viņiem palielinās plaušu rezervs. Līdz 25 gadiem plaušas var attīstīties, pēc tam jau sākas organisma novecošana.

Nepieciešama arī stresa vadība, jo trauksme un stress var ierosināt un/vai paasināt astmas lēkmes.

Daži ieteikumi astmas slimniekiem

Pirmkārt, nav jābaidās no savas diagnozes. Astma ir jākontrolē. Tikai tad, kad pacients var pieņemt savu diagnozi, tad mēs varam kopā cīnīties ar slimību. Ja pacients piekrīt diagnozei un atrod ārstu, kuram viņš uzticas un ievēro indikācijas, tad viss ir kārtībā.

Astma ir ļoti variabla slimība. Ja tā ir vieglā formā, tās saasinājums var pat pāriet pats no sevis. Protams, pilnībā izārstēt astmu nevar, bet to var kontrolēt. Pilnīgi kontrolēta astma ir tad, kad pacients saņem terapiju un jūtas vesels. Ja astmu neārstē, tā progresē un ar laiku veidojas neatgriezeniskas izmaiņas bronhos.

Otrkārt, ja pacientam ir konstatēta astma, tā ir jāārstē ar ķīmiskām vielām un nekas cits labs pagaidām nav izgudrots. Ar adekvātiem medikamentiem mēs varam novērst bronhu remodulāciju un novērst slimības progresēšanu. Tagad ir labas zāles, tiek izmantoti inhalatori un blakusparādību risks ir ļoti mazs. Ja bērnībā astma ir labi ārstēta, pacients pēc tam var justies vesels līdz pat sirmam vecumam. Jo agrāk sākta ārstēšana, jo labāk. Citādi pēc laika bronhi paliek nejūtīgi pret zālēm un slikti padodas ārstēšanai.

Protams, neaizmirstam, ka nekādā gadījumā nedrīkst smēķēt, jānodarbojas ar sportu un noteikti ir jāmazina kontakti ar alergēniem. Dzīves vide ir ļoti svarīga! Mūsu mērķis ir astmas kontrole. Ja cilvēks kontrolē astmu, viņš var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un justies vesels!

img_astma_1

Foto: www.eumom.ie, www.dellchildrens.net