Mātes garīgā veselība

Mental health_motherPasaulē aptuveni 10% grūtnieces un 13% sievietes, kurām nesen bijušas dzemdības ir garīgās veselības traucējumi, galvenokārt depresija. Attīstītās valstīs šie rādītāji ir augstāki, 15,6% grūtniecības laikā un 19,8% sieviešu pēc bērna dzimšanas. Smagākos gadījumos traucējumi var būt tik nopietni, ka iespējams liels pašnāvības risks. Turklāt, sievietes, kurām ir šie traucējumi, nespēj pienācīgi aprūpēt savu bērnu, tā rezultātā negatīvi tiek ietekmēta bērna attīstība un izaugsme.

Nesenā metaanalīze parādīja, ka apmēram 20% no jaunajām mātēm attīstītajās valstīs pēc dzemdībām piedzīvo klīnisko depresiju. Šie rādītāji ir daudz augstāki nekā iepriekšējos datos par izplatību, tie galvenokārt nāk no valstīm, kurās ienākumu līmenis ir augsts. Pašnāvība ir nozīmīgs nāves cēlonis grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Arī pēcdzemdību psihoze ir maz izpētīta, bet tā var nodarīt kaitējumu jaundzimušajam. Savukārt depresija izraisa lielas grūtības un iespējamu nespēju, kā rezultātā samazinās reakcija uz bērna vajadzībām. Ir pierādījumi, ka ārstējot depresiju ir iespējama veselības stāvokļa uzlabošanās un bērna veselīga attīstīšanās, kas samazina jaundzimušajam nepietiekamu barības uzņemšanu un diareju.

Kāds traucējumu risks?

Lielai daļai sievietēm grūtniecības laikā vai pirmajā gadā pēc dzemdībām var attīstīties garīgās veselības traucējumu, taču tādi faktori, kā nabadzība, migrācija, stress, vardarbība (ģimenes, seksuālā u.c.), zems sociālais atbalsts nereti palielina garīgā veselības stāvokļa pasliktināšanos. Māte, kura cieš no depresijas nepietiekami uzņem barības vielas, nespēj pietiekami sevi aprūpēt un ievērot personisko higiēnu, kas rada tālāku risku uz blakus saslimšanām. Jaundzimušajiem, kuri vēl ir jūtīgi pret apkārtējo vidi, mātes garīgās veselības traucējumu ietekmē visspēcīgāk, kaut vai ņemot visprimārāko, zīdīšanu un bērnu aprūpi.

Ko darīt?

Mātes garīgo veselību integrēt vispārējā veselības aprūpē, izveidot vadlīnijas par psihisko traucējumu vadību garīgās veselības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā.

DEPRESIJA

Depresija ir visizplatītākā garīgās veselības saslimšana. Lielākā daļa cilvēku ir saskārušies ar to savā dzīvē tieši vai netieši, draugu vai ģimenes lokā. Apjukumu rada neziņa par to, kas depresija īsti ir, kā arī daudz neskaidrību par tās veidiem.

Depresijas cēloņi:

Saprast depresijas cēloņus ir komplicēts jautājums. Galvenokārt tas ir daudzfaktoru mehānisms kombinējot bioloģiskos, psiholoģiskos un sociālos faktorus. Teorijas cēlonis aptver bio- psiho-sociālo cēloņsakarību.

Daži depresijas veidi ir pārmantoti, kas liecina, ka bioloģiskā ievainojamība var būt iedzimta. Tomēr ne visi saslimst, kuriem ģimenē šī slimība ir, veicinošie faktori noteikti ir stress mājās, darbā, skolā u.c.

Dažās ģimenēs depresija var būt paaudze paaudzē. Taču ar depresiju var saslimt arī tie, kuriem ģimenes anamnēzē nav šādu saslimšanu neatkarīgi no tā vai depresija ir iedzimta, vai nav. Depresīvi traucējumi saistīti ar izmaiņām smadzeņu struktūrā un to funkcijā.

Cilvēkiem, kuriem ir zems pašvērtējums un kuri konsekventi raugās uz sevi un pasauli ar pesimismu, var būt ir tendence uz depresiju.

Pēdējos gados pētnieki ir pierādījuši, ka fiziskas izmaiņas organismā var veicināt garīga rakstura izmaiņas. Medicīniskas saslimšanās kā insults, sirdslēkme, ļaundabīgi audzēji, Parkinsona slimība un hormonāli traucējumi ir cēlonis depresijai. Tas padara cilvēku vienaldzīgu, bez vēlmes rūpēties par sevi, tādējādi pagarinot atveseļošanās periodu. Tāpat nopietns zaudējums, grūtības attiecībās, finanšu problēmas vai dzīves modeļa maiņa var izraisīt depresīvas epizodes. Ļoti bieži kombinācijā ar ģenētisko, psiholoģisko un vides iedarbību ir sākums depresijai.