Leģionāru slimība

 

  • Kas ir legioneloze?

Leģionāru slimība (legioneloze) ir baktērijas Legionella izraisīta infekcijas slimība, kas bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis).

Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1977. gadā. Kopš šī laika legionelozes gadījumi tiek reģistrēti Amerikas kontinentā, visās Eiropas valstīs, Āfrikā, Japānā, Austrālijā u.c. Lai gan ar legionelozi var inficēties visu gadu, sporādiski saslimšanas gadījumi un arī uzliesmojumi biežāk tiek reģistrēti vasarā un rudenī.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2016.gadā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, bet 2015.gadā – 22, no kuriem viens – ar letālu iznākumu. Līdz 2017.gada aprīlim reģistrēti 8 saslimšanas gadījumi, turklāt lielākā daļa šo gadījumu reģistrēti Rīgā un tās apkārtnē.

Savukārt, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, no visiem reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem 75–80% slimnieku ir vecāki par 50 gadiem un 60–70% ir vīrieši.

  • Kā legioneloze izpaužas?

Legionelozei ir divas klīniskās formas – pneimonija, kas ir smagākā, un Pontiaka drudzis. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes.

Pontiaka drudzis ir akūta, pašlimitējoša saslimšana. Tās inkubācijas periods ir no 5 stundām līdz 3 dienām. Galvenie simptomi ir drudzis, drebuļi, galvassāpes, nespēks un muskuļu sāpes. Simptomi neārstējot izzūd pēc 2-5 dienām.

Legionelozes pneimonijas formas inkubācijas periods ir 2 – 10 dienas (visbiežāk – 7 dienas) un tai ir straujš sākums. Slimībai raksturīgie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (39’ – 40,5’ C), vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, caureja.

Ja ir parādījušies minētie saslimšanas simptomi, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta.

Ārstēšanās no legionelozes visbiežāk notiek stacionārā. Ārstēšanās process vienmēr sevī ietver antibiotiku lietošanu un parasti ilgst dažas nedēļas vai mēnešus. Slimības letalitāte parasti ir 5-10%, taču, slimību neārstējot, var sasniegt pat 39%.

  • Kādi ir legionelozes cēloņi?

Infekcijas avots ir baktēriju (Legionellu) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem. Pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, pieder karstā un aukstā ūdens sistēmas, t.sk. dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, turku pirtis un saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u.c. iekārtas. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Legionellas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās +20’C līdz +45’C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē. Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.               Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50’C, korozija u.c. faktori.

  • Kuras ir legionelozes riska grupas?

Legionelozes riska grupas ir gados vecāki cilvēki, vīrieši, personas ar novājinātu imūnsistēmu, personas, kam attīstītajās valstīs ir saistība ar viesnīcām, slimnīcām, sanatorijām un pansionātiem. Saslimšanas iespējamība ir atkarīga no Legionellu koncentrācijas ūdens avotā, aerosolu izplatības, konkrētas Legionellas sugas spēja izraisīt saslimšanu, kā arī dažādiem riska faktoriem. Pie riska faktoriem pieder smēķēšana (jo lielāks dienā izsmēķēto cigarešu skaits, jo lielāka iespējamība saslimt), alkohola lietošana, dažādas blakusslimības, kas ir novājinājušas imūnsistēmu, hroniskas plaušu slimības, ļaundabīgas hematoloģiskas slimības, nieru darbības traucējumi, diabēts, plaušu vēzis, kortikosteroīdu terapija, AIDS, Pontiaka drudzis.

  • Kā izvairīties no saslimšanas?

Lai izvairītos no inficēšanās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos ūdens sistēmās, kā arī samazinātu ūdens aerosolu izplatību. Šādus apstākļus var nodrošināt, piemēram, regulāra kondicionieru tīrīšana un dezinfekcija, tīrības uzturēšana karstā un aukstā ūdens sistēmās, kā arī sekošana tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20’ C, bet karstā – virs +50’ C (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim šādā temperatūrā), svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī, vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.

 

Attēls no nantltd.co.uk