Konfliktu risināšanas māksla ģimenē

arguing-in-front-of-the-kids-MotherBērna ienākšana ģimenē ir liels notikums, turklāt neatkarīgi no tā, vai tas ir pirmais, vai otrais bērniņš. Bērns pat visikdienišķākajiem ikdienas rutīnas notikumiem var piešķirt dzirkstelīti, bet tajā pašā laikā – var gan sildīt, gan likt kvēlot pat visharmoniskākajām pāru attiecībām.

Līdz ar bērniņa ienākšanu ģimenē pāru attiecības mainās, un mēdz gadīties, ka dažādu situāciju iespaidā cilvēki viens otru saredz pavisam „citādām” acīm, nekā ierasts. Ja situācija neatbilst kādas puses gaidām vai vēlmēm – „bubulis” strīds ir klāt. Lai gan strīdi attiecībās nav nekāds retums, tomēr jāatceras, ka arī strīdi un konfliktu risināšana ir māksla, kas jāapgūst īpaši tad, ja jūs kā pāris ģimenē neesat vienīgie.

Ģimenē ar bērniem strīdus un konflikta situācijas ne vienmēr izdodas risināt „aizkulisēs” jeb nostatus no bērna acīm. Tāpat konflikta laikā tā pacēlums vai „konflikta virsotne”, piemēram, balss pacelšana vai asākas vārdu pārmaiņas, notiek tieši uz lielās „skatuves”, kur, tēlaini izsakoties, sēž izrādes skatītājs – bērns. Tomēr viņam šī situācija, atšķirībā no teātra vai kino skatītāja, ir krietni vien neizdevīgāka – bērnam nav iespējas pirms „izrādes” ieskatīties tās anotācijā un strīda laikā bērnam par notiekošo rodas sava interpretācija un skaidrojums.

Apgalvojums „Bērns jau ir mazs, viņš neko vēl nesaprot” ir pilnīgi nevietā – neatkarīgi no vecumposma, bērns saprot. Viņš konfliktu saprot pēc savas pasaules pieredzes un reaģē atbilstoši savam vecumposmam. Turklāt vecāki pirmkārt ir tie, kuri veido bērna pasaules uztveri un attīstību – mācoties no pieredzētās „dzīves skolas”, arī viņi iespējams konfliktus risinās līdzīgi paši savās ģimenēs un paudīs līdzīgu attieksmi un uzvedību.

Tādēļ – piedomāt par savas rīcības izpausmēm un konfliktsituāciju risināšanas veidiem ir tik ļoti nepieciešams gan savu pāra attiecību, gan bērna pasaules skatījuma un uztveres dēļ.

Konflikta situācijas – tā ir māksla. Un, ņemot vērā, ka strīdi ir dabiska attiecību daļa, kā tos risināt tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kaitē bērna attīstībai?

Ne visi konflikti ir vienādi. Mazu bērnu vairāk ietekmē nevis pats konflikta fakts, bet konflikta veids. Piemēram, kādā pētījumā tika norādīts, kā konstruktīvi argumenti strīdus situācijā attīsta bērnu psiholoģisko veselību – tika konstatēts, ka tie bērni, kuri bija liecinieki vecāku debatēm un savu izjūtu pārrunāšanai (pat tad, ja tās iekļauj dusmas), un cenšoties rast risinājumu, piemita vairāk empātijas, vieglāk izdevās veidot attiecības ar vienaudžiem, un viņiem piemita lielākas sociālās prasmes.

Savukārt tie bērni, kuri tika pakļauti negatīviem un konfliktējošiem strīdiem, tai skaitā apvainojumiem, lamām un fiziskai agresijai, vairāk izrādīja negatīvu uzvedību un depresijas simptomus.

Nenoslēgties, bet izskaidrot

Nokārtot pāra savstarpējās attiecības un sajūtas bērna priekšā, konfliktsituāciju novedot līdz atrisinājumam, tomēr ir labāk nekā pilnīgi izvairīties no konflikta vai vienam otru ignorēt – emocionālo distanci bērni uztver tikpat labi, kā dusmas.

Tādēļ palīdziet bērnam uztvert notiekošā jēgu. Brīdī, kad bērns redz vecāku – savu tuvāko cilvēku strīdu, bērna smadzenēs aktivizējas „drošības monitoringa sistēma”. Būtībā mazi bērni vēlas zināt, ka apkārtējā vide ir droša, bet strīdus situācijas var izraisīt bažas un apmulsumu par līdzšinējās vides stabilitāti. Pozitīvs piemērs ir tad, ja pēc strīda Jūs bērnā atgriežat jeb atjaunojat viņa drošības sajūtu. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir izskaidrot notikušo. Tam nav jābūt ilgam, garam un smalkam izklāstam, kas apgrūtina būtības uztveri – domājiet par svarīgāko un galveno. Piemēram, runājiet pārliecinoši un iejūtīgi:

Mamma un tētis bija dusmīgi tikai tagad. Mēs jutāmies skumji/apjukuši, un abi pārrunājām savas jūtas un pārdzīvojumus. Tas ir līdzīgi, kā Tu runā ar saviem draugiem, ja esi noskumis vai dusmīgs. Arī mēs ar mammu/tēti darām līdzīgi.

Neļaujiet smagiem emocionāliem brīžiem „paskriet garām” bez izskaidrošanas bērnam un neignorējiet tos. Tas bērnam palīdz aptvert apjukumu vai apmulsumu un „pārstrādāt” informāciju.

Īpaši svarīgi ir atcerēties, ka savā interpretācijā kā strīdus iemeslu bērns var vainot tieši sevi un uzskatīt, ka konfliktu izraisījusi tieši kāda viņa rīcība.

Par piemēru var kalpot ikdienišķa situācija, kas skar tos vecākus, kuru bērni sākuši apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes – ja bērns regulāri slimo, vecāki var uzsākt strīdu par to, ka abiem jābūt darbā un nevar palikt mājās ar bērnu. Protams, bērns šo situāciju var saprast sādi: „Es esmu slikts, jo slimoju, un manis dēļ vecākiem ir nesaskaņas”.

Līdzsvars ģimenē

Sastrīdēties var arī daudzi laimīgi pāri, savukārt attiecībās bez mīlestības – strīdu var arī nebūt. Situācijas var būt dažādas, bet, ja ģimenē tiek pacelts balss tonis, negatīvāka ietekme tam būs gadījumā, ja strīdēsieties destruktīvi. Ja strīdus situāciju līdzsvaros mīlestības pilna un pozitīva attieksme, tas līdzsvaros kopējo noskaņojumu ģimenē. Tādēļ ieteikums būtu parādīt, ka viens otru neizslēdz – arī strīdus situācijās vecāki viens otru mīl un viens otram ir svarīgi.

Apstāties laikus

Ja konflikti bērnu priekšā mēdz būt destruktīvi, variet izmantot šādu paņēmienu – ieviesiet saziņā kādu frāzi, kas kalpo kā signāls – kad gaisotne kļūst „nokaitēta” un pienācis brīdis apstāties. Kādam varbūt labāk vērts atzīt, ka labāk ir pamest telpu un iziet paelpot svaigu gaisu vai pastaigāties. Tāpat jau laikus mēģināt atpazīt strīdus objektus un to, kādās situācijās tie izceļas visbiežāk. Tādējādi jau laikus novērst konflikta izvirdumu un censties visu atrisināt vienam ar otru mierīgākos apstākļos.

Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērni ir pārāk mazi, lai viņus ietekmētu strīdi un – viņi tos tāpat neatcerēsies… tomēr tas nav tik vienkārši. Pat mazuļi spēj „lasīt starp rindām” un sajust emocionālo noskaņojumu. Viņi cieši vēro savus tuvākos cilvēkus ar cerību un pārliecības meklējumos, ka viss ir kārtībā un viņi ir drošībā. Bērns, ja ne atcerēsies katru vecāku izteikumu vai frāzi, tomēr būs kopējās emocionālās vides atspulgs un „projektors” – tajā vecāku savstarpējās attiecības būs viens no nozīmīgākajiem informācijas pirmavotiem.

Foto: www.infinityhousemagazine.com