Kas tās ir – infekcijas slimības?

infectious-diseaseVeselības profilakses un aprūpes jomā tik bieži lietotais jēdziens “Infekcijas slimība” dažkārt prasa plašāku skaidrojumu, jo plašāks skaidrojums var sniegt lielāku izpratni par tik vienkāršiem veidiem,kā sevi no tām pasargāt.

Pamatā Infekcijas slimības ir traucējumi, ko izraisa dažādi organismi – tādi kā baktērijas, vīrusi, sēnītes vai parazīti. Daudzi no šiem organismiem dzīvo mūsu ķermenī vai uz tā. Parasti tie ir nekaitīgi (vai pat noderīgi), taču pie noteiktiem apstākļiem daži no tiem var izraisīt saslimšanu. Dažas no infekcijas saslimšanām var tikt nodotas no cilvēka cilvēkam, dažas tiek nodotas tālāk caur insektu vai dzīvnieku kodumiem. Savukārt citas tiek iegūtas, lietojot neapstrādātu vai nepareizi apstrādātu pārtiku vai ūdeni, kā arī var iaplatīties caur organismiem apkārtējā vidē.

Infekcijas slimību pazīmes un simptomi ir atkarīgi no organisma, kas izraisījis infekciju, taču bieži to skaitā ir drudzis un nespēks. Vieglāku sūdzību gadījumā pietiekoša var būt ārstēšanās mājas apstākļos, savukārt dažu dzīvību apodraudošu infekciju ārstēšanai nepieciešama hospitalizācija jeb nonākšana slimīcā ārstu aprūpē.

No daudzām infekciju slimībām var izvairīties vakcinējoties. Bet arī bieža un rūpīga roku mazgāšana palīdz no tām izvairīties, turklāt tas ir tik lēts un tiešām efektīvs veids!

Kas izraisa infekcijas slimības?

Infekcijas slimības var izraisīt:

  • baktērijas. Šie vienšūnu organismi ir atbildīgi par tādām saslimšanām kā streptokoks, urīnceļu infekcijas un tuberkuloze
  • vīrusi. Pat mazāki kā baktērijas, vīrusi izraisa vairumu saslimšanu- no vienkāršas saaukstēšanās, līdz AIDS
  • sēnītes. Daudzas ādas slimības, tādas kā ādas ēde, ir tieši sēnīšu izraisītas. Citi sēnīšu veidi var inficēt plaušas vai nervu sistēmu.
  • Parazīti. Malārijas ierosinātājs ir mazītiņš parazīts, kas tiek pārnēsāts ar moskītu kodieniem. Citi parazīti var pārceļot caur dzīvnieku izkārnījumiem uz cilveka organismu

Kādi var būt iespējamie simptomi?

Katra infekcijas saslimšanai piemīt savas pazīmes un simptomi. Vispārīgās pazīmes vairumam saslimšanu ir:

  • drudzis;
  • caureja;
  • nogurums;
  • muskuļu sāpes.

 Un kad apmeklēt ārstu?

Ārsta palīdzību meklējiet, ja jums ir:

  • iekodis dzīvnieks;
  • ir apgrūtināta elpošana;
  • ilgstošs klepus (vairāk kā nedēļu);
  • smagas galvassāpes un paaugstināta temperatūra;
  • izsitumi vai pietūkums;
  • neizskaidrojams drudzis;
  • pēkšņas redzes problēmas.

Kas ir tiešā kontakta saslimšana?

Visvienkāršākais veids kā saslimt ar vairumu infekciju slimību, ir nonākt tiešā kontaktā ar slimo cilvēku vai dzīvnieku. Trīs infekciju slimību veidi, kas var tikt nodoti caur tiešo kontaktu ir:

No cilvēka uz cilvēku –

biežākais vīrusu saslimšanu veids ir tieša baktēriju, vīrusu vai citu mikrobu pārnešana no viena cilvēka otram. Tas var notikt, ja baktēriju pārnēsātājs vai saslimušais cilvēks pieskaras, uzklepo vai skūpsta cilvēku, kurš nav inficēts.

Šie mikrobi izplatās arī seksuālo kontaktu ceļā vai veicot asins pārliešanu. Cilvēks no kura slimība iegūta, var būt tikai slimības pārnēsātājs, tādēļ viņam var nebūt tās simptomi. Infekcijas slimības var nodot arī māte savam vēl nedzimušajam bērnam. Infekciju izraisošas baktērijas var tikt nodotas arī grūtniecības laikā, jo daži mikrobi spēj tikt cauri placentai. Tāpat bērniņš var inficēties arī dzemdību laikā. 

No dzīvnieka uz cilvēku –

inficēta dzīvnieka kodums vai skrāpējums (pat, ja tas ir mājdzīvnieks), var izraisīt slimību un smagos gadijumos, turklāt sekas var būt fatālas. Arī dzīvnieku izkārnījumi var būt bīstami. Piemēram, toksoplazmozes infekciju var iegūt, tīrot kaķa kasti.

Netiešais kontakts

Slimības izraisošie organismi var tikt nodoti arī netiešā ceļā. Daudzi mikrobi ir spējīgi uzturēties uz dažādu priekšmetiu virsmām – piemēram galda, durvju rokturiem vai ūdens krāna rokturiem.

Kad jūs pieskaraties durvju rokturim, kuru ir turējis ar gripu vai saaukstēšanos slims cilvēks, arī jūs varat iegūt šos pašus mikrobus. Turklāt, ja pēc tam piekarsieties acīm, mutei vai degunam vēl pirms roku nomazgāšanas, jūs varat inficēties.

Insektu kodumi

Daži mikrobi ir atkarīgi no insektiem- pārnēsātājiem, tādiem kā moskīti, mušas, blusas, utis un ērces, kas nogādā tos no viena saimnieka uz citu. Šie pārnēsātāji tiek saukti par vektoriem. Kā piemēram- ērces var pārnēsāt baktēriju, kas izraisa Laimas boreliozes slimību.

Ēdiena nepareiza vai nepietiekama apstrāde

Arī nepareiza vai nepietiekama ēdiena vai ūdens apstrāde var izraisīt infekcijas slimības saslimšanu. Šis ir mehānisms, kas ļauj mikrobiem sasniegt daudz cilvēkus caur vienu avotu. Piemēram, E. coli baktērija atrodama konkrētos produktos- tādos kā nepietiekami apstrādāti liellopa gaļas burgeri vai nepasterizēta augļu sula.

Komplikācijas

Vairumam infekciju saslimšanu ir nenozīmīgas komplikācijas. Taču dažas infekcijas – tādas kā pneimonija, AIDS un meningīts- var kļūt dzīvībai bīstamas.  Dažu veidu infekcijas ir saistītas ar paaugstinātu vēža risku ilgtermiņā:

  • cilvēka papilomas vīruss tiek saistīts ar dzemdes kakla vēzi
  • Helicobacter pylori infekcija paaugstina kuņģa vēža risku
  • Epšteina-Barra vīruss tiek saistīts ar vēlāku limfomas slimību

 Profilakse

 Infekcijas izraisītājs var nokļūt organismā:

  • Caur ādas kontaktu vai savainojumiem
  • Ieelpojot (baktērijas, kas atrodas gaisā)
  • Norijot (nepietiekami/neatbilstoši apstrādāta pārtika un dzērieni)
  • Caur ērču vai moskītu kodumiem
  • Seksuālu kontaktu ceļā

Šie padomi ļaus samazināt inficēšanās risku:

  • Mazgājiet rokas. Šis ir īpaši svarīgs pirms un pēc ēdiena gatavošanas, porms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma. Un mēģiniet neaiztikt acis, degunu un muti- tas ir izpla†itākais mikrobu nokļūšanas ceļš organismā.
  • Vakcinējieties. Imunizācija var drastiski samazināt daudzu infekciju saslimšanas risku. Pārliecinieties par sava un savu bērnu vakcinācijas kalendāra punktuālu ievērošanu.
  • Palieciet mājās. Neejiet uz darbu, ja jums ir vemšana, caureja vai drudzis. Nesūtiet bērnus uz skolu, ja viņiem ir kāds no minētajiem simptomiem.
  • Gatavojiet droši. Uzturiet virtuves virsmas tīras. Gatavojiet ēdienu atbilstošā temperatūrā- ja nepieciešams, izmantojiet pārtikas termometru, lai pārliecinātos par ēdiena gatavību. Papildus- izvairieties no ēdienu pārpalikumu uzglabāšanas istabas temperatūrā.
  • Nodarbojieties ar drošu seksu. Vienmēr izmantojiet prezervatīvus, ja jums vai jūsu partnerim ir bijušas seksuālas saslimšanas vai augsta riska uzvedība.
  • Nelietojiet svešas higiēnas lietas, nedodiet citiem savu zobu birsti, matu ķemmi un skuvekli. Izvairieties no kopīgu glāžu un galda piederumu lietošanas.
  • Ceļojiet apdomīgi. Ja plānojat izceļot no valsts, konsultējieties ar ārstu par vakcinācijas vai cita veida profilakses nepieciešamību.

Informācijas avots: www.mayoclinic.org

Foto: www.heartandhealth.com