Kas ir jāzina par tuberkulozi?

Tuberkuloze_intervija_201624.marts visā pasaulē un Latvijā tiek atzīmēts kā diena, kas veltīta cīņai ar infekcijas slimību tuberkulozi, jo tieši šajā dienā pirms vairāk kā 130 gadiem vācu ārsts Roberts Kohs atklāja bacili, kas izraisa tuberkulozi (TB). Kāda ir Latvijas situācija tās izplatības ierobežošanā? Kādi ir biežāk uzdotie jautājumi un mīti? Kas ikvienam būtu jāzina par TB?

Uz šiem jautājumiem atbild Daktere Andra Cīrule, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra “Tuberkulozes un plaušu  slimību centrs” galvenā  ārste. Daktere A.Cirule


Inficēties ar TB var ieelpojot baciļus, kurus izplata ar plaušu TB slims cilvēks klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Šie baciļi var saglabāties gaisā nevēdinātās telpās pat vairākas stundas. Aptuveni 90 % gadījumu ieelpojot TB baciļus cilvēka organisms ir spējīgs ar tiem cīnīties un novērst baciļu attīstību TB slimībā. Baciļi paliek cilvēka organismā neaktīvi un šādu stāvokli sauc par latentu TB infekciju. TB slimība attīstās aptuveni 10 % gadījumu. TB slimības attīstība ir cieši saistīta ar novājinātu imunitāti – blakus saslimšanām, neveselīgu dzīvesveidu, ilgstošu stresu, neatbilstošu uzturu, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, un citiem faktoriem.Visbiežāk sastopamie TB simptomi ir klepus, kas nepāriet 2-3 nedēļas, ar vai bez krēpām, svīšana naktīs, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apetītes zudums, pastāvīgs nogurums un nespēks.

  “Labā ziņa ir tā, ka ar katru gadu TB izplatība Latvijā mazinās. Tomēr, analizējot pēdējo gadu saslimstības datus var secināt, ka ļoti satraucošs ir TB pacientu skaits, kuriem TB diagnoze uzstādīta novēlota, kas nozīmē, ka pacienti miruši pirmajā mēnesī pēc diagnozes uzstādīšanas, vai TB noteikta autopsijā (pēc nāves). Šīs novēlotās formas ir nelabvēlīgs rādītājs par kopējo situāciju ar TB saslimstību – cilvēki vēršas pie ārsta novēloti, vai TB gadījumi vispār netiek atklāti,” norāda Dr. Cīrule.

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem nākas sastapties darbā ar TB pacientiem, Dr. Cīrule atbild: “Kā vienu faktoru noteikti var minēt pacienta sociālo seju noteiktām pacientu grupām. Diemžēl, ļoti bieži mēs novērojam problēmas ar līdzestību un paciena piesaisti ārstēšanai – viņi to patvaļīgi pārtrauc vai pazūd un rezultātā atgriežas ar daudz smagākām slimības formām. Šie apstākļi ir cieši saistīti ar pacienta dzīvesveidu, ar dažādām atkarībām, sociālām problēmām. Tā ir grupa, ar kuru ir daudz jāstrādā, lai veiksmīgi izārstētu. Mūsu rīcībā esošie resursi nav pietiekami, lai piesaistītu, piemēram, atkarību speciālistus, psihologus, kas ir ļoti nepieciešams. Un bieži darbs ar šādiem pacientiem izvēršas tā, ka ārstam papildus TB ārstēšanai ir jārisina virkne pacienta psiholoģisko, sociālo un arī atkarību problēmas.”

TB DIAGNOSTIKA UN ĀRSTĒŠANA LATVIJĀ


Speciālisti vienmēr uzsver, kaLatvijā TB diagnostika un ārstēšana ir bez maksas visiem TB pacientiem – šie pakalpojumi ir valsts apmaksāti. Cilvēki, ar sūdzībām par TB raksturīgiem simptomiem var vērsties pie ģimenes ārsta, vai pie pneimologa (plaušu ārsta), bez ģimenes ārsta nosūtījuma, lai saņemtu nepieciešamos izmeklējumus un palīdzību. Pneimonolgu ambulatorās konsultācijas ir pieejams vairāk kā 20 TB kabinetos visā Latvijā. Pamatā TB diagnostikai izmanto trīs metodes – vērtē pacienta sūdzības, veic plaušu rentgenoloģiskos izmeklējumus un krēpu analīzes. Ātrai diagnostikai centralizēti tiek izmantota diagnostikas iekārta, kas aptuveni divu stundu laikā pacienta krēpu bakterioloģiskos izmeklējumos var apstiprināt TB diagnozi un, kas ir ļoti būtiski – arī nosaka, vai pacients slimo ar multirezistentu TB formu. Līdz ar to mēs varam savlaicīgi uzsākt TB ārstēšanu.

TB ārstēšanas terapijas ilgums ir no 6 līdz pat 20 mēnešiem. Visbiežāk ārstēšana ir jāuzsāk stacionārā. Ja pacients ir infekciozs (izplata baciļus apkārtējā vidē),  ir nepieciešama arī īslaicīga izolācija. Tomēr, tiklīdz pacients ir abaciltēts, izolācijas režīms tiek atcelts un pacients var turpināt ārstēties ambulatori pie pneimonologa, vai ģimenes ārsta – ierodoties saņemt zāles tiešā medicīnas darbinieka uzraudzībā.  Tiek daudz darīts, lai atvieglotu pacientiem ārstēšanas procesu. Rīgas domes Labklājības departaments, apzinoties DOTS (tieši uzraugāmās ārstēšanas īsais kurss) programmas efektivitāti un nozīmīgumu tuberkulozes infekcijas slimības izplatības mazināšanā, atbalsta SIA „Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” īstenoto DOTS programmu, līdzfinansējot Rīgā deklarēto DOTS programmas dalībnieku  sabiedriskā transporta izdevumus EUR 2.30 apmērā dienā un apmaksā pārtikas iegādi līdz EUR 14.40 apmērā mēnesī, sadalot to vienmērīgi mēneša ietvaros.  Rīgā šobrīd tiek nodrošināta arī TB zāļu piegāde mājās aptuveni 7 – 9 cilvēkiem dienā, pamatā tie ir veci cilvēki, jaunās māmiņas, mazi bērni, HIV inficētie. Rīgā ir uzsākta arī tuberkulozes zāļu dzeršanas uzraudzība izmantojot Skype (video asistēta terapija), kad pacientam nemaz nav jāierodas uz medicīnas iestādi, bet, izmantojot internetu, var nodrošināt zāļu dzeršanas uzraudzību.

TB ārstēšana valstij izmaksā ļoti dārgi. Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji ir aprēķinājuši, ka vidēji TB pacienta ārstēšana izmaksā 15 000 EUR, savukārt pacienta, kurš slimo ar multirezistentām TB formām ārstēšanas izmaksas var būt pat 15 reizes augstākas. Pēc 50 gadu pārtraukuma pasaulē ir reģistrēti divi jauni medikamenti smagāko TB formu ārstēšanai, kas ir pieejami arī Latvijā. Viena medikamenta cena 6 mēnešu ārstēšanas kursam sasniedz līdz pat 9000 EUR,” skaidro Dr. Cīrule.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAR TB


Vai BCG vakcinācija joprojām ir aktuāla? 

BCG vakcinācija jaundzimušos pasargā no saslimšanas ar smagām TB formām. PVO ir noteikuši epidemioloģiskos rādītājus, pēc kuriem var vērtēt, kad BCG vakcinācija valstīs ir stingri rekomendējama. Latvijā saslimstība ir augstāka par minētajiem rādītājiem, kas apliecina šīs vakcinācijas nepieciešamību jaundzimušajiem. Diemžēl, ar katru gadu bērnu vakcinācijas skaits procentuāli samazinās, jo moderni jau ir atteikties no vakcīnas. No speciālistu viedokļa vakcinācija ir viennozīmīgi nepieciešama un tas nav diskutabls jautājums.

Vai ar TB var inficēties lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus vai pieskaroties TB pacientam?

Šis ir bieži sastopams mīts, ka ar TB var inficēties lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus, bet tā nav taisnība. TB izplatās no cilvēka uz cilvēku pa gaisu, ieelpojot sīkus pilienus, kurus izplata ar TB slims cilvēks, kuram nav uzsākta ārstēšana- klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Tomēr, uzsākot TB ārstēšanu pacients ātri vien kļūst nebaciliārs un neapdraud apkārtējos.

Vai TB var izārstēt pats?                              

Nē. TB ārstēšanai viennozīmīgi ir jānotiek speciālista uzraudzībā, stingri ievērojot nozīmēto ārstēšanas terapiju.

Vai smēķēšana izraisa TB?

TB izraisa TB baciļi, bet ir pierādīts, ka smēķēšana novājina cilvēka imunitāti un tas kļūst uzņēmīgāks pret TB baciļiem, līdz ar to pakļauj sevi lielākam riskam slimības attīstībai.

Kā rīkoties, ja darbavietā, paziņu vai draugu vidū konstatēts TB gadījums?

Runājot par darbavietām, TB ambulatorās ārstēšanas nodaļa vienmēr informē darbavietu, ka tajā ir konstatēts saslimšanas gadījums ar TB, nenorādot konkrētu personu. Iestādes darbinieki tiek aicināti izmeklēties uz TB. Ja zināms, ka kolēģu, draugu vai paziņu vidū ir atklāts TB gadījums, tad nekavējoties vajadzētu doties veikt profilaktisko pārbaudi. Ir divas iespējas izmeklēties – doties pie ģimenes ārsta un veikt plaušu rentgenu, vai arī bez ģimenes ārsta nosūtījuma doties pie pneimonologa un veikt nepieciešamos izmeklējumus.

Kas ir klepus higiēna?

Klepus higiēna ir nepieciešama, lai mazinātu elpceļu slimību izplatību. Pamatprincipi ir ļoti vienkārši: nekad neklepot citam virsū, nekad nepieļauj, ka cits klepo virsū jums vai kādam citam. Vienmēr jāatceras pašam un jāmāca citus klepojot aizsegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, vai drēbes piedurkni.

Visbeidzot, kā pasargāt sevi no riska saslimt ar TB?

Nav vienas burvju nūjiņas, kuras pieskāriens pasargā no saslimšanas ar tuberkulozi. Tā nešķiro cilvēkus pēc izglītības vai sociālā stāvokļa, tā var skart visus, gan nabagos, gan bagātos un ietekmīgos. Lai pasargātu sevi un apkārtējos no saslimšanas ar TB, jāievēro veselīgs dzīvesveids, jālieto pilnvērtīgs uzturs, jāuzturas svaigā gaisā, jāvēdina telpas, jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jāseko savai un savu tuvinieku veselībai un jāgriežas pie ārsta, ja parādās kādas veselības problēmas.

 

Vairāk informācijas par TB slimību, diagnostikas un ārstēšanas iespējām internetā:

www.tuberkuloze.lv

www.aslimnica.lv

www.spkc.gov.lv

www.veseligsridzinieks.lv

Materiālu sagatavoja Latvijas Tuberkulozes fonds.