“Es esmu un es būšu” – Pasaules Pretvēža diena 2020

“Es esmu un Es būšu” (#IAmAndIWill) – ar šādu saukli un galveno vadmotīvu šogad tiek atzīmēta jau divdesmitā Pasaules Pretvēža dienas gadskārta.

Ik gadu šai dienai veltītajās aktivitātēs īpaši tiek akcentēts kāds būtisks onkoloģisko saslimšanu profilakses vai veselības aprūpes aspekts.

Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaug visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības novecošanos un riska faktoru izplatību, gan diagnostikas iespēju uzlabošanos, kā arī onkoloģisko saslimšanu savlaicīgas atklāšanas valsts programmu (skrīninga) ieviešanu [1]. Onkoloģisko slimību problemātika Latvijā skaidri redzama arī statistikas datu veidolā – onkoloģiskās saslimšanas Latvijā ir otrs galvenais mirstības iemesls, 2018. gadā prasot 5932 cilvēku dzīvības[2], un katru gadu onkoloģiskas saslimšanas pirmo reizi tiek diagnosticētas ap 11 000 pacientu.

Veselības nozarē onkoloģijas pacientu aprūpes pieejamība un kvalitātes uzlabošana tiek izvirzīta par vienu no prioritātēm. Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, valsts līmenī risinājumi tiek meklēti, uzlabojot veselības aprūpes un onkoloģisko slimību diagnostikas pieejamību, un kā piemēru var minēt 2016.gadā Latvijā ieviesto “zaļo koridoru” primārajiem izmeklējumiem aizdomu gadījumā par onkoloģisko slimību izplatītākajās tā lokalizācijās.

Atbildīgās institūcijas mudina periodiski veikt arī profilaktiskas pārbaudes – piemēram, onkoloģisku slimību savlaicīgas atklāšanas programma ietver valsts apmaksātas krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes (ar plašāku informāciju aicinām iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājas lapā www.vmnvd.gov.lv. 

Mūsu ikdienas dzīvesveids un mūsu paradumi vistiešākajā mērā ir onkoloģisko saslimšanu riska un ietekmējošs faktors – diemžēl ne vienmēr šķietami nenozīmīgi ikdienas ieradumi tiek tieši saistīti ar potenciāli agresīvām ļaundabīgo audzēju saslimšanas formām. Liela daļa cilvēku ir pakļauti lielākam riskam, ko ietekmē tādi dzīvesveida paradumi, kā piemēram, smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana, liekais svars vai aptaukošanās, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, dažādas infekcijas u.c.

Veselības ministrija norāda, ka vairāk nekā 30% no onkoloģisko saslimšanu izraisītajiem nāves gadījumiem varētu novērst, ietekmējot piecus galvenos riska faktorus: augstu ķermeņa masas indeksu, nepietiekamu augļu un dārzeņu lietošanu uzturā, fiziskās aktivitātes trūkumu, alkohola un tabakas lietošanu.

Lai veicinātu veselīgus iedzīvotāju ikdienas paradumus un mudinātu aktīvi rūpēties par savu veselību, Rīgas domes Labklājības departaments kā Rīgas pilsētas pašvaldības koordinators arī 2020.gadā turpina ne vien jau 2017.gadā uzsākto vērienīgo projektu ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu “Mēs – par veselīgu Rīgu!”, bet arī citas veselībai vērtīgas aktivitātes, starp kurām ikvienam ir iespēja atrast sev piemērotākās un noderīgākās, turklāt – ikvienam pieejamas bez maksas!

Aicinām ikvienu būt aktīvam, veidot savus ikdienas paradumus tā, lai tie būtu vērtīgs ieguldījums savas veselības labā, kā arī izmantot izdevību, būt ieinteresētam  un izvēlēties sev piemērotāko no Rīgas domes Labklājības departamenta aktivitāšu piedāvājuma klāsta: cigun vai jogas nodarbības; vairākās Rīgas apkaimēs notiekošos nūjošanas treniņus; veselīga uztura meistarklases un citas Rīgas domes Labklājības departamenta piedāvātās aktivitātes. Ar tām un jaunākajām aktualitātēm aicinām iepazīties mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv, kā arī sekot jaunumiem arī sociālajos kontos: facebook.com/veseligsridzinieks.lv un instagram.com/veseligsridzinieks/.

Tāpat ikviens ir laipni gaidīts arī Rīgas domes Labklājības departamenta līdzfinansētajās Veselības istabās (plašāka informācija pieejama www.veseligsridzinieks.lv/veselibas-istabas), kurās sertificētas medicīnas māsas pastāstīs ne vien par iepriekš minētajiem galvenajiem riska faktoriem, kam ir arī būtiska nozīme ļaundabīgu audzēju primārajā profilaksē, bet piedāvās veikt arī veselības mērījumus (ķermeņa arteriālo asinsspiedienu, noteiks ķermeņa masas indeksu, cukura līmeni asinīs un holesterīna līmeni asinīs. Un būtiski – varēs pastāstīt vairāk, kāda ir šo vienkāršo mērījumu saistība ar mūsu kopējo veselības stāvokli.


[1] Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas Plāns 2017.–2020. gadam, Rīga, 2017

[2] https://spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/latvijas-veselibas-aprupes-sta1/get/nid/12