Diēta sirds un asinsvadu veselībai

Food-HeartSirds mūsu organismā darbojas kā sūknis, kam jāpaveic smags darbs, lai nodoršnātu asinaspgādi visam ķermenim. Lielākā daļa sirds un asinsvadu slimnieku ir cilvēki ar lieko svaru, kas rada papildus slodzi sirdij un asinsvaadiem, ilgtermiņā izraisot arī nespēku, reiboni, vēnu varikozi, sirds ritma traucējumus un citas veselības problēmas.

Bieži sirds un asinsvadu slimniekiem novērojamas arī periodiskas sāpes krūšu rajonā, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs. Tādēļ veselīgas diētas ieteikumi iet roku rokā ar ķermeņa svara samazināšanu un apdomīgu uztura tauku uzņemšanu.

Sirds un asisnvadu slimßu profilaktiskajai diētai jābūt ar zemu piesātināto tauku saturu, zemu holesterīna līmeni,kā arī ēdienkartē jādominē antioksidantus saturošiem produktiem, kas uzlabo asinsriti vēnās un artērijās.

No kā jāsastāv veselīgai diētai?

Antioksidanti

Tie uzlabo asinsriti un cīnās ar brīvajiem radikāļiem. Ieteicams uzņemt C, E vitamīnu, flavonoīdus un beta karotīnu. C vitaīms sastopams upenēs, īpaši to sulā, pētersīļu lapās, mārrutkos, paprikā, kāpostos un zemenēs.

E vitamīns un beta karotīns atrodams lazdu riekstos, olīveļļā, linsēklueļļā, olās, auzu pārslās un dārzxeņos, piemēram, avokado, burkānos, sarkanajā paprikā un ķirbjos.

Flavonoīdus var uzņemt, ēdot sīpolus, ābolus, dzerot melno tēju un sarkanvīnu.

Ķiploks

Jau sen šim garšaugam tiek piedēvēta antiaterosklerotiska iedarbība. Pētījumi liecina, ka ķiploks patiešām samazina holesterīna un triglicerīdu daudzumu asinīs, kavē trombocītu salipšanu, paplašina asinsvadus un pazemina asinsspiedienu. Lai panāktu vēlamo efektu, ķiploks jālieto ilgstoši, vismaz divus mēnešus diendienā. Šajā laikā ik dienu ieteicams apēst pa nelielai ķiploka daivinai.

Liesie piena produkti

Tāpat kā trekna gaļa, arī piena produkti satur piesātinātos taukus. Lai izvairītos no holesterīna daudzuma palielināšanās asinīs, ieteicams izvēlēties piena produktus ar pazeminātu tauku saturu.

Kafija un kofeīnu saturoši dzērieni

Kofeīns, kas tiek uzņemts ar kafiju, darbojas trīs stundas. Tāpēc 2-3 tasītes dienā var lietot ikviens cilvēks, arī ar paaugstinātu asinsspiedienu. Vidēji 150 ml krūzītē ir 13 mg kofeīna.

Bezkofeīna kafijā ir kāda nenoskaidrota viela, kas palielina holesterīna daudzumu asinīs. Kafijā, kas gatavota automātā ar filtru, ir par 80% mazāk šī holesterīnu vairojošā faktora nekā parastā kafijā, kas gatavota, uzlejot samaltai kafijai ūdeni.

Melnajā tējā kofeīns ir aptuveni 3,5%. Kaut arī tējā ir vairāk kofeīna nekā kafijā, tā iedarbība ir citāda. Tējas šķīdumā pāriet divas trešdaļas kofeīna, taču tas tik ātri neuzsūcas un arī ātrāk tiek izvadīts no organisma.

Balastvielas jeb šķiedrvielas. Balastvielas saturošo produktu daudzumu sirds un asinsvadu slimnieku uzturā ieteicams palielināt, jo balastvielas samazina holesterīna daudzumu asinīs un balastvielām bagātā uzturā ir mazāk tauku un kaloriju.

Balastvielas sastopamas tādos produktos kā auzu pārslas, kviešu klijas, sasmalcinātas linsēklas, zirņi, pupas, kā aarī praktiski visos dārzeņos un augļos.

Nepiesātinātie tauki

Diētā ir jāsamazina piesātināto taukskābju tauki, bet jāpalielina nepiesātinato taukskābju daudzums. Piesātinātie tauki lielā daudzumā ir cūkas, liellopu, aitas un kazas gaļā, bet nepiesātinātie – zivīs.

Holesterīnu asins serumā īpaši pavairo kokosriekstu un palmu eļļa, kā arī sviests un krējums.

Informācijas avots: Tautas veselības gadagrāmata

Foto: www.heart-disease.healhyfoodscience.com