Ieteikumi vecākiem 1.septembrī

 

Jau klāt ir 1.septembris, smaidīgi un sapucējušies skolēni ar ziediem rokās dosies uz savām skolām. Citiem bērniem šis būs pirmais 1.septembris, tāpēc jo īpaši nozīmīgs, bet citi dosies satikt vasaras mēnešos nesatiktos draugus un jau iepazītos skolotājus.

Īpaši svarīgs un satraukumu pilns 1.septembris ir gan pašiem pirmklasniekiem, gan viņu vecākiem. Skolas gaitu uzsākšana, jauna vide un draugi nereti spēj izraisīt organisma adaptācijas spēju mazināšanos. Jaunais skolēns saskaras ar pirmajām grūtībām mācībās, komunikācijā ar vienaudžiem un skolotājiem. Adaptācijas spēju samazināšanās var novest pie stresa situācijām, kurām skolēns vēl nav gatavs.

Ļoti lielu stresu rada arī mājas darbu pildīšana, pirmklasnieks nav pieradis pie šādas rutīnas un ātri var zaudēt motivāciju mājas darbus pildīt kvalitatīvi. Lai pozitīvi ietekmētu mācīšanās procesu un spējas, iesakāms ir kvalitatīvs miegs un uzturs, kas ļauj adaptācijas procesam noritēt pēc iespējas veiksmīgāk. Uzturs spēlē lielu lomu šajos procesos, tas ietekmē to, cik pieejama smadzenēm kļūst enerģija. Vienkāršākais veids kā padarīt enerģiju pieejamāku un kvalitatīvāku prāta spējām ir uzturu papildināt ar augļu un augu izcelsmes produktiem, neaizmirstot par graudaugiem, balastvielām, vitamīniem un olbaltumvielām bagātu uzturu (gaļa, pākšaugi, piens un tā produkti u.c.).

Miega trūkums (pat gulēšana mazāk kā 6 stundas naktī) arī rada hronisku stresu, kas pasliktina ķermeņa un smadzeņu spēju izmantot enerģiju. Īpaši tiek ietekmētas prāta spējas – tiek radīta  kāre pēc kaut kā neveselīga, piemēram, saldumiem, saldinātiem dzērieniem, kuros esošā glikoze dod tūlītēju enerģiju.

Stresa samazināšanai ļoti svarīgas ir arī regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram,  pastaiga ar suni, velosipēds, skrituļdēlis, atrakcijas un spēles pagalmā ar vienaudžiem. Ķermenis un prāts tiek tonizēts,  kļūst noturīgāks pret jaunajām pārmaiņām dzīvē, uzlabojas asins cirkulācija visā organismā, arī smadzenēs, kas atbildīgas par jaunā skolēna pielāgošanās spējām, domāšanas, mācīšanās, atcerēšanās un spriešanās procesiem.

Lai samazinātu bērna ikdienas stresu un palielinātu viņa motivāciju, jāatceras:

  • Bērns ir indivīds ar savām vajadzībām, vēlmēm un spējām;
  • Bērnu labāk motivēt, atalgojot par pozitīvu uzvedību, nevis sodot par negatīvu;
  • Nesalīdzini savu bērnu ar citiem;
  • Ļauj bērnam iesaistīties mājas dzīvē, uzticot dažādus pienākumus;
  • Ieklausies bērna viedoklī un vēlmēs;
  • Velti bērnam katru dienu vismaz 15 minūtes beznosacījuma uzmanības;
  • Izsaki pozitīvu vērtējumu par bērna centieniem, ne tikai rezultātu;
  • Nestrīdies ar savu partneri par bērna audzināšanu bērna klātbūtnē.

Piedāvājam iepazīties ar Rīgas domes Labklājības departamenta sagatavoto bukletu par pozitīvu skolas sākumu.

Novēlam visiem skolēniem un viņu vecākiem priecīgu, mierīgu, jaunām zināšanām un piedzīvojumiem pilnu un veselīgu jauno mācību gadu!

 

Pasaules Veselības diena 2017

Katru gadu 7.aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena. Šogad šajā dienā Pasaules Veselības organizācija aicina pievērst uzmanību depresijai.

Piedāvājam noskatīties PVO izveidoto materiālu, kas palīdz atpazīt depresiju.

Ja jūs vai kāds no jūsu tuviniekiem saskaras ar depresiju vai tās pazīmēm, nekavējoties jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai ārsta – speciālista pēc palīdzības. Palīdzību var saņemt, zvanot uz  krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” diennakts krīzes tālruni 67222922 un 27722292. Valsts apmaksātas psihiatra konsultācijas Rīgā var saņemt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, Veselības centrā ”Dziedniecība”, Veselības centrā 4, Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā, Annas Dubinskas ārsta praksē psihiatrijā (specializējas bērnu psihiatrijā), Veselības centru apvienībā un Māras Jumejas ārsta praksē psihiatrijā. Sīkāka informācija – www.nenoversies.lv.

Stress kā izdegšanas sindroms ikdienā. Kas liecina par stresu ķermenī un kā stiprināt garīgo veselību.

Sad woman hug her knee,nobody

Mēs zinām, cik svarīgas ir fiziskās aktivitātes vai cik svarīgi ir tīrīt zobus. Taču ko mēs zinām par mūsu emocionālo higiēnu? Kāpēc ir svarīgi izprast savu emocionālo un psiholoģisko pašsajūtu? Cilvēka eksistence nav iedomājama bez stresa. Stress kā tāds ir nepieciešams, jo motivē cilvēku domāt un darboties. Tomēr – ja stresa ir pārāk daudz? Nav vienkārši zināt vai saprast, kurā brīdī beidzas stress un kurā brīdī sākas izdegšanas sindroms jeb izsīkums. Būtībā izsīkumu var apskatīt kā stresa pieauguma gala rezultātu – stress ir sava veida izsīkuma sākuma punkts – izsīkuma “mazais brālis”, kuram pieaugot pēc kāda laika veidojas izsīkums. Tas nozīmē, ka izdegšanas sindroms nevar attīstīties, ja cilvēks nepiedzīvo stresu. Vēl viena svarīga atšķirība starp stresu un izdegšanas sindromu ir tā, ka stresu pašu par sevi nevar uzskatīt kā garīgas un/vai fiziskas veselības traucējumu, bet izdegšanas sindromu gan. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš piedzīvo izdegšanas sindromu, vairs nav tāds, kāds viņš vēlētos būt pats savās acīs, vai arī tāds, kāds viņš bija agrāk. Stresu un izdegšanas sindromu raksturo viltīgs apburtais loks: cilvēks, kurš piedzīvo ilgstošus stresa apstākļus, sāk pamanīt, ka lietas, ko viņš paveica diezgan labi agrāk, tagad vairs nav tik viegli paveicamas. Sākot parādīties izdegšanas sindromam, cilvēks piedzīvo vēl augstāku stresa līmeni, kas savukārt atkal noved pie papildu psiholoģiskām, emocionālām vai fiziskām problēmām. Tā kā izdegšanas sindroms pats par sevi ir veselības traucējums, tad ir papildu citi riska faktori, kas “palīdz” attīstīties izdegšanas sindromam.

Nereti cilvēks biežāk piedzīvo psiholoģiskas traumas, piemēram, neveiksmes vai vientulību, nekā fiziskas traumas. Taču, līdzīgi kā fiziskās traumas, arī psiholoģiskās traumas var pasliktināt cilvēka garīgo veselību, ja tās netiek ņemtas vērā. Ignorēt savu psiholoģisko pašsajūtu ir tas pat, kas nepievērst uzmanību rokas lūzumam. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki cieš no paaugstināta stresa un izdegšanas, ir tas, ka cilvēki nepietiekoši izvērtē savas prioritātes un pamet novārtā savu emocionālo higiēnu. Bieži vien ilgstoša stresa situācijās cilvēkam veidojas psiholoģiski neveselīga uzvedība. Piemēram, piedzīvojot vairāku neveiksmju virkni, cilvēks pamazām kļūst mazāk pārliecināts par sevi un biežāk jūtas bezpalīdzīgs. Šāda uzvedība attīstās kā apburtais loks – jo bezpalīdzīgāks un nepārliecinātāks cilvēks jūtas, jo biežāk viņš nespēj tikt galā ar grūtībām un piedzīvo neveiksmes. Cilvēks, kurš piedzīvo izdegšanas sindromu, jūtas emocionāli iztukšots, bezpalīdzīgs, viņam krītas motivācija un darba spējas, kā arī cerība pozitīvām izmaiņām.

Cilvēka prāts un emocijas ne vienmēr ir cilvēkam uzticami draugi, jo vienā brīdī tie ir atbalstoši, bet citā – ļoti nepatīkami. Kā liecina pētījumi, cilvēki, kuriem ir zemāka pašcieņa, ir jūtīgāki pret stresu nekā cilvēki, kuri saredz sevi vairāk „pozitīvā gaismā” un tāpēc spēj sevi labāk pasaudzēt. Cilvēki ar zemāku pašcieņu arī biežāk jūtas vientuļi. Vientulība rada dziļu psiholoģisku traumu, kas izkropļo cilvēka uztveri un pārņem cilvēka domāšanu. Vientulības izjūta rada cilvēkā bailes mainīt ierasto kārtību. Taču vientulības izjūta ir ļoti subjektīva: pat tad, ja objektīvi cilvēkam ir citi, kas par viņu rūpējas, uztraucas un kuriem rūp cilvēka pašsajūta, „vientuļnieks” var justies emocionāli vai sociāli nošķirts no tiem, kas cenšas viņam palīdzēt. Tāpat cilvēki, kuri jūtas vientuļi, ir daudz jūtīgāki pret neveiksmēm un viņiem nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai tiktu galā ar emocijām, ko neveiksmes izraisa. Tāpēc cilvēki, kuri jūtas vientuļi, ir daudz vairāk pakļauti izdegšanas sindromam.

Lielākam izdegšanas sindroma riskam pakļauti arī tie cilvēki, kuri biežāk piedzīvo tā saucamo akūto stresu jeb neparedzamas, pēkšņas stresa situācijas, kā arī cilvēki, kuri piedzīvo ilgstošas stresu izsaucošas situācijas. Hronisks jeb ilgstošs stress izraisa tādas fiziskas sekas kā augstāku asinsspiediena un holesterīna līmeni, kā arī pazemina imūnsistēmu, kā rezultātā cilvēks ir uzņēmīgāks pret infekciju un vīrusu saslimšanām. Savukārt koronārās sirds slimības riskam vairāk pakļauti tie cilvēki, kuri izjūt augstāku stresa līmeni darbā, kur cilvēks piedzīvo vienlaikus augstas  prasības no darba devēja puses un minimālas lēmuma pieņemšanas iespējas no savas kā darbinieka puses. Zinātnieki ir atklājuši, ka hronisks stress rada līdzīgu risku veselībai ilgā laika posmā un dzīvildzei kā smēķēšana. Ikdienā kā smēķējošie, tā nesmēķējošie tiek brīdināti par kaitīgumu, kādu smēķēšana izraisa veselībai un dzīvībai, un tas ir norādīts gan attēlu, gan uzrakstu veidā. Taču šādu brīdinošu uzrakstu par vientulības izraisītām sekām nav. Jo vairāk “izdedzis” cilvēks jūtas, jo lēnāka un grūtāka būs gan fiziskā, gan psiholoģiskā atveseļošanās. Tāpēc rūpes par savu emocionālo higiēnu ir tik svarīgas.

Rūpējoties par savu emocionālo higiēnu un tādējādi stiprinot garīgo veselību, svarīgi ir atkal saskatīt tās vērtības, kas ceļ cilvēka pašcieņu un kuras viņam nevar atņemt – ģimene vai viņam tuvi, nozīmīgi cilvēki, paša personība, viņa dotības. Kā jau iepriekš tika minēts piemērā par lauzto roku, ļoti nozīmīgi ir pievērst uzmanību emocionālajām sāpēm un pārdzīvojumiem, neatstājot tās novārtā. Pieņemot, ka tās pašas no sevis nepazudīs, ir jāmeklē speciālista palīdzība. Vēl viens būtisks stresa un izdegšanas aizsargmehānisms ir apzināta koncentrēšanās uz savas personības stiprajām pusēm, dotībām, prasmēm, rakstura iezīmēm, kas padara cilvēku pozitīvā veidā atšķirīgu no citiem. Cilvēka izaugsme, apmierinātība ar sevi un pašpārliecība veidojas, ja cilvēks lielāko laika daļu pavada, attīstot savas stiprās puses. Tie ir dabīgie cilvēka garīgās veselības „stiprinātāji”. Pirmkārt, ir svarīgi identificēt stresa avotu. Tas nozīmē pašam novērot savu noskaņojumu ik pa brīdim dienas garumā, piemēram, pierakstīt vai prātā fiksēt stresa iemeslu, savas domas un noskaņojumu. Tas palīdzēs cilvēkam izvirzīt prioritātes un adekvātas, saprātīgas gaidas pret sevi un pret citiem vai lūgt palīdzību kādu pienākumu izpildē. Otrkārt, nozīmīgs atbalsts un resurss hroniska stresa pārvarēšanā ir attiecības, kas ir atbalstošas gan emocionāli, gan sadzīviski. Visbiežāk tās ir attiecības ar ģimenes locekļiem, citiem radiniekiem un tuviem draugiem. Akūta stresa brīžos īpaši palīdzošas ir vienkāršas fiziskas aktivitātes (piemēram, staigāšana), kā arī vienkārši relaksācijas vingrinājumi (dziļā elpošana, “spēka vārdu” skaitīšana domās u.c.). Treškārt, hroniska stresa gadījumos īpaša nozīme ir “prāta atpūtai”. Tas ietver pēc iespējas netraucētu naktsmiegu, bet izslēdz informāciju tehnoloģiju (TV, datora, mobilā tālruņa u.c.) lietošanu atpūtas brīžos vai, piemēram, dzerot kafiju vai ieturot maltīti. Pēdējo ieteikumu cilvēkiem ir visgrūtāk realizēt, jo informāciju tehnoloģiju plašā pieejamība ir izaicinājums cilvēkiem gan laika, gan savu darbību plānošanā un strukturēšanā. Bieži vien cilvēki, kuri cieš no izdegšanas sindroma un kuri ir atraduši palīdzību pie speciālista, atzīst, ka tieši pašu uzvedība ir tā, kas visvairāk traucē pārtraukt “vāveres riteni”, tas ir, mainīt savu uzvedību pat gluži vienkāršās sadzīves situācijās, nerunājot par uzvedību akūta stresa situācijās. Piemēram, šie cilvēki atzīst, ka sākotnēji ir pielikuši lielas pūles, lai brokastotu bez ziņu skatīšanās TV vai to lasīšanas mobilajā tālrunī. Taču izdegšanas sindroma gadījuma ļoti liela nozīme ir tieši apzinātai savu domu un emociju “pieslēgšanai” vienai noteiktai darbībai, kas ir pretēji uzmanības sadalīšanai vairākām paralēlām darbībām.

Raksts tapis Rīgas domes Labklājības departamentam sadarbībā ar psych.mag. Elīnu Rotbahu-Zarembu.

Foto: jcomp / Freepik