Kritiskā domāšana internetā

 

Ņemot vērā ārkārtīgi plašo informācijas apjomu, kas ir pieejams internetā, bieži vien ir jāsastopas ar nepatiesu vai nepilnīgu informāciju. Internetā pieejamās informācijas uztveri var salīdzināt kā Ansīša un Grietiņas maldīšanos pa mežu, lai atrastu pareizo ceļu uz pareizajām mājām. Arī interneta lietotājs, iepazīstoties ar pieejamo informāciju, ir izvēles priekšā, kurai no visām pieejamām informācijām par attiecīgo tēmu ticēt un kuras informācijas būtu kā maldugunis, kas aizved nepareizā virzienā, pašam interneta lietotājam to nemaz nenojaušot. Liela daļa interneta lietotāju reti kritiski izvērtē to, vai un cik lielā mērā virtuālajā vidē pieejamā informācija ir patiesa, precīza un tāpēc ticama.

Kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju nebūt nenozīmē  noraidīt jebkāda veida informāciju, ar kādu sastopas interneta lietotājs. Iegādājoties kādu preci, pircējs parasti to izvērtē pēc vairākiem kritērijiem (piemēram, kvalitāte, cenas atšķirības, lietderīgums, nepieciešamība  utt.). Šāda veida domāšanas pieeja raksturo arī gudru interneta lietotāju, kas internetā pieejamo informāciju uztver kā piedāvātu preci. Tas nozīmē, ka interneta lietotājs kritiski izvērtē, cik lielā mērā piedāvātā informācija ir daudzpusīga, pamatota, analizēta no dažādiem skatu punktiem. Tātad, vērtējošs interneta lietotājs nepieņems informāciju par patiesu no pirmā acu skatiena.

Lasot ziņas internetā un sociālajos tīklos publicēto informāciju, domājošs interneta lietotājs izvairīsies no trīs slazdiem: spriešanas emociju iespaidā, informācijas vienkāršošanas un virspusēji izdarītiem secinājumiem. Viena no informāciju tehnoloģiju sabiedrības pazīmēm ir tūlītējs impulss diskutēt, emocionāli reaģēt uz katru reklāmkarogu, provokatīvu virsrakstu vai saukli un dalīties ar attiecīgo tēmu ar visiem iespējamiem interneta lietotajiem sociālajos tīklos. Tā vietā ir svarīgi nesteigties ar secinājumiem, bet uzdot sev jautājumu – vai un kā tas palīdzēs citiem un vai no šīs informācijas paušanas tālāk būs kāds reāls labums. Ir svarīgi uzdot sev jautājumus par lasīto, definēt problēmu, izpētīt pierādījumus, analizēt pieņēmumus un aizspriedumus un apsvērt citas interpretācijas. Iespējams, šādi domāt ir sarežģīti, un tas prasa ikdienā tik dārgo laiku. Tāpēc cilvēki izmanto eifēmismus – netiešus vārdus vai izteicienus, kas aizstāj tādus, kas tiek uzskatīts par pārāk skarbiem vai – gluži pretēji – blāviem, atsaucoties uz kaut ko nepatīkamu vai neērtu. Viens no populāriem eifēmismiem ir jēdziens viltus ziņas jeb meli, kur pats rakstītājs apzinās, ka informācija, ko tas publicē, ir meli.

Iespējams, ka sabiedrībai, kas izmanto internetu ziņu lasīšanai un sociālajos tīklos publicētajai informācijai, varētu šķist lietderīgi, ka dažādas ziņu analīzes kompānijas vispirms kritiski izvērtētu un analizētu, kāda informācija ir patiesa un lietderīga un kāda – nē. Diemžēl informācija izplatās tik ātri, ka ir neiespējami to analizēt un kritiski izvērtēt tās patiesumu pirms publicēšanas. Tāpēc pats svarīgākais ir pašu interneta lietotāju jeb informācijas patērētāju kritiskā domāšana.

Kritiskā domāšana var ietvert trīs galvenos spriešanas procesus. Pirmkārt, ir jāizvērtē paša informācijas avota ticamība. Tas nozīmē, ka interneta lietotājs vispirms izvērtē pašu ziņu ieguves avotu. Viena no lielākajām domāšanas kļūdām ir tā, ka pats populārākais un visvairāk apmeklētākais avots ir pats ticamākais. Nākamais solis ir informācijas avotos pausto apgalvojumu izvērtēšana – vai paustā informācija ir aplūkota no viena vai vairākiem skatu punktiem un vai tā ir argumentēta. Ja informācija ir argumentēta, domājošs interneta lietotājs parasti izvērtēs, vai argumenti ir vienpusēji, tendenciozi. Trešais solis ir faktu apkopošana. Domājošs interneta lietotājs parasti meklēs papildu informāciju citos avotos par attiecīgo tēmu, jo informācijas patiesumā būtiski ir izvērtēt, cik lielā mērā atšķirīgi ir fakti. Ticamāka ir tā informācija, par kuru dažādos avotos ir vienots, ar faktiem pamatots skatu punkts, taču pastāv atšķirības maznozīmīgās niansēs.

Kaut arī interneta resursi mūsdienās ir būtiskākais informācijas ieguves avots, tomēr spēju atrast patiesu, ticamu informāciju ierobežo gan vienotu standartu trūkums, gan ērta, vienkārša piekļuve. Tāpēc interneta vidē galvenā loma ir tā gudram lietotājam.

 

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu. 

 

Foto: StartupStockPhotos/Pixabay

Ciguna nodarbības janvārī

Ciguna nodarbības 2019.gada janvārī

Vietu skaits katrā nodarbībā ir ierobežots. Lai pieteiktos nodarbībai, lūdzam sazināties ar izvēlētās nodarbības instruktoru. 

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Iespēja apmeklēt bezmaksas seminārus par stresu

Mēs visi saprotam, ka stress nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību, bet vai mēs zinām, kā sevi pasargāt no stresa? Ko darīt, lai tas nekļūtu hronisks, un kādi ikdienas ieradumi palīdz atgūties no iekšējās spriedzes? Lai to noskaidrotu, 19. un 20.janvārī ikvienam Rīgas iedzīvotājam būs iespēja apmeklēt bezmaksas semināru ciklu par stresu un tā radītajām veselības problēmām. Nodarbību laikā tiks sniegti ieteikumi stresa mazināšanai ikdienas dzīvē, kā arī piedāvāti dažādi praktiski uzdevumi, kas ļaus apzināties individuālos stresa izraisītājus.

Semināru cikla ietvaros tiks aplūkotas sekojošas tēmas:

  • stress un tā izraisītāji;
  • individuālie stresa izraisītāji;
  • iekšējā līdzsvara atjaunošana;
  • ķermenis – mūsu palīgs ceļā uz pašizziņu;
  • savas atbildības un robežu apzināšanās;
  • nepilnīguma pieņemšanas un veselīgas pašapziņas veicināšana.

Semināru cikls norisināsies klīnikas “Diamed” telpās, Brīvības gatvē 214G, Rīgā. Tas sastavēs no 6 nodarbībām un ilgs divas dienas. Pirmās trīs nodarbības notiks 19.janvārī plkst. 10.00 – 14.30, bet otras trīs nodarbības notiks 20.janvārī plkst. 10.00 – 14.30. 

Vietu skaists uz semināriem ir ierobežots, tāpēc lūdzam iepriekš pieteikties, zvanot uz tālr. nr.  26143089 vai rakstot uz e-pastu elina@divigani.lv.  

Semināru cikls tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!”  ietvaros. Dalība tajā ir bez maksas.

 

Foto: Nathan Cowley/pexels