Rīgā tiek atsāktas bezmaksas ciguna nodarbības!

 

Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros atkal aicina rīdziniekus apmeklēt ciguna nodarbības klātienē. Protams, apmeklējot nodarbības jāievēro epidemioloģiskās drošības prasības.

Ciguna vingrošana ir Ķīnas medicīnas – 5000 gadu senu un iedarbīgu zināšanu kompleksa sastāvdaļa. Šie vingrojumi ir ļoti vienkārši izpildāmi un neprasa īpašu sagatavotību, lokanību, priekšzināšanas vai vecuma ierobežojumu.

Vingrojumu pozitīvais efekts, kas izpaužas dažādos veidos, bet īsumā raksturojams kā veselības uzlabošanās un dzīves kvalitātes paaugstināšanās, ir pierādīts arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos. Ciguna prakse var uzlabot imunitāti – tas arī ir pierādīts.

Pastāv trīs ciguna paveidi – reliģiskais, kaujas un medicīniskais. Medicīnisko jau 5000 gadu veselības uzlabošanai praktizē Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas izdzīvotāji. Tagad tas ir kļuvis populārs arī Rietumu pasaulē – savas efektivitātes, drošuma un vieglās pieejamības dēļ. Latvijā ar medicīnas cigunu profesionāli nodarbojas Latvijas Austrumu vingrošanas asociācija.

Latvijas kontekstā ciguna metodi tiek saprast kā atveseļošanas vingrošanu, atbrīvotu no svešas mistikas un reliģiskiem uzskatiem, metodoloģiski pielāgotu mūsu Latvijas iedzīvotāju mentalitātei. Ārstnieciskais ciguns ir oficiāli apstiprināta metode (kods M08), un sertifikātu tās izmantošanai izsniedz Latvijas Ārstu biedrība. Patlaban medicīnas ciguna elementus aktīvi izmanto arī fizioterapeiti. RSU Tālākizglītības fakultātē ārstniecības personas var apgūt medicīnas cigunu.

Nodarbības vadīs Latvijas Austrumu vingrošanas asociācijas licencētas programmas “Ciguns-instruktors” (RD IKSD licence DIKS-17-318-ail) sertificētas instruktores.

Nodarbības notiks Rīgas centrā, Purvciemā, Grīziņkalnā, Teikā, Latgales priekšpilsētā, Ziepniekkalnā, Imantā, Vecmīlgrāvī.

Pirms nodarbības obligāti jāpierakstās pie instruktores, jo vietu skaits grupās ir ierobežots – vienlaicīgi nodarbībā var piedalīties ne vairāk kā 25 cilvēki (24 dalībnieki + treneris), ievērojot distanci 2 m. Līdz ārkārtas situācijas beigām nodarbību laikā tiks nodrošināti drošības pasākumi saskaņā ar valdības prasībām.

! Lūdzam iedzīvotājus izvērtēt  savu veselības stāvokli un neapmeklēt nodarbības, ja ir kādi saslimšanas simptomi vai slikta pašsajūta, kā arī iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām izvērtēt nepieciešamību ierasties uz nodarbībām.

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Pasākuma laikā apmeklētājiem tiks lūgts aizpildīt anketu ar personu datiem, dati tiks apstrādāti saskaņā ar Datu aizsardzības regulu.

Biežāk sastopamie psihoemocionālie traucējumi, to pazīmes un palīdzības sniegšanas iespējas

Arvien vairāk tiek runāts par stresu, psihoemocionālo pārslodzi, spriedzi darbā, ko var radīt nedrošība par darbu, laika trūkums, neskaidri darba pienākumi, pārslodze, konflikti, psiholoģiskā vai fiziskā vardarbība vai tās draudi.

Stress un psihoemocionālās labsajūtas trūkums vistiešākā mērā ietekmē arī cilvēka fizisko veselību – nereti ir galvas vai muguras sāpes, pazemināta imunitāte, bieža saaukstēšanās. Psihoemocionālās labsajūtas trūkums var mainīt to, kā persona jūtas, domā un rīkojas.

Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros aicina uz bezmaksas lekciju “Biežāk sastopamie psihoemocionālie traucējumi, to pazīmes un palīdzības sniegšanas iespējas.’’ Lekcija notiks 28.novembrī, no plkst. 18:00 līdz 21:00, Raiņa bulvārī 25, Rīgā.

Lekcijā mēģināsim saprast, kas ir stress, kas to izraisa, kā stress izpaužas organismā, vai tiešam stress ir tik bīstams un, visbeidzot, kāda ir stresa saistība ar depresiju.

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Pasākuma laikā apmeklētājiem tiks lūgts aizpildīt anketu ar personu datiem, dati tiks apstrādāti saskaņā ar Datu aizsardzības regulu.

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.

 

Par bērnu drošību internetā

 

Bērnu un jauniešu acīs internets ir aizraujoša vieta, kur komunicēt, dalīties pieredzē, radoši izpausties, piekļūt dažādām izklaidēm, izmantojot dažnedažādas tehnoloģijas. Nereti vecāki uzskata, ka mūsdienās bērniem ir daudz labākas prasmes lietot dažādas tehnoloģijas un izmantot dažādas programmas nekā pieaugušajiem.

Tomēr vecāki neaizdomājas, ka bērnu spējas izvērtēt internetā pieejamo saturu un atbilstoši reaģēt uz to ir daudz zemāk attīstītas par pieaugušā spējām. Bērna interneta lietošanas uzvedību īpaši riskantu padara arī tas, ka bērns jebkāda veida informāciju var ne tikai saņemt, bet arī izplatīt ļoti viegli, ātri un ērti. Arī vecāku informētība un izpratne par drošu interneta lietošanu  ne vienmēr ir pietiekama un adekvāta. Situāciju, kad bērns lieto internetu, var salīdzināt ar situāciju, kad bērns atrodas ārpus mājas bez pieaugušo klātbūtnes vai pārraudzības. Reālajā vidē vecāki parasti interesējas, kur bērns atrodas un ar ko bērns pavada savu brīvo laiku. Reālajā vidē vecāki bērniem nodrošina lielākoties tādu informāciju, kas ir atbilstoša bērnu vecumam un izpratnes līmenim, un cenšas ierobežot tādu, kas ir neatbilstoša bērna vecumam un izpratnei. Ņemot vēra, ka interneta vide ir ārkārtīgi plaša, starptautiska pasaule, kas ietver ļoti dažāda satura informāciju, iepriekš minētie kritēriji attiecas arī uz drošu interneta lietošanu – vecākiem ir jāzina, kādus sociālos tīklus, mājas lapas bērns apmeklē, ar kāda satura informāciju bērns iepazīstas un kas ir tie cilvēki, ar kuriem bērns komunicē virtuālajā vidē. Neskatoties uz to, ka vecākiem ir pieejami dažādi bērna interneta lietošanas uzraudzības un kontroles rīki, tomēr ikdienā vecākiem ir ļoti grūti kontrolēt bērna interneta lietošanas uzvedību. Tas ir saistīts ar lielo informācijas pieplūdes ātrumu un apjomu, ko bērnam piedāvā internets. Līdzīgi kā reālajā vidē bērnam  ir uzvedības noteikumi, šādiem noteikumiem ir jābūt arī virtuālajā vidē, jo tie pasargā gan pašu bērnu, gan citus bērnus no nedrošas interneta lietošanas, piemēram, personīgo datu izpaušanas vai intīmu attēlu, video sūtīšanas.

Bērniem lietojot internetu, vecākiem lielākie izaicinājumi un grūtības ir līdzīgi tiem, ar kuriem bērns sastopas reālajā dzīvē. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir kiberhuligānisms jeb dažāda veida pazemošana virtuālajā vidē. Piemēram, pazemojoša satura īsziņas, izslēgšana no īsziņu saņēmēju grupas, citas personas sociālā konta uzlaušana. Galvenie kiberhuligāniskas uzvedības iemesli ir saistīti ar bērnu savstarpējām attiecībām – cīņa par savstarpēju uzmanību, popularitāti vienaudžu vidū, pieņemšanu grupā, grūtībām tikt galā ar personīgām emocijām – dusmām, aizvainojumu, greizsirdību, nedrošību utt. Lai vecāki pasargātu bērnu no kļūšanas par kiberhuligānisma upuri un lai mazinātu risku, ka bērns pats kļūst par kiberhuligānu, ļoti palīdzoša būs šāda rīcība:

  • runājiet ar bērnu par kiberhuligānismu. Vecākiem ir svarīgi noskaidrot, vai un kā bērns izprot pazemošanu un apcelšanu virtuālajā vidē. Runājiet ar bērnu par to, ka uzvedības ētiskās normas virtuālajā vidē ir tieši tādas pašas kā reālajā saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Bērni bieži vien neatpazīst ētiski morālo robežu starp vienreizēju ķircināšanu un apcelšanu, pazemošanu. Bērnam var būt bažas, ka viņš pārāk jūtīgi reaģē uz vienaudžu jokiem un baidās saņemt aizrādījumu no vienaudžiem par humora izjūtas trūkumu. Šādas bažas veicina bērna klusēšanu par pazemošanu virtuālajā vidē. Atgādiniet bērnam, ka par kiberhuligānisku uzvedību var tikt piemērotas reālas un legālas sekas;
  • vienojieties par vienkāršiem interneta lietošanas noteikumiem. Ir dabiski, ka bērns nejauši piekļūst vai tieši interesējas par informāciju, kas nav piemērota bērna vecumam. Centieties šādus un līdzīgus gadījumus saskatīt kā iespēju uzzināt, kas saista bērna uzmanību, un pārrunāt ar bērnu interneta lietošanas noteikumus. Piemēram, ka bērns sociālajos tīklos nedrīkst izpaust savu tālruņa numuru vai sūtīt savu foto bez vecāku atļaujas;
  • neliedziet pieeju tehnoloģiju ierīcēm. Aizliegšana lietot dažādas ierīces veicinās bērna klusēšanu par piedzīvoto pāridarījumu virtuālajā vidē;
  • interesējieties par to, kas bērnu visvairāk saista internetā un ar ko bērns nodarbojas, lietojot kādu no tehnoloģiju ierīcēm. Līdzīgi reālajai videi, arī virtuālajā vidē bērnam var būt savas specifiskas intereses, par kurām jāzina arī vecākiem. Vecāku interese par bērna aktivitātēm internetā palīdzēs bērnam saprast, ka pastāv uzvedības robežas, lietojot internetu dažādiem mērķiem.

 

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu. 

Foto: Riala/Pixabay

Kritiskā domāšana internetā

 

Ņemot vērā ārkārtīgi plašo informācijas apjomu, kas ir pieejams internetā, bieži vien ir jāsastopas ar nepatiesu vai nepilnīgu informāciju. Internetā pieejamās informācijas uztveri var salīdzināt kā Ansīša un Grietiņas maldīšanos pa mežu, lai atrastu pareizo ceļu uz pareizajām mājām. Arī interneta lietotājs, iepazīstoties ar pieejamo informāciju, ir izvēles priekšā, kurai no visām pieejamām informācijām par attiecīgo tēmu ticēt un kuras informācijas būtu kā maldugunis, kas aizved nepareizā virzienā, pašam interneta lietotājam to nemaz nenojaušot. Liela daļa interneta lietotāju reti kritiski izvērtē to, vai un cik lielā mērā virtuālajā vidē pieejamā informācija ir patiesa, precīza un tāpēc ticama.

Kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju nebūt nenozīmē  noraidīt jebkāda veida informāciju, ar kādu sastopas interneta lietotājs. Iegādājoties kādu preci, pircējs parasti to izvērtē pēc vairākiem kritērijiem (piemēram, kvalitāte, cenas atšķirības, lietderīgums, nepieciešamība  utt.). Šāda veida domāšanas pieeja raksturo arī gudru interneta lietotāju, kas internetā pieejamo informāciju uztver kā piedāvātu preci. Tas nozīmē, ka interneta lietotājs kritiski izvērtē, cik lielā mērā piedāvātā informācija ir daudzpusīga, pamatota, analizēta no dažādiem skatu punktiem. Tātad, vērtējošs interneta lietotājs nepieņems informāciju par patiesu no pirmā acu skatiena.

Lasot ziņas internetā un sociālajos tīklos publicēto informāciju, domājošs interneta lietotājs izvairīsies no trīs slazdiem: spriešanas emociju iespaidā, informācijas vienkāršošanas un virspusēji izdarītiem secinājumiem. Viena no informāciju tehnoloģiju sabiedrības pazīmēm ir tūlītējs impulss diskutēt, emocionāli reaģēt uz katru reklāmkarogu, provokatīvu virsrakstu vai saukli un dalīties ar attiecīgo tēmu ar visiem iespējamiem interneta lietotajiem sociālajos tīklos. Tā vietā ir svarīgi nesteigties ar secinājumiem, bet uzdot sev jautājumu – vai un kā tas palīdzēs citiem un vai no šīs informācijas paušanas tālāk būs kāds reāls labums. Ir svarīgi uzdot sev jautājumus par lasīto, definēt problēmu, izpētīt pierādījumus, analizēt pieņēmumus un aizspriedumus un apsvērt citas interpretācijas. Iespējams, šādi domāt ir sarežģīti, un tas prasa ikdienā tik dārgo laiku. Tāpēc cilvēki izmanto eifēmismus – netiešus vārdus vai izteicienus, kas aizstāj tādus, kas tiek uzskatīts par pārāk skarbiem vai – gluži pretēji – blāviem, atsaucoties uz kaut ko nepatīkamu vai neērtu. Viens no populāriem eifēmismiem ir jēdziens viltus ziņas jeb meli, kur pats rakstītājs apzinās, ka informācija, ko tas publicē, ir meli.

Iespējams, ka sabiedrībai, kas izmanto internetu ziņu lasīšanai un sociālajos tīklos publicētajai informācijai, varētu šķist lietderīgi, ka dažādas ziņu analīzes kompānijas vispirms kritiski izvērtētu un analizētu, kāda informācija ir patiesa un lietderīga un kāda – nē. Diemžēl informācija izplatās tik ātri, ka ir neiespējami to analizēt un kritiski izvērtēt tās patiesumu pirms publicēšanas. Tāpēc pats svarīgākais ir pašu interneta lietotāju jeb informācijas patērētāju kritiskā domāšana.

Kritiskā domāšana var ietvert trīs galvenos spriešanas procesus. Pirmkārt, ir jāizvērtē paša informācijas avota ticamība. Tas nozīmē, ka interneta lietotājs vispirms izvērtē pašu ziņu ieguves avotu. Viena no lielākajām domāšanas kļūdām ir tā, ka pats populārākais un visvairāk apmeklētākais avots ir pats ticamākais. Nākamais solis ir informācijas avotos pausto apgalvojumu izvērtēšana – vai paustā informācija ir aplūkota no viena vai vairākiem skatu punktiem un vai tā ir argumentēta. Ja informācija ir argumentēta, domājošs interneta lietotājs parasti izvērtēs, vai argumenti ir vienpusēji, tendenciozi. Trešais solis ir faktu apkopošana. Domājošs interneta lietotājs parasti meklēs papildu informāciju citos avotos par attiecīgo tēmu, jo informācijas patiesumā būtiski ir izvērtēt, cik lielā mērā atšķirīgi ir fakti. Ticamāka ir tā informācija, par kuru dažādos avotos ir vienots, ar faktiem pamatots skatu punkts, taču pastāv atšķirības maznozīmīgās niansēs.

Kaut arī interneta resursi mūsdienās ir būtiskākais informācijas ieguves avots, tomēr spēju atrast patiesu, ticamu informāciju ierobežo gan vienotu standartu trūkums, gan ērta, vienkārša piekļuve. Tāpēc interneta vidē galvenā loma ir tā gudram lietotājam.

 

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu. 

 

Foto: StartupStockPhotos/Pixabay