Projekta partneri tiekas Rīgā

2018.gada 16. un 17.oktobrī Rīgas domes Labklājības departamentā viesojās projekta “Uzlabot sociālās iemaņas un darba prasmes vidēja gadagājuma vīriešiem ar alkohola atkarību pagātnē” (“MUCH MORE”) partneri no Somijas pilsētas Turku, Zviedrijas pilsētas Jēvles, kā arī Jēvles sociālo pakalpojumu departamenta pārstāvji un sadarbības partneri no sociālās rehabilitācijas centriem “Nova vita” un “Integrācija sabiedrībai”. Sanāksmē kopā bija 20 dalībnieki.

Katrs projekta partneris iepazīstināja ar gada laikā sasniegto projektā, organizētajām aktivitātēm, veiksmēm un problēmām.  Vislielākā problēma visiem partneriem ir motivēt mērķa grupas vīriešus regulāri iesaistīties nodarbībās. Jāatzīmē, ka tieši Rīgā ciešā sadarbībā ar sociālās rehabilitācijas centriem  ir nodrošinātas  visvairāk regulāras nodarbības mērķa grupas vīriešiem – veselīga un ekonomiska uztura nodarbības, mākslas terapijas nodarbības un sporta aktivitātes. Laika periodā no aprīļa līdz septembra beigām grupu nodarbībās piedalījušies 38 mērķa grupas pārstāvji. Mākslas terapijas un veselīga un ekonomiska uztura  nodarbību vadītāji sanāksmes dalībniekiem sniedza pārskatu par nodarbību norisi Rīgā, sniedzot arī iespēju būt par dalībnieku šādās nodarbībās un pašiem zīmēt, muzicēt, kā arī gatavot, izmantojot vienkāršas veselīga uztura receptes.

17.oktobrī visi dalībnieki apmeklēja sociālās rehabilitācijas centrus “Nova vita” un “Integrācija sabiedrībai”, lai iepazītu to darbību klātienē. Tā bija iespēja aprunāties un uzzināt vīriešu viedokli par nodarbībām.   Igors uzsvēra, ka “nav tā, ka izceltu kādu (nodarbību) vairāk, jo katrā nodarbībā man tiek dots kas cits. Veselīga uztura mācībās man patīk, ka parāda, kā vienkārši pagatavot no parastiem produktiem sātīgu un veselīgu ēdienu. Patīk tas kā to pasniedz pasniedzēji – vienkārši un patīkami. Pateicoties šīm nodarbībām, esmu nostiprinājis domu un pieradumu, ka nevajag sevī likt visu, kas pagadās, bet rūpēties un domāt par savu veselību un organismu. Patīk tas, ka esmu mainījies ārēji – esmu palicis slaidāks, un ir vieglāk dzīvot. Mūzikas terapijā man ir patiesa interese iepazīt sevi – paskatīties dziļāk savā iekšējā pasaulē. Sports man palīdzējis nostiprināt zināšanas un vēlmi sportot. Esmu palicis izturīgāks un spēcīgāks. Esmu mainījis savu dienas kārtību – veltu sportam laiku ik dienas. Pateicoties šīm nodarbībām esmu iegādājies velosipēdu un katru otro dienu veicu garākus pārbraucienus.”

 

Projekts “Labākai veselībai”

Rīgas domes Labklājības departaments ir iesaistījies projektā “Labākai veselībai” (Interreg Baltijas jūras reģiona Seed money projekts “For Better Health”, PVS ID 3683).

Projekta mērķis – izpētīt principa “Veselība visās politikās” īstenošanu vietējā līmenī – pilsētās un pašvaldībās. Pirmo reizi terminu Veselība visās politikās minēja Pasaules Veselības organizācija, runājot par starpsektoru kopīgu darbību sabiedrības veselības uzlabošanā. Svarīgi ir ņemt vērā, ka pašvaldībām ir liela ietekme veselīgas sabiedrības veidošanā, bet atbildība nedrīkst tikt novirzīta tikai uz veselības aprūpes iestāžu pleciem. Visām nozarēm, bet it īpaši par vidi, sociālo aprūpi, izglītību, drošību, sabiedrisko kārtību atbildīgajām institūcijām, ir jāuzņemas tikpat liela loma sabiedrības veselības veicināšanā kā veselības sektoram. Visas šīs jomas ietekmē un piedalās iedzīvotāju dzīves apstākļu, apkārtējās vides un dzīves kvalitātes, kas ir būtiski veselības priekšnosacījumi, veidošanā.

Projektā paredzētās aktivitātes:

  • principa “Veselība visās politikās” situācijas izvērtēšanu pašvaldībā;
  • pašvaldības iestāžu vadītāju anketēšana, lai iegūtu informāciju par profesionāļu vajadzībām starpnozaru sadarbībā veselības un labklājības jomā;
  • pieredzes apmaiņas braucieni projektā iesaistītajiem speciālistiem.

Informācija par projektu:

Projekta ilgums: 2017.gada septembris – 2018.gada augusts.

Projektā sadarbojas:

  • Baltijas reģiona veselīgo pilsētu asociācija, Somija;
  • Pērnavas pilsēta pašvaldība;
  • Klaipēdas pilsētas veselības aprūpes birojs;
  • Rīgas domes Labklājības departaments;
  • Jelgavas novada pašvaldība;
  • Turku pilsēta;
  • Norvēģijas veselīgo pilsētu tīkls;
  • Vesterbotenas pašvaldība (Zviedrija).

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments 5 000 EUR apmērā.

Sīkāka informācija par projektu tā mājas lapā:

https://projects.interreg-baltic.eu/projects/for-better-health-85.html

Kontaktpersonas:

Baltijas reģiona veselīgo pilsētu asociācija:

Karolina Mackiewicz (karolina.mackiewicz@marebalticum.org)

Rīgas domes Labklājības departamentā:

Inese Upelniece (inese.upelniece@riga.lv).

 

Mūzika un māksla sociālo prasmju stiprināšanai

Neskatoties uz vasaras svelmi, projektā “Vairāk iespēju!” praktiskās nodarbības grupās turpinās. Tā kā nodarbības notiek jau ceturto mēnesi, to vadītāji jau ir labāk iepazinuši dalībniekus. Nodarbību vadītāji uzsver, ka ļoti nozīmīgi ir tas, ka dalībnieki ikdienā dzīvo vienuviet  un ir savstarpēji iepazinuši viens otru. Šāda  situācija gan nav stabila, jo centru iemītnieki mainās, tāpēc nodarbību vadītājiem ir jāprot būt ļoti elastīgiem domāšanā un attieksmē, lai spētu sajust mainīgo grupas noskaņojumu un atbilstoši veidot uzdevumus konkrētajai nodarbībai.

Ieskatam kāda mūzikas terapijas nodarbība pirmdienas pēcpusdienā. Nodarbībā piedalās pieci dalībnieki – dažāda vecuma vīrieši, kas rehabilitācijas centrā uzturas atšķirīgu laika periodu. Šoreiz nodarbība veltīta sevis izprašanai un savus personisko pozitīvo resursu atpazīšanai, kam ir būtiska nozīme veidojot attiecības ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Tas ļauj celt pašapziņu, vairāk ticēt sev un paļauties uz saviem spēkiem.

Nodarbības laikā visi tās dalībnieki sēž aplī. Katrs dalībnieks izvēlas kādu mūzikas instrumentu, kas šajā dienā vislabāk atbilst viņa noskaņojumam. Mūzikas instrumentu klāsts ir plašs. Dalībnieki ātri veic izvēli, kam seko arī īss izvēlētā mūzikas instrumenta skanējuma demonstrējums. Dalībnieki savās izvēlēs ir ļoti atšķirīgi – no skaļām bungām līdz čukstam līdzīgai skaņai, ko rada lietus koks. Tad nodarbības vadītāja dod uzdevumu katram dalībniekam nosaukt trīs lietas, kas viņam palīdzētu gūt uzmundrinājumu melnajās dienās, kad ir kādas nepatikšanas un drūms garastāvoklis. Atbildēt nav nemaz tik vienkārši, jo, kā bilst Maksims,: “senāk palīgā tika ņemts alkohols un narkotikas, bet ko tagad?” Tiek minēta mūzikas klausīšanās, uzmundrinošas sarunas ar ģimenes locekļiem vai draugiem (bet ar skumju piebildi, ka šobrīd ārpus centra vairs draugu nav), vai arī gluži pretēji – kādam palīdz iespēja padomāt klusumā. Nākamais uzdevums ir  melno dienu padarīt simboliski gaišu  – jau nosauktās trīs lietas atveidot uz melnas papīra lapas tā, lai kopējais iespaids būtu gaišs. Top ļoti atšķirīgi zīmējumi un katrs labprāt cenšas izskaidrot savējo. Pēdējā uzdevuma izpildei visi kopīgi izvēlas divus zīmējumus, kuri tiks atveidoti ar skaņu palīdzību, izmantojot izvēlētos mūzikas instrumentus, veidojot kopēju orķestri. Šeit nodarbības vadītāja uzsver, ka ļoti svarīgi ir ieklausīties un sadzirdēt,  kā skan pārējo dalībnieku instrumenti, lai tos nepārmāktu. Visi labprāt iesaistās kopējā skanējuma radīšanā un tad jau arī nodarbība ir galā.

Šo it kā vienkāršo un pat it kā bērnišķīgo uzdevumu mērķis ir likt apzināties, izvērtēt un stiprināt savus iekšējos pozitīvos resursus. Šādi uzdevumi ļauj atpazīt, attīstīt un nepazaudēt kreatīvās spējas un apzināties, ka arī apkārtējie cilvēki, sabiedrība var būt atbalstoša un sniegt atbalstu melnā dienā.

 

Seminārs profesionāļiem Rīga

Rīgas domes Labklājības departaments projekta ”Uzlabot sociālās iemaņas un darba prasmes  vidēja gadagājuma vīriešiem ar alkohola atkarību pagātnē” (“Vairāk iespēju!” (PVS ID 3684) “MUCH MORE” (CB 694)) ietvaros, ko  līdzfinansē Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, 2018.gada 12.jūnijā rīkoja četru akadēmisko stundu semināru profesionāļiem  “Stress un izdegšanas sindroms darba vietā. Stresa psiholoģiskās pārvarēšanas stratēģijas.” Semināru apmeklēja 24 profesionāļi, kuri ikdienā strādā sociālās rehabilitācijas jomā.

Semināra lektore, psiholoģe Marija Ābeltiņa, ilgus gadus strādājusi krīzes centrā “Skalbes” kā psiholoģe un krīzes komandas dalībniece, savu profesionālo interesi saista ar stresa teorijas pētīšanu un lekciju lasīšanu.

Semināra pirmajā daļā lektore pievērsa uzmanību dažādām stresa teorijām un to autoriem – piemēram, H. Seljē, F. Zimbardo, K. Maslača, A. Kruma, K. Makgoniala.  Tika runāts par stresu darba vietā un izdegšanas sindromu profesionāļu vidū un to, cik patiesībā svarīga ir darba vide un organizācijas kultūra. Tika apspriestas dažādas situācijas, kuras veicina stresu un izdegšanas sindromu, piemēram, nepiemērota darba slodze, apbalvojumu trūkums, pozitīvu attiecību trūkums, vērtību konflikts u.c.. Neveiksmīgi pārvaldītais hroniskais stress visbiežāk rezultējas ar izdegšanas sindromu, kas savukārt var pāraugt depresijā. Izdegšanas sindroms var izpausties ar dažādām emocijām – aizkaitinājumu, dusmām, vainas sajūtu u.c.

Lektore iezīmēja ļoti būtisku niansi – ikdienas stress nav bīstams, bīstami ir tas, ka cilvēki pārdzīvo par pašu stresu. Tas nozīmē, ka cilvēka domāšanas veids ietekmē ķermenī noritošas fizioloģiskās reakcijas. Mainoties cilvēka attieksmei pret stresu, mainās arī organisma reakcija uz to. Ja stresu uztver kā izaicinājumu, organismā izdalās hormoni, kuri stiprina imunitāti.

Semināra otrā daļa bija veltīta stresa pārvarēšanas metodikām, praktiskajiem uzdevumiem un ieteikumiem, kā speciālistiem šīs metodikas pielietot savā ikdienas darbā ar klientiem.

Svarīgākās seminārā iegūtās atziņas:

  • piešķirot stresam jēgu – mainās reakcija uz to;
  • pēc krīzes, saņemot atbalstu un, mainoties situācijai, cilvēka resursi pieaug;
  • laba organizācijas kultūra, pozitīvas savstarpējās attiecības, palīdz izturēt smago darba slodzi un veicina darbinieku produktivitāti;
  • vecie ieradumi cilvēka atmiņā “nedzēšas”, tādēļ jaunie ieradumi ir jāattīsta un jānostiprina.