Mūzika un māksla sociālo prasmju stiprināšanai

Neskatoties uz vasaras svelmi, projektā “Vairāk iespēju!” praktiskās nodarbības grupās turpinās. Tā kā nodarbības notiek jau ceturto mēnesi, to vadītāji jau ir labāk iepazinuši dalībniekus. Nodarbību vadītāji uzsver, ka ļoti nozīmīgi ir tas, ka dalībnieki ikdienā dzīvo vienuviet  un ir savstarpēji iepazinuši viens otru. Šāda  situācija gan nav stabila, jo centru iemītnieki mainās, tāpēc nodarbību vadītājiem ir jāprot būt ļoti elastīgiem domāšanā un attieksmē, lai spētu sajust mainīgo grupas noskaņojumu un atbilstoši veidot uzdevumus konkrētajai nodarbībai.

Ieskatam kāda mūzikas terapijas nodarbība pirmdienas pēcpusdienā. Nodarbībā piedalās pieci dalībnieki – dažāda vecuma vīrieši, kas rehabilitācijas centrā uzturas atšķirīgu laika periodu. Šoreiz nodarbība veltīta sevis izprašanai un savus personisko pozitīvo resursu atpazīšanai, kam ir būtiska nozīme veidojot attiecības ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Tas ļauj celt pašapziņu, vairāk ticēt sev un paļauties uz saviem spēkiem.

Nodarbības laikā visi tās dalībnieki sēž aplī. Katrs dalībnieks izvēlas kādu mūzikas instrumentu, kas šajā dienā vislabāk atbilst viņa noskaņojumam. Mūzikas instrumentu klāsts ir plašs. Dalībnieki ātri veic izvēli, kam seko arī īss izvēlētā mūzikas instrumenta skanējuma demonstrējums. Dalībnieki savās izvēlēs ir ļoti atšķirīgi – no skaļām bungām līdz čukstam līdzīgai skaņai, ko rada lietus koks. Tad nodarbības vadītāja dod uzdevumu katram dalībniekam nosaukt trīs lietas, kas viņam palīdzētu gūt uzmundrinājumu melnajās dienās, kad ir kādas nepatikšanas un drūms garastāvoklis. Atbildēt nav nemaz tik vienkārši, jo, kā bilst Maksims,: “senāk palīgā tika ņemts alkohols un narkotikas, bet ko tagad?” Tiek minēta mūzikas klausīšanās, uzmundrinošas sarunas ar ģimenes locekļiem vai draugiem (bet ar skumju piebildi, ka šobrīd ārpus centra vairs draugu nav), vai arī gluži pretēji – kādam palīdz iespēja padomāt klusumā. Nākamais uzdevums ir  melno dienu padarīt simboliski gaišu  – jau nosauktās trīs lietas atveidot uz melnas papīra lapas tā, lai kopējais iespaids būtu gaišs. Top ļoti atšķirīgi zīmējumi un katrs labprāt cenšas izskaidrot savējo. Pēdējā uzdevuma izpildei visi kopīgi izvēlas divus zīmējumus, kuri tiks atveidoti ar skaņu palīdzību, izmantojot izvēlētos mūzikas instrumentus, veidojot kopēju orķestri. Šeit nodarbības vadītāja uzsver, ka ļoti svarīgi ir ieklausīties un sadzirdēt,  kā skan pārējo dalībnieku instrumenti, lai tos nepārmāktu. Visi labprāt iesaistās kopējā skanējuma radīšanā un tad jau arī nodarbība ir galā.

Šo it kā vienkāršo un pat it kā bērnišķīgo uzdevumu mērķis ir likt apzināties, izvērtēt un stiprināt savus iekšējos pozitīvos resursus. Šādi uzdevumi ļauj atpazīt, attīstīt un nepazaudēt kreatīvās spējas un apzināties, ka arī apkārtējie cilvēki, sabiedrība var būt atbalstoša un sniegt atbalstu melnā dienā.

 

Seminārs profesionāļiem Rīga

Rīgas domes Labklājības departaments projekta ”Uzlabot sociālās iemaņas un darba prasmes  vidēja gadagājuma vīriešiem ar alkohola atkarību pagātnē” (“Vairāk iespēju!” (PVS ID 3684) “MUCH MORE” (CB 694)) ietvaros, ko  līdzfinansē Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, 2018.gada 12.jūnijā rīkoja četru akadēmisko stundu semināru profesionāļiem  “Stress un izdegšanas sindroms darba vietā. Stresa psiholoģiskās pārvarēšanas stratēģijas.” Semināru apmeklēja 24 profesionāļi, kuri ikdienā strādā sociālās rehabilitācijas jomā.

Semināra lektore, psiholoģe Marija Ābeltiņa, ilgus gadus strādājusi krīzes centrā “Skalbes” kā psiholoģe un krīzes komandas dalībniece, savu profesionālo interesi saista ar stresa teorijas pētīšanu un lekciju lasīšanu.

Semināra pirmajā daļā lektore pievērsa uzmanību dažādām stresa teorijām un to autoriem – piemēram, H. Seljē, F. Zimbardo, K. Maslača, A. Kruma, K. Makgoniala.  Tika runāts par stresu darba vietā un izdegšanas sindromu profesionāļu vidū un to, cik patiesībā svarīga ir darba vide un organizācijas kultūra. Tika apspriestas dažādas situācijas, kuras veicina stresu un izdegšanas sindromu, piemēram, nepiemērota darba slodze, apbalvojumu trūkums, pozitīvu attiecību trūkums, vērtību konflikts u.c.. Neveiksmīgi pārvaldītais hroniskais stress visbiežāk rezultējas ar izdegšanas sindromu, kas savukārt var pāraugt depresijā. Izdegšanas sindroms var izpausties ar dažādām emocijām – aizkaitinājumu, dusmām, vainas sajūtu u.c.

Lektore iezīmēja ļoti būtisku niansi – ikdienas stress nav bīstams, bīstami ir tas, ka cilvēki pārdzīvo par pašu stresu. Tas nozīmē, ka cilvēka domāšanas veids ietekmē ķermenī noritošas fizioloģiskās reakcijas. Mainoties cilvēka attieksmei pret stresu, mainās arī organisma reakcija uz to. Ja stresu uztver kā izaicinājumu, organismā izdalās hormoni, kuri stiprina imunitāti.

Semināra otrā daļa bija veltīta stresa pārvarēšanas metodikām, praktiskajiem uzdevumiem un ieteikumiem, kā speciālistiem šīs metodikas pielietot savā ikdienas darbā ar klientiem.

Svarīgākās seminārā iegūtās atziņas:

  • piešķirot stresam jēgu – mainās reakcija uz to;
  • pēc krīzes, saņemot atbalstu un, mainoties situācijai, cilvēka resursi pieaug;
  • laba organizācijas kultūra, pozitīvas savstarpējās attiecības, palīdz izturēt smago darba slodzi un veicina darbinieku produktivitāti;
  • vecie ieradumi cilvēka atmiņā “nedzēšas”, tādēļ jaunie ieradumi ir jāattīsta un jānostiprina.

 

 

Praktiskās nodarbības vīriešiem

2018.gada aprīlī Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Vairāk iespēju!” ((PVS ID 3684) “MUCH MORE” (CB 694)) ietvaros tika uzsāktas veselīga uztura, sporta un mūzikas terapijas nodarbības projekta mērķa grupai, kas tiks īstenotas līdz 2019. gada aprīlim. Nodarbības tiek īstenotas sadarbībā ar divām sociālās rehabilitācijas institūcijām – SRC “Ratnieki” (Biedrība “Integrācija sabiedrībai”) un nodibinājumā “Nova Vita.”

Projekta plānošanas stadijā, domājot par iespējamajām praktiskajām aktivitātēm mērķa grupai (vīrieši ar alkohola atkarību pagātnē), tika aptaujāti sociālo rehabilitācijas iestāžu klienti un, balstoties uz mērķa grupas atbildēm, tika izvēlēti trīs atšķirīgi nodarbību veidi, kuru mērķis ir paplašināt vīriešu prasmes un iemaņas un radīt jaunas intereses, kas veicinātu turpmāko integrāciju sabiedrībā.

Uzsākoties praktiskajām nodarbībām gan paši dalībnieki, gan nodarbību vadītāji neslēpa savu satraukumu par to, kā viss notiks, vai izdosies realizēt iecerēto, vai spēs tikt galā ar paredzētiem uzdevumiem.  Taču pirmo mēnešu rezultāti ir iepriecinoši. Kopā aprīlī, maijā un jūnijā ir notikušas jau 27 nodarbības un gan nodarbību vadītāji, gan paši dalībnieki atzinuši, ka nodarbības sniedz daudz pozitīvu emociju un jaunu atklāsmju, palīdzot abām iesaistītajām pusēm apzināties  savas stiprās un vājās puses, apgūstot jaunas prasmes un iemaņas.

Mākslas terapijas nodarbībās dalībniekiem patīk izmantoto instrumentu dažādība, iespēja improvizēt un  “caur mākslu” atklāt pašiem sevi. Fizisko aktivitāšu nodarbības dalībnieki uztver kā iespēju uzturēt sevi labā fiziskā formā un ir pateicīgi par sniegto iespēju nodarboties ar sportiskām aktivitātēm trenera uzraudzībā. Vislielāko sajūsmu izraisa veselīga uztura nodarbības, par kurām dalībnieki saka, ka “varēja būt biežāk” un lūdz vadītājiem iemācīt pagatavot arvien jaunus un dažādus ēdienus.

Dalībnieku intereses un prasmes ir atšķirīgas, taču vairums atzīst, ka nodarbībās visvairāk patīk tas, ka to vadītāji nelasa lekcijas, bet ļauj cilvēkiem pašiem praktiski darboties un veikt uzdevumus, kas ir saprotami un izpildāmi. Katrai iesaistītajai pusei prieku sagādā apziņa, ka pēc katras nodarbības ir redzami mazi, bet nozīmīgi personīgie sasniegumi – pagatavotais ēdiens,  pareizi izpildītais vingrinājums, sevis pārvarēšana, savu emociju apzināšanās u.c., kas kalpo kā iekšējais motivators mainīt savu līdzšinēju dzīvesveidu un pasaules uztveri.

Praktiskās nodarbības tiks īstenotas līdz 2019. gada aprīlim.

Vizīte Jēvlē

Šī gada 30. un 31. janvārī Centrālā Baltijas jūras reģiona projekta “Vairāk iespēju!” (“MUCH MORE”) partneri tikās Zviedrijā, Jēvlē, lai uzzinātu, kā sociālais dienests un nevalstiskās organizācijas palīdz vīriešiem ar atkarības problēmām pagātnē mainīt dzīvesveidu un apspriestu, kā šo pieredzi izmantot organizējot praktiskas nodarbības vīriešiem un profesionāļu apmācībai, kas tiks organizētas projekta ietvaros.

Projekta pārstāvji tika iepazīstināti ar sociālā dienestā pielietotajām rehabilitācijas metodēm darbā ar mērķa grupu. Jēvles Sociālā dienesta ambulatorās nodaļas ārstēšanās koordinators Roger Larsson prezentēja atbalsta modeli cilvēkiem, kuri ir motivēti iziet sociālās rehabilitācijas kursu un atgriezties dzīvē sabiedrībā. Atbalsta modelis balstās uz sarunu, kurā tiek izvērtētas klienta stiprās un vājās puses, noskaidrotas vajadzības un sasniedzamie mērķi. Nodaļā ir arī atbalsta programmas tuviniekiem, kā arī visiem, kuri vēlas iegūt vairāk informācijas par alkohola vai narkotiku atkarību un saņemt ieteikumus, kā ar tām tikt galā.

Vizītes laikā tika apmeklēti projekta partneri krīzes centrā  “STICKAN”. Šajā centrā tiek sniegts atbalsts vīriešiem, kuriem nepieciešama palīdzība ģimenes, vardarbības, atkarības, vientulības u.c. problēmu risināšanā. Ar klientiem galvenokārt strādā individuāli vai arī viņus iesaista grupu nodarbībās.

Brauciena laikā apmeklējām arī Jēvles Sociālā dienesta nodrošināto sociālo dzīvokļu ēku  “Stallgatan” – vietu, kurā tiek nodrošināti ar pajumti visi tie, kuri nonākuši dažādās dzīves grūtībās, tai skaitā alkohola atkarībā. Šī dzīvesvieta sniedz iespēju tās  apmeklētājiem mainīt savu dzīvi: “Mēs uzsākām savu darbību 2006.gadā. Pirms tam jūs varējāt redzēt daudz bezpajumtnieku Jēvles ielās. Šobrīd tas nenotiek. Cilvēkiem ir mājas!” pastāstīja Solgerd Hadberg, Stallgatan menedžere.

Vizītes laikā bija iespēja noklausīties arī Karolinskas institūta medicīnas doktora, pētnieka un sertificēta psihoterapeita Anders Hammarberg lekciju, kuras pamattēma bija jautājums par alkohola lietojumu kontrolētā veidā cilvēkiem ar alkohola atkarību.  Tā kā tradicionālajā terapijā no klientiem tiek pieprasīta pilnīga atturība, kontrolēta dzeršanas koncepcija piedāvā jaunu perspektīvu alkohola atkarīgo pacientu ārstēšanai.

Tikšanās ar projekta partneriem klātienē un iespēja iepazīties ar darbu, ko veic Zviedrijas speciālisti strādājot ar alkohola atkarīgām personām, ļaus sagatavot un īstenot iespējami efektīvu apmācību programmu projekta mērķa sasniegšanai.

Pirmā partneru kopīgā tikšanās projekta ”Vairāk iespēju!” ietvaros

2017.gada 16.novembrī norisinājās pirmā partneru kopīgā tikšanās projekta “Vairāk iespēju!” ietvaros Turku, Somijā.

Tikšanās sniedza iespēju visiem sadarbības partneriem iepazīties un dalīties ar savu darba pieredzi, lai kopīgi un ar vienotu izpratni varētu sasniegt projekta mērķi – iesaistīt pusmūža vecuma vīriešus grupu aktivitātēs un izveidot programmu, kas veicinās atkarīgo personu rehabilitāciju, sociālo integrāciju un dzīves kvalitātes pieaugumu.

Nodibinājuma “Nova Vita” pārstāves pastāstīja par savas organizācijas pamatideju – dot otru iespēju cilvēkiem, kuri nonākuši uz ielas savas atkarības dēļ, sākt jaunu dzīvi. Viņas iepazīstināja ar savu pieredzi darbā ar atkarīgajām personām un programmu, kura tiek īstenota šajā centrā. Savukārt nodibinājuma “Integrācija sabiedrībai” pārstāvis J. Kapustins sniedza prezentāciju par 20 gadus ilgo darba pieredzi, strādājot, galvenokārt, ar personām pēc apcietinājuma. Neskatoties uz atšķirīgām pieejām, visu pārstāvju darba pamatā ir sociālā rehabilitācija un visi saskaras ar līdzīgām grūtībām un izaicinājumiem.

 Sanāksmes dalībniekiem bija iespēja apmeklēt un iepazīties ar Somijas Zilās Lentes asociācijas darbu sociālās rehabilitācijas jomā. Sociālajā rehabilitācijas centrā jaunas prasmes un iemaņas apgūst dažāda vecuma personas, kuriem ir dažāda veida grūtības (atkarības, grūtības ģimenē, bijušie ieslodzītie u.c.). Rehabilitācijas centra klienti apgūst galdniecības prasmes un dažādus citus darbus – izgatavo telpu noformējumu, rotaslietas, gatavo ēdienu u.c.

Tikšanās noslēdzošajā daļā katrs projekta partneris iepazīstināja pārējos ar savu redzējumu par projekta ietvaros īstenojamām aktivitātēm un apmācību/darbnīcu programmu, kā arī tika apspriests visatbilstošākais aktivitāšu novērtēšanas modelis.

Iespēja tikties klātienē deva iespēju projekta partneriem vienoties par kopēju platformu, kas palīdzēs veikt turpmākos ar projektu saistītos darbus, īpaši projekta aktivitāšu (praktiskās nodarbības mērķa grupai, kā arī seminārus profesionāļiem) plānošanā un ieviešanā.