Nūjošanas nodarbību grafiks 2019.gada februārim

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.

Šodien notiek informatīvā onkoloģisko saslimšanu profilakses dienā “Esi gudrāks par vēzi”

Šodien, 1.februārī, no pulksten 10:00 līdz 18:00 ikviens tiek aicināts piedalīties informatīvajā onkoloģisko saslimšanu profilakses dienā “Esi gudrāks par vēzi”! Tirdzniecības centrā “Origo” un Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē visas dienas garumā notiek dažādas aktivitātes – apmeklētāji var klausīties speciālistu lekcijas, konsultēties ar ginekologu, urologu, gastroenterologu, dermatologu un pacientu atbalsta biedrībām, kā arī preses konferencē kopumā uzzināt par onkoloģisko situāciju Latvijā.

Pasākuma ietvaros no plkst. 14:00 līdz 15:00 Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē norisinājās preses konference, kurā Latvijas Onkologu asociācijas, Latvijas Psihoterapeitu biedrības, Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Urologu asociācijas un Latvijas Dermatovenerologu Asociācijas pārstāvji runāja par onkoloģisko situāciju un tendencēm Latvijā.

 

Vēl līdz 18:00 varat paspēt apmeklēt pasākumu. Ārpusē, pie Rīgas Dzelzceļa stacijas pulksteņa ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli, ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu ir iespējams bez maksas veikt augstvērtīgu krūšu dziedzeru mamogrāfijas izmeklējumu MFD mobilajā mamogrāfā.

Tirdzniecības centra “Origo” 3.stāva B ēkas telpās darbojas četri konsultatīvie punkti, kuros gan sievietes, gan vīrieši var konsultēties ar vairākiem speciālistiem. Ginekoloģijas punktā ir iespēja uzzināt par krūts un dzemdes kakla skrīningu, kā arī olnīcu vēzi. Uroloģijas punktā kungi var iegūt informāciju par prostatas vēzi un tā profilaktiskajām pārbaudēm. Gastroenterologs atbild uz jautājumiem par zarnu vēža diagnostiku un skrīningu, savukārt dermataloģijas punkts ir veltīts ādas saslimšanām, to simptomiem un informācijai par to, kādu pazīmju gadījumos ir vērts konsultēties ar ārstu.

Tāpat tirdzniecības centra “Origo” 3.stāva A ēkas telpās norisinās tematiskas lekcijas, kurās par onkoloģiskām saslimšanām un to diagnostiku stāsta dr. Krista Arcimoviča, par veselīga uztura nozīmi vēža profilaksē runā uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža. Geštaltterapeite Elīna Zelčāne vērš uzmanību uz to, kāpēc onkoloģijas profilaksē ar pozitīvu domāšanu vien nepietiek jeb aicina piedalīties diskusijā par to, ko nozīmē patiesas rūpes par sevi un savu veselību.

Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē apmeklētājus konsultē Latvijas psihoterapeitu biedrība, kā arī krūts vēža pacientes un viņu līdzcilvēki var aprunāties ar krūts vēža pacienšu atbalsta biedrības “VITA” un labdarības fonda “Rozā vilciens” pārstāvjiem.

Uz speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā esiet laipni aicināti iepriekš pieteikties pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitāti.

Ciguna nodarbību grafiks 2019.gada februārim

Vietu skaits katrā nodarbībā ir ierobežots. Lai pieteiktos nodarbībai, lūdzam sazināties ar izvēlētās nodarbības instruktoru. 

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Rūpes par sevi ir rūpes par tiem, kurus mīlam

Kaut arī teorētiski lielākā daļa cilvēku atzīst, ka veselība viņiem ir pirmajā vietā, ikdienā ne visi velta laiku tam, lai parūpētos par sevi. Mēs varam ar vislielāko atbildību izdarīt darba pienākumus un parūpēties par ģimenes locekļu vajadzībām, bet dažkārt aizmirstam par mums vistuvāko cilvēku – sevi pašu. Mūsu sabiedrībā ļoti pietrūkst adekvātu rūpju par sevi. Viens grāvis ir klaja nerūpēšanās, kad prioritāšu augšgalā allaž nostādām jebko citu, tikai ne veselību; otrs grāvis – pārspīlēta rūpēšanās jeb pārņemtība ar veselīgu dzīvesveidu, cerot, ka „ēdot tikai zaļu zāli” mēs nekad neslimosim un dzīvosim mūžīgi.

Bet ko praktiski ietver rūpes par sevi? Vienkārši sakot, tas nozīmē izturēties pret sevi labi. Šajā dzīvē mums ir dots tikai viens ķermenis, kuru nevarēsim nomainīt pret citu, tāpēc ir svarīgi pret to attiekties kā pret vērtību. Pirmkārt, ir jāatrod laiks, lai ieklausītos sevī un saprastu, kas ir tas, kas mums vajadzīgs. Varbūt ikdienas skrējienā mums nepietiek laika veselīgām maltītēm, varbūt tā ir smēķēšana vai fizisko aktivitāšu trūkums, ar ko nodarām pāri savam ķermenim, bet, iespējams, par maz uzmanības pievēršam psihohigēnai un ļaujamies hroniskam stresam?

Nav iespējams sniegt recepti, kas vienreiz un uz visiem laikiem mūs pasargās no jebkuras saslimšanas. Varbūtība saskarties ar kādu slimību, tai skaitā onkoloģisku, pastāv katram no mums. Jāsaprot, ka ir faktoru kopums, kuru mēs nevaram ietekmēt, piemēram, ģenētika vai kādi no mums neatkarīgi apstākļi, taču ir arī otrs faktoru kopums, kuru mēs varam ietekmēt, piemēram, mūsu dzīvesveids. Izturēties atbildīgi pret savu veselību nozīmē neignorēt ķermeņa simptomus un, pamanot, piemēram, kādu aizdomīgu dzimumzīmi vai bumbuli krūtī, aiziet pie ārsta, un ikdienā veikt vismaz minimālas profilaktiskās pārbaudes. Pat ja mums gadās saslimt, mēs varam savlaicīgi diagnosticēt, uzsākt ārstēšanu un tādējādi sasniegt labāko iespējamo rezultātu.

Reizēm cilvēki aizbildinās, ka viņiem nav laika sev, jo jārūpējas par ģimeni, taču patiesībā rūpes par sevi nozīmē rūpes par tiem, kurus mīlam. Labākā dāvana, ko varam sniegt savai ģimenei, ir tas, ka esam veseli un varam vēl ilgus gadus būt kopā. Tieši tāpēc ir vajadzīgas dažādas informatīvās kampaņas, kurās cilvēkiem atkal un atkal tiek atgādināts, ka mēs neesam ārējo apstākļu upuri un daudz ko savā dzīvē varam izmainīt paši.

Nevajadzētu, protams, aiziet otrā galējībā, kad cilvēks jūtas atbildīgs par pilnīgi visu, kas ar viņu notiek, nešķirojot, vai tam ir objektīvs vai subjektīvs pamats. Dažkārt cilvēki, kuri ir saskārušies ar diagnozi vēzis, uzskata, ka tas ir sods par sliktam domām. Cilvēkam jau tā ir smagi, bet viņš vēl jūtas vainīgs par savu diagnozi, jo publiskajā telpā nereti tiek tiražēts viedoklis, ka visas saslimšanas rodas galvā. Mēs nevaram noliegt, ka domāšana un emocijas ietekmē mūsu imunitāti, tomēr nav pareizi sludināt, ka ar domām vien mēs varam piesaistīt slimības vai, tieši otrādi, – izvairīties no tām.

Latvijā ir salīdzinoši zemi skrīninga rādītāji un joprojām ir daudz cilvēku, kuri pie ārsta dodas tikai tāpēc, lai ārstētu kādu ielaistu slimību, nevis lai pārbaudītu un uzturētu kārtībā savu veselību. Lai cilvēki mainītu uzvedību un kļūtu atbildīgāki pret sevi, ļoti svarīgas ir zināšanas. Jo vairāk zināšanu, jo lielāka iespējamība, ka tās tiks izmantotas. Taču tikpat svarīgas uzvedības maiņā ir arī emocijas un attieksme.

Daļa sabiedrības pie ārsta neiet baiļu dēļ. Cilvēki atrod dažādus attaisnojumus, kāpēc viņiem nav laika vai iespēju pārbaudīties, taču patiesībā izvairīšanās doties pie ārsta ir saistīta ar noliegumu un bailēm. Jo lielākas bailes, jo lielāks noliegums. Un tad vieglākais ceļš ir izstumt nevēlamo informāciju.

Tas ir normāli, ka mums ir bail, tomēr ir iespējams bailes nedaudz kliedēt, pamanot, ka ir ne tikai sliktie, bet arī labie stāsti. Pat tad, ja esat izdzirdējis diagnozi vēzis, tas vēl nenozīmē, ka tās ir beigas. Publiskajā telpā galvenokārt dzirdam par ļoti smagiem vēža gadījumiem, kas beidzas letāli, taču ir arī ļoti daudz “spēka stāstu”, kas vēsta par cilvēkiem, kuri galu galā izveseļojas, tikai par tiem runā daudz retāk.

Mēs nevaram izmainīt pagātni, un mums nav pilnīgas kontroles pār nākotni, taču mēs varam darīt labāko, kas ir mūsu spēkos šajā mirklī. Jo atbildīgāk izturēsimies pret savu veselību, jo lielāka iespējamība, ka ieguldījums tagadnē nesīs augļus arī nākotnē.

 

Raksta autore: Baiba Purvlīce, Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidente, Mg. psych., psihoterapijas speciāliste, supervizore.

1.februārī no plkst. 10.00 – 18.00 nāc uz tirdzniecības centru “ORIGO”, kur notiks informatīva onkoloģisko saslimšanu profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Bezmaksas lekcijas, speciālistu konsultācijas, tai skaitā ar Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāvjiem, un iespēja pārbaudīt krūšu veselību mobilajā mamogrāfā. Uzziniet visu, kas nepieciešams veiksmīgai vēža slimību profilaksei. Vairāk informācijas šeit.

Uz visām speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā notiek iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitiāti.

Tiekamies 1.februārī!

 

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

 

Foto: Pexels/Pixabay

 

Pēc 50 gadu vecuma pie urologa jādodas visiem vīriešiem

 

Konsultē ārsts-uroloģijas specialitātes rezidents Juris Jansons.  

Parasti vīrieši pie urologa vēršas, ja viņiem parādās atsevišķi apakšējo urīnceļu simptomi, taču speciālisti iesaka profilaktiskas vizītes arī nosacīti veseliem vīriešiem. 

Biežākie apakšējo urīnceļu simptomi:

  • Simptomi, kas saistīti ar urīna uzkrāšanu: nepieciešamība urinēt ir biežāka nekā parasti; nepieciešamība mosties naktī, lai urinētu; pēkšņa nepieciešamība urinēt un grūtības ar urinēšanas atlikšanu; patvaļīga urīna noplūde.
  • Simptomi, kas saistīti ar urīna izvadīšanu: vāja urīna plūsma; urīna plūsmas sadalīšanās vai smidzināšana; urīna plūsmas pārtraukumi; sasprindzinājums urinēšanas laikā; ir nepieciešams laiks, līdz urīns sāk plūst; nepieciešams ilgāks laiks urinēšanas pārtraukšanai; retos gadījumos akūta vai hroniska urīna aizture.
  • Simptomi pēc urinēšanas: sajūta, ka urīnpūslis nav pilnībā iztukšojies; patvaļīga urīna noplūde vai tā pilēšana apakšveļā pēc iziešanas no labierīcībām.

No kāda vecuma profilaktiski jāapmeklē urologs?

Vīriešiem, kas jaunāki par 45 gadiem, pie urologa būtu jāvēršas, ja viņiem ir kādas sūdzības vai situācijas, kas jārisina, piemēram, urīnceļu infekcijas, erektīlā disfunkcija, nierakmeņu slimība vai citas problēmas. Savukārt vīriešiem pēc 45 – 50 gadu vecuma urologs jāapmeklē arī profilaktiski. Tas ir svarīgi, jo ārsts var pamanīt simptomus jau sākuma stadijā, kad pacientam vēl nav izteiktu sūdzību. Nereti onkoloģijai nav simptomu!

Profilaktiskās pārbaudes palīdz laicīgi konstatēt onkoloģiskās saslimšanas

  • Gados jauni vīrieši biežāk mēdz slimot ar sēklinieku vēzi. Periodiski vajadzētu veikt pašrocīgu sēklinieku iztaustīšanu un pārliecināties, vai tajos nav parādījušies kādi sacietējumi un vai to izmērs nav mainījies. Īpaši vērīgiem jābūt vīriešiem, kuriem bērnībā nav noslīdējuši sēklinieki, jo viņi ir pakļauti lielākam sēklinieku vēža riskam.
  • Gados vecāki vīrieši, īpaši tie, kuri visu mūžu smēķējuši un strādājuši ar dažādām ķimikālijām, ir urīnpūšļa vēža riska grupā. Vienreiz gadā katram vīrietim būtu jānodod urīna analīzes. Par urīnpūšļa vēzi var liecināt asins piejaukums urīnā, ko ar aci ne vienmēr var redzēt, bet analīzēs to uzrāda.
  • Vīriešiem pēc 50 gadu vecuma biežākā onkoloģiskā saslimšana ir prostatas jeb priekšdziedzera vēzis (PV). Tas skar apmēram 15 % vīriešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Pēc 60 gadu vecuma PV ir katram trešajam vīrietim, pēc 70 gadiem jau 40 % vīriešu. Sasniedzot 50 gadu vecumu, ikvienam vīrietim vajadzētu aiziet pie urologa un veikt profilaktisku pārbaudi, bet, ja ar priekšdziedzera vēzi ir slimojis kāds no ģimenes locekļiem, vizītes pie urologa būtu jāuzsāk jau no 45 gadu vecuma. 

Kādus izmeklējumus profilaktiskās vizītes laikā veic urologs?

Lai pie urologa nonāktu par valsts līdzekļiem, ir jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam. Turklāt, lai saruna ar urologu būtu pēc iespējas produktīvāka, pirms tās jāsagatavojas. Vēlams ņemt līdz visus iepriekš veiktos izmeklējumus, kā arī veikt jaunus – pamata asins analīzes. Ja vīrietis ir vecāks par 50 gadiem, jānosaka prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmenis asinīs. Būtiska ir arī urīna analīze. Nekaitētu reizi gadā veikt ultrasonogrāfiju vēdera dobumam. Konsultācijā pie urologa vajadzētu rēķināties, ka tiek veikta digitāli rektālā izmeklēšana, kad ārsts ar pirkstu caur taisno zarnu izmeklē priekšdziedzeri. Šis izmeklējums ļauj laikus pamanīt aizdomīgus veidojumus.

 

1.februārī no plkst. 10.00 – 18.00 nāc uz tirdzniecības centru “ORIGO”, kur notiks informatīva onkoloģisko saslimšanu profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Bezmaksas lekcijas, speciālistu konsultācijas, tai skaitā urologa, un sievietēm iespēja pārbaudīt krūšu veselību mobilajā mamogrāfā. Uzziniet visu, kas nepieciešams veiksmīgai vēža slimību profilaksei. Vairāk informācijas šeit 

Uz visām speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā notiek iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitāti. 

Tiekamies 1.februārī!

  

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

 

Foto: bruce mars/Pexels