Vai HIV attiecas arī uz tevi?

Šajā rakstā mēs aplūkosim jautājumus, kas skar HIV. Ko nozīmē šie burti, vai tas ir aktuāli un, ja ir, tad kam, vai tas skar tikai noteiktas cilvēku grupas vai ikvienu, kā varam pasargāt sevi un citus jautājumus.

HIV ir saīsinājums no angļu valodas – Human immunodeficiency virus, latviski – cilvēka imūndeficīta vīruss. Tomēr arī Latvijā tiek lietots angļu valodas saīsinājumu – HIV. Ko tas nozīmē? Svarīgi ir saprast, ka tas ir vīruss un tas ir cilvēka vīruss. Tas nozīmē, ka inficēts cilvēks to nodod otram cilvēkam. Cilvēks – cilvēkam, nekā savādāk šo vīrusu iegūtu nevar.

Kas ir vīrusi, ko tie dara?

Vīrusi ir parazīti un, lai tie varētu vairoties un dzīvot, tiem ir vajadzīga dzīva organisma šūna. Vīruss iekļūs dzīvā organismā, atrod šūnu, ko tas atpazīst un māk atslēgt. Vīruss iekļūst šajā šūnā un padara to par savu saimnieku, savu fabriku. Inficētā šūna – fabrika ražo jaunus vīrusus, kas atkal gaida, kad sastapsies ar šūnu, ko tie atpazīst un māk atslēgt un izveido jaunu fabriku. Diennaktī tāda šūna saražo apmēram miljards jaunu vīrusu.

HIV saimniekšūnas ir imūnās sistēmas šūnas un imūnā sistēma ir tā, kas  cīnās ar vīrusiem un citiem mikroorganismiem, kas izraisa slimības. Tātad HIV novājina imunitāti un cilvēks var saslimt ar dažādām smagām slimībām, piemēram, ļaundabīgiem audzējiem, sēnīšu infekcijām, kas izraisa smagas plaušu slimības, infekcijām, kas skar galvas smadzenes un citām.

Kad HIV ir sagrāvis pārāk daudz imūnās sistēma šūnas, iestājas stadija, ko sauc par AIDS (cquired immune deficiency syndrome), latviski – iegūtais imūndeficīta sindroms.

Tas nozīmē, ka vīrusa darbības rezultātā ir sagrauta organisma aizsardzības sistēma, tāpēc attīstās pavadošās jeb oportūnistiskās slimības (ļaundabīgie audzēji, tuberkuloze, sēnīšu slimības u.c.). Cilvēks nomirst no šīm slimībām, nevis no AIDS.

Vai mums ir svarīgi to zināt? Varbūt HIV nemaz nav aktuāls pie mums Latvijā? Tas ir kaut kur citur, varbūt Āfrikā, nevis šeit… Diemžēl dati liecina par kaut ko citu. Kopš 2017. gada Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā jauno HIV gadījumu skaita ziņā. Tas nozīmē, ka tieši Latvijā katru gadu inficējas visvairāk cilvēku, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu valstī. 2017. gadā inficējās 371 cilvēks. Katru dienu inficējās viens cilvēks. Kāpēc tā notiek, kāpēc tik daudz cilvēku inficējas?

Kad jauniešiem jautā, vai šī infekcija attiecas uz viņiem, parasti atbilde ir – nē, neattiecas, jo mēs  nelietojam narkotikas, nenodarbojamies ar prostitūciju un mūsu draugi un paziņas arī nav tādi. Jauniešiem liekas, ka HIV attiecas tikai uz narkotiku lietotājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar prostitūciju, vēl piemin homoseksuāli orientētus vīriešus, cilvēkus, kuri nerūpējas par sevi.

Aplūkojot statistikas datus, redzam, ka 2018. gadā līdz 1. jūlijam, lietojot narkotikas ar vienu šļirci, inficējās tikai 26 cilvēki. Savukārt dzimumaktā starp sievieti un vīrieti –  40, vēl 49 cilvēki nav sapratuši kā inficējušies (avots: SPKC https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids). Līdz ar to varam teikt, ka nav tādas īpašas cilvēku grupas, kuri infekcijas riskam ir pakļauti vairāk kā citi, šī infekcija attiecas uz ikvienu.

Kā var inficēties, kā var iegūt šo vīrusu?

Sāksim ar to, ka HIV dzīvo visos cilvēka šķidrumos – asarās, siekalās, sviedros, urīnā un citos. Bet, lai varētu inficēties, šiem šķidrumiem ir jāsatur noteikts vīrusu daudzums. Un ne asarās, ne siekalās, ne sviedros, ne urīnā nav tik daudz vīrusu, lai no tiem varētu inficēties. Vajag apmēram spaini šo šķidrumu, lai savāktu noteiktu vīrusu daudzumu. Līdz ar to ir skaidrs, ka sadzīves kontaktu laikā inficēties nevar. Var droši sēdēt blakus HIV inficētam cilvēkam, apskauties, rakstīt ar vienu pildspalvu, draudzēties un satikties.

Ir tikai četri cilvēka šķidrumi, saskaroties ar kuriem var inficēties, un tie ir – asinis, sperma, vaginālie izdalījumi un inficētas sievietes krūts piens.

Vēl ir jāsaprot, ka šiem šķidrumiem ir jānokļūst asinsritē. Ir jābūt tā saucamiem ieejas vārtiem. Par ieejas vārtiem kalpo bojāta āda vai gļotāda. Ir jābūt caurumam ādā, caur veselu ādu vīruss cauri neiziet.

Kas ir tās situācijas, kad var saskarties ar svešām asinīm?

Tas varbūt kautiņš – tiek izsisti, piemēram, zobi, tek asinis, ir brūce uz dūres un asinis iekļūst brūcē. Kautiņa laikā asinis var iešļakstīties acīs un acis ir klātas ar gļotādu, arī tā var inficēties.

Ja asinis iekļūst acīs, ir jāsāk raudāt, jo asaras izskalos acis. Pēc tam tās jāskalo ar aukstu ūdeni.

Varbūt grābjot lapas rudenī, iznāk sadurties ar izmestu šļirci.

Tāpat visas manipulācijas, kur tiek caurdurta āda – tetovēšanās, caurumu duršana pīrsingiem, kopīga šļirce. Jums ir jāpārliecinās, ka instrumenti ar ko tiks veiktas manipulācijas, ir vienreizējās lietošanās vai sterilizēti speciālās  iekārtās.

Jāņem vērā, ka HIV dzīvo tikai šķidrumā, līdzko asinis ir izžuvušas, vīruss iet bojā. Bet ir citi vīrusi, kas dzīvo arī izžuvušās asinīs, piemēram, B un C  hepatīta vīrusi.

Ko darīt situācijās, kad mēs saprotam, jā, svešas asinis ir iekļuvušas asinsritē? Lai sevi pasargātu, ir jāveic pieci soļi:

  1. Nevajag censties uzreiz apturēt asiņošanu, jāļauj asinīm kādu laiku tecēt. Ja brūce ir neliela – izspied asinis, cik var;
  2. Jāskalo brūce zem auksta, tekoša ūdens;
  3. Jādezinficē ar spirtu saturošu šķidrumu, kaut vai degvīnu;
  4. Jāuzliek plāksteris;
  5. Tad 48 stundu laikā jāierodas RAKUS Latvijas Infektoloģijas centra AIDS ambulatorajā nodaļā vai uzņemšanas nodaļā, lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties ar HIV un nepieciešamības gadījumā nozīmētu profilaktisku HIV infekcijas terapiju (pēcekspozīcijas profilaksi jeb PEP). Līdzi jāņem šļirce ar ko sadūries vai jāierodas kopā ar cilvēku, ar kuru sakāvies, vai viņa dati. RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrs atrodas Rīgā, Linezera ielā 3. HIV/AIDS ambulatorās nodaļas tālr. nr. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un  pacientu uzņemšanas nodaļas tālr. nr. 67014552, AIDS diennakts uzticības tālrunis 67543777.

Vēl viens veids, kā var inficēties, ir dzimumakts bez prezervatīva ar inficētu partneri. Inficēties var gan vaginālā, gan orālā, gan anālā dzimumakta laikā. Vismazākais risks inficēties ir orālajā dzimumaktā, vislielākais – anālajā. Sievietēm ir divas reizes lielāks risks inficēties kā vīriešiem. Tas tāpēc, ka sievietes vagīna ir klāta ar gļotādu, tā ir vieglāk ievainojama un vīruss var iekļūt asinsritē arī caur gļotādu.

Lielāks risks inficēties ir jauniešiem, kuri uzsāk dzimumdzīvi. Tas ir tāpēc, ka dzimumakta laikā var rasties mikro traumas un, lai tās mazinātu dzimumakta laikā izdalās šķidrums, kas mitrina dzimumorgānu, un jauniešiem šis šķidrums izdalās mazāk, līdz ar to risks iegūt mikro traumas ir lielāks. Ļoti liels risks inficēties ir pirmajā dzimumaktā.

Trešais veids kā var inficēties – inficēta sieviete var inficēt savu bērnu grūtniecības, dzemdību laikā vai barojot ar savu pienu. Lai to novērstu, sieviete grūtniecības laikā lieto zāles, dzemdē ar ķeizargriezienu un nebaro bērnu ar savu pienu. Sievietei var piedzimt vesels bērns.

Tikai šie ir veidi, kā var inficēties. Un zinot šos veidus var saprast, kad jāiet pārbaudīties. Tikai veicot testu var uzzināt, vai cilvēks ir inficējies vai nē. Visbiežāk nav nekādu pazīmju, lai varētu saprast, ka ir notikusi inficēšanās.

Noteikti jāpievērš uzmanība, ja parādās šādi simptomi:

  • ēstgribas zudums;
  • novājēšana;
  • nogurums;
  • drudzis, paaugstināta temperatūra;
  • izteikta svīšana naktīs;
  • ādas izmaiņas;
  • hroniska caureja;
  • uzņēmība pret infekciju slimībām;
  • palielināti limfmezgli.

Šādi simptomi novērojami arī pie citām slimībām, tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu vai jāveic tests.

Kā veic testu?

Ja to veic HIV profilakses punktos, par kuriem informāciju var iegūt SPKC mājas lapā  https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti, tad asinis paņems no pirksta un atbilde būs pēc 10 – 20 minūtēm. Tas būs bez maksas un anonīmi. Jāņem vērā, ka šie ir testi uz antivielām nevis pašu vīrusu, ja rezultāts būs pozitīvs, būs jāveic apstiprinošā diagnostika LIC.

To var veikt arī jebkurā laboratorijā, pie ģimenes ārsta vai LIC.

Ir svarīgi atcerēties, ka HIV ir loga periods, kura laikā tests uz antivielām būs negatīvs. Antivielas izstrādājas 3 nedēļu līdz 3 mēnešu laikā, tāpēc, ja veicat testu šajā periodā, aicinām to izdarīt vēl pēc 3 mēnešiem, lai būtu pilnīgi droši.

Kā norit infekcija?

Kad vīruss iekļūst organismā, tiek izstrādātas antivielas, kas cīnīsies ar šiem vīrusiem, to sauc par loga periodu, un HIV gadījumā tas ir no 3 nedēļām līdz 3 mēnešiem. Šajā laikā asinīs ir ļoti daudz vīrusu un, visbiežāk, cilvēks pats nejutīs, ka ir inficējies, līdz ar to viņš ļoti viegli var inficēt otru cilvēku.

Otrajā periodā izstrādājas antivielas, kas kādu daļu vīrusu iznīcinās, tomēr imūnā sistēma nav tik gudra, lai pilnībā iznīcinātu vīrusu. Arī šajā periodā cilvēks jūtas labi un nejūt nekādu problēmu. Tikai šī perioda beigās sākas veselības problēmas, iestājas trešais periods, ko sauc par AIDS periodu.

Lai gan izārstēties no HIV nevar, tomēr ir zāles, kas aptur vīrusa vairošanos. Šobrīd Latvijā tiek piedāvāts uzsākt lietot zāles uzreiz, kā tikko ir uzzināts par infekciju.

Ko dara zāles? Tās neļauj darboties vīrusu fabrikai, zāles pārgriež vīrusa vairošanās ķēdi un notur vīrusu šūnā, līdz ar to asinīs nav brīvo vīrusu, kas var inficēt otru cilvēku. HIV inficēts cilvēks, kurš lieto zāles un regulāri pārbauda savu veselību, nav bīstams citiem cilvēkiem.

HIV ir vīruss, ko var iegūt tikai kaut ko darot vai kaut kādā notikumā – dzimumakts bez prezervatīva, kontakts ar asinīm, HIV inficēta māte – bērnam. Un tikai zināšanas par inficēšanās veidiem  var pasargāt no HIV.

 

Noderīgas saites, kur pieejami papildu informatīvie materiāli par HIV/AIDS:

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar biedrību DIA+LOGS, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS

Foto: Free-Photos/Pixabay

Eiropas testēšanas nedēļa 2018

No 23.-30. novembrim visā Latvijā norisināsies Eiropas testēšanas nedēļas aktivitātes. Aicinām piedalīties un veikt HIV, B un C hepatīta eksprestestus bez maksas un anonīmi!

Rīg;a vairākās pilsētās iespējams apmeklēt HIV profilakses punktus un veikt dažādus izmeklējumus bez maksas, piemēram, HIV, hepatītu u.c. seksuāli transmisīvu infekciju eksprestestus, saņemt speciālista konsultāciju par veselības, profilakses un ārstēšanas jautājumiem.

HIV eksprestests ir asins analīzes, ar kuru palīdzību nosaka antivielas pret HIV vīrusu cilvēka organismā. Procedūra ir anonīma un konfidenciāla. HIV eksprestestu iespējams veikt HIV profilakses punktos, kā arī asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot jebkurā laboratorijā ar ģimenes ārsta nosūtījumu, maksājot pacienta iemaksu, vai bez ārsta nosūtījuma, maksājot par pakalpojumu. Uzzini vairāk par HIV eksprestesta veikšanu, skatoties speciālistu sagatavoto video materiālu “Kā tiek veikts HIV eksprestests?”.

Eksprestestu veikšanas vietas un laiki pieejami zemāk.

Bezmaksas testu veikšana Pasaules Hepatīta dienas ietvaros

 

28.jūlijā katru gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Šogad Pasaules Hepatīta dienas ietvaros ikviens iedzīvotājs tiek aicināts bez maksas un anonīmi veikt B un C hepatīta eksprestestus un saņemt pirmstesta un pēctesta konsultāciju.

C un B hepatīta eksprstestu veikšana Rīgā

23.07. 24.07. 25.07. 26.07. 27.07. 28.07.

“DIA+LOGS” – atbalsta un resursu centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS

Kontaktinformācija: tālrunis 67243101, e-pats: dialogs@diacentrs.lv, www.diacentrs.lv

Satekles iela 2C (iepriekš

Dzirnavu iela 135)

14:00 -18:00 10:00 -14:00 14:00 – 18:00 16:00 -20:00

Baltijas HIV asociācija Kontaktinformācija: tālrunis 28441324, e-pasts: balthiv@balthiv.com; www.balthiv.com, www.testpunkts.lv/wp

 “Testpunkts”

Stabu iela 19-II birojs (ieeja pa pakāpieniem lejup puspagrabā)

18:00 – 20:30 10:00 – 14:00

Latvijas Sarkanais Krusts

Kontaktinformācija: tālrunis 67336650, www.redcross.lv

Veselības istaba

Gaiziņa iela 7

10:00 – 15:00

Ar eksprestestu veikšanas vietām citās Latvijas pilsētās var iepazīties šeit.

Aicinām iepazīties ar testa tapšanas gaitu, noskatoties šo videomateriālu.

Hepatīts ir aknu iekaisums – infekcijas slimība, ko izraisa hepatīta vīrusi.

Saslimt ar B hepatītu ir visvieglāk, jo inficēšanās deva, salīdzinot ar C hepatītu, ir niecīga.

B hepatīts izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā). Inficēšanās ar B hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces un adatas), dzimumkontaktu ceļā (vagināla, anāla vai orāla seksa laikā), ja netiek lietots prezervatīvs, lietojot kopīgus higiēnas piederumus, piemēram, skuvekli, zobu birsti, veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, zobārstniecības u.c. medicīnisku manipulāciju laikā, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

B hepatīta vīrusam ir raksturīga īpaša izturība pret ķīmisku un fizikālu līdzekļu iedarbību, tādēļ, veicot manipulācijas, kas saistītas ar ādas vai gļotādas bojājumu ar vairākkārt lietojamiem instrumentiem, noteikti jāpārliecinās, ka tie tiek sterilizēti speciālās iekārtās atbilstoši instrukcijai.

Apmēram 30 līdz 40 % cilvēku slimība noris ar tai raksturīgām pazīmēm: nespēks, nelaba dūša, vemšana, sāpes vai smaguma sajūta labajā paribē, bezmiegs, ādas nieze, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, dzelte (var sākties no acu baltumiem un pārņemt visa ķermeņa ādu).

Aptuveni 10 līdz 15 % gadījumu attīstās hroniskas formas B hepatīts. Šādos gadījumos nepieciešams veikt papildu izmeklēšanu pie infektologa vai hepatologa un uzsākt specifisku ārstēšanu. Hroniska B hepatīta gadījumā nepieciešams regulāri kontrolēt veselību, jo ir paaugstināts risks saslimt ar aknu cirozi vai aknu vēzi. Faktori, kas slimības norisi saasina: toksisku vielu lietošana (alkohols, narkotikas, medikamenti),  fiziska pārslodze, aknas pārslogojoša uztura lietošana (trekni produkti).

B hepatītu diagnosticē ar asins analīzi, nosakot antigēnu HBsAg. Antigēns asinīs parādās jau 1 līdz 1,5 mēnešus pirms slimības izpausmēm. Nedaudz vēlāk asins analīzes uzrāda organismā izstrādātās antivielas pret B hepatīta vīrusu. Nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie aknu slimību speciālista – hepatologa, kas veiks plašāku izmeklēšanu.

Smagākos B hepatīta gadījumos ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, taču vieglākos gadījumos B hepatītu var ārstēt arī mājās. Akūta B hepatīta gadījumā vairumam pacientu nav nepieciešama medikamentu lietošana. Hroniskas formas gadījumā tiek lietoti pretvīrusu medikamenti. Pēc B hepatīta pārslimošanas organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās.

Visefektīvākā B hepatīta profilakse ir vakcinācija. Kopā nepieciešams saņemt 3 potes 6 mēnešu laikā. Vienreiz veicot vakcinācijas kursu, tiek nodrošināta aizsardzība pret slimību un atkārtota vakcinācija nav nepieciešama. Kopš 1997. gada Latvijā notiek visu zīdaiņu vakcinācija pret B hepatītu. Imunizācija jāveic pusaudžiem 14 gadu vecumā, ja viņi nav vakcinēti iepriekš. Vakcinācija ieteicama arī inficēto cilvēku ģimenes locekļiem, dzimumpartneriem un citām riska grupām. Vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī no D hepatīta, jo inficēšanās ar D hepatītu iespējama tikai vienlaicīgi ar B hepatītu vai personām, kas jau ir inficētas ar B hepatīta vīrusu.

Arī C hepatīts ir vīrusu infekcijas slimība, kas izpaužas ar aknu audu bojājumiem. C hepatīts ir ļoti izplatīta infekcija injicējamo narkotiku lietotāju un ar tiem saistīto personu vidē.

Visizplatītākais C hepatīta vīrusa pārneses veids ir ar inficētu asiņu starpniecību. Retāk C hepatīts tiek pārnests seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim, visbiežāk dzemdību laikā).

Inficēšanās ar C hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas un citus), lietojot kopīgus higiēnas piederumus (skuvekļus, zobu birstes), veicot skaistumkopšanas procedūras (manikīrs, tetovējumi, pīrsings), medicīnisko manipulāciju laikā (zobārsts, ķirurģiskas manipulācijas), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, ja netiek lietots prezervatīvs, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

Sākuma pazīmju šai slimībai var nebūt. Tomēr, ja sākotnējie simptomi ir, tie ir neizteikti, tos bieži uzskata par saaukstēšanos. Retos gadījumos parādās ilgstošs nogurums, slikta dūša, diskomforta sajūta labajā paribē, slikta apetīte, īslaicīgas muskuļu un locītavu sāpes, dzelte. C vīrushepatīts 80% gadījumu pāriet hroniskā formā, arī hroniskās formas simptomi ir nespecifiski un ilgstoši var nebūt pamanāmi.

C hepatītu diagnosticē, veicot asins analīzi, kurā nosaka vīrusa antigēnu vai antivielas pret C hepatīta vīrusu (anti-HCV). Antivielas asinīs saglabājas visu mūžu, arī ja pats vīruss vairs nav atrodams organismā. Latvijā visiem asins paraugiem, kuros ir atrastas antivielas, tiek veikta apstiprinoša diagnostika. Aknu slimību speciālists – hepatologs, veic plašākus izmeklējumus, lai noteiktu aknu bojājumu līmeni.

Apstiprinātas diagnozes gadījumā uzsāk specifisku pretvīrusu terapiju, lai novērstu iekaisumu un aknu bojājumus. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmē specifisku ārstēšanu ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanās ilgst vidēji 6 līdz 11 mēnešus. Kopš 2014. gadā valsts 75% apmērā kompensē medikamentu iegādi. C hepatīta ārstēšanai. Trūcīgas personas ārstēšanās tiek kompensēta pilnā apmērā.

Pret C hepatītu vakcīnas nav. Cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar C hepatītu, ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un attālinātu aknu cirozes un vēža attīstību.

Kā roku mazgāšanu pārvērst jautrā ballītē?

 

Ikviena mamma zina, cik bieži jāatgādina mazajiem par roku mazgāšanu. Nav jau tā, ka viņi negribētu to darīt, vienkārši pa vidu visām interesantajām lietām kaut kas tik garlaicīgs piemirstas… tomēr mammām gribas, lai jāatgādina būtu pēc iespējas retāk! Un tas ir iespējams tikai tad, ja mazulim roku mazgāšana ir interesanta.

Izrādās – par to ir domājušas ne tikai mammas, bet arī kāda ļoti īpaša mūzikas un rotaļu pedagoģe. Orff studijas pasniedzēja, mūziķe un pedagoģe Rebeka Arhipova ir izstrādājusi īpašu roku mazgāšanas nodarbību “Tīro roku festivāls” ar dziesmām, dejām, animācijas filmiņu skatīšanos, burbuļu pūšanu un citām atrakcijām. To pavisam drīz varēs izmēģināt tepat Rīgā – Veselīga dzīvesveida dienā 9. jūnijā. Turklāt pavisam par brīvu!

Rebeka ir uzaugusi muzikālajā Busuļu ģimenē, ieguvusi gan pūtēju orķestra diriģenta, gan mūzikas skolotāja un koru diriģenta diplomus. 25 gadus spēlējusi Talsu pūtēju orķestrī. Tagad atraktīvā pasniedzēja strādā ar dažāda vecuma bērniem mūzikas studijā Orff, kur vada nodarbības bērniņiem no 3 gadu vecuma. Līdztekus mūzikai Rebekai ir vēl kāda aizraušanās – viņa strādā par Dakteri Klaunu un psiholoģiski palīdz atvieglot mazo pacientu ikdienu, kamēr tie uzturas slimnīcā. Darbs ar bērniem ir Rebekas ikdiena, un mazie ķipari ap viņu spieto kā bites ap medu. Kaut vai tāpēc vien ir vērts pieteikties – būs interesanti!

“Tīro roku festivāla” nodarbība saturiski ir paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem. Tomēr Veselīga dzīvesveida diena ir ģimenēm, bērniem un senioriem draudzīgs pasākums, tāpēc arī vecākiem brāļiem un māsām, kā arī vecākiem un vecvecākiem būs pieejams plašs aktivitāšu klāsts. Nodarbības laikā vecāki varēs droši atstāt savus lolojumus pasniedzējas Rebekas pieskatīšanā un paši doties izmēģināt kādu pieaugušo aktivitāti.

Veselīga dzīvesveida diena norisināsies 9. jūnijā Centra sporta kvartālā, Barona ielā 116A un Rīgas Skolēnu pilī. “Tīro roku festivāla” nodarbības būs pieejamas Skolēnu pils telpās. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, lūdzam vecākus pieteikt bērnus iepriekš, zvanot uz tālruni 28305097.

NODARBĪBU LAIKI:

13:00 – 13:40

14:00 – 14:40

15:00 – 15:40

16:00 – 16:40

 

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

 

Foto: Andres Chaparro/pexels

Tuberkulozes pacientu pieredzes stāsti

Tuberkuloze ir infekcijas slimība ar senu vēsturi, tās izraisītājs ir atklāts jau pirms 136 gadiem. Tuberkuloze joprojām tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem. Mūsdienās sabiedrībā par tuberkulozes slimību valda dažādi mīti un laika gaitā veidojušies, kļūdaini pieņēmumi par tuberkulozi, piemēram, ka tuberkulozes slimība sabiedrībā vairs nav sastopama, ka inficēties var no netīrības vai slimību nevar izārstēt un inficētais cilvēks ir pilnībā jāizolē no sabiedrības.

Tuvojoties Pasaules Tuberkulozes dienai, piedāvājam iepazīties ar pacientu pieredzes stāstiem, pārdomām un secinājumiem, saskaroties ar šo slimību. Ik gadu katru dienu vismaz viens cilvēks Latvijā izdzird diagnozi “tuberkuloze”. Un viņu vidū ir sievietes, vīrieši, jauni, veci, turīgi un nabadzīgi cilvēki, kā arī dažādu profesiju pārstāvji – pārdevēji, skolotāji, bankas darbinieki, sētnieki, ierēdņi. Šo uzskaitījumu varētu turpināt un tas apliecina, ka viena zīmoga šai infekcijai nav. Slimība ir ārstējama, bet prasa no pacientiem lielu apņemšanos un pacietību, tā kā ārstēšanas process var būt ilgstošs, komplicēts un sagādāt pacientiem dažādus sociālus un psiholoģiskus pārbaudījumus. Sieviete, tuberkulozes paciente: “Mans melnais ceļš sākās 2015.gada septembrī. Labu laiku es pat nenojautu, kas ir noticis, bet, pateicoties mūsu medicīnai, šī skarbā patiesība atklājās – plaušu tuberkuloze. Pēc pāris dienām saņēmu vēl vienu triecienu – rezistentā tuberkuloze. Tas ir vēl viens faktors, kas liecina, ka ārstēšanai vajadzīgs ļoti liels laiks… Bet cita ceļa nav. Tikko uzzinot par savu saslimšanu, es biju lielā šokā, nesapratu, kā sadzīvošu ar šo nelaimi. Tas notika pēkšņi. Tuberkulozei raksturīgo simptomu man nebija. Es nejutu nogurumu, sāpes un drudzi. Arī temperatūras nebija. Drausmīgi ir arī sabiedrības uzskati par šo saslimšanu, bet mēs neviens nevaram droši teikt: “Mani tas neskars!”. Mans ieteikums – ja nu reiz esam tikuši šīs slimības varā, tad nu turēsimies tai pretī. Ilgs un garš ir šis ceļš, bet iesim pretī gaismai un veselībai. Rūpēsimies par savu radu un draugu veselību, atgādinot par pārbaudēm un par to, cik labi apzināties – ES ESMU VESELS! Ir nepieciešama ilga ārstēšana. Vajadzīga pacietība un spēks tam tikt cauri, lai atkal teiktu: “Man prieks dzīvot, esmu vesels!”.

Tuberkulozei raksturīgākie simptomi ir klepus, kas nepāriet 2 līdz 3 nedēļas, ar vai bez krēpām, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, ilgstošs nogurums un nakts svīšana. Tomēr šie ir tikai daži no biežāk sastopamajiem simptomiem un kā zināms, būtisks riska faktors ir novājināta imunitāte, kas saistīta ar blakus saslimšanām un vienlīdz arī ar cilvēka dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, uzturu, ilgstošu stresu un dzīves apstākļiem. Visbiežāk tuberkuloze lokalizējas plaušās, tomēr tuberkulozi var skart gandrīz visas ķermeņa daļas, izņemot nagus un matus.

Lai arī pacientu pieredze ir atšķirīga, daudzus vieno neizpratne un apjukums, uzzinot par diagnozi. Nereti šīs emocijas paspilgtina arī pacientu tuvinieku un apkārtējo līdzcilvēku atbalsta trūkums, kas saistīts ar nezināšanu vai aizspriedumiem par slimību.

Pacientu secinājumi bieži vien ir līdzīgi – veiksmīgai atlabšanai svarīgi ir nepadoties cīņā ar šo slimību un veselības atgūšanu. Savukārt sabiedrība ir vairāk jāizglīto, lai ierobežotu infekcijas izplatību un lauztu valdošos aizspriedumus. Vīrietis, tuberkulozes pacients: “Manā situācijā tas bija sanitārajā grāmatiņā neielikts zīmogs ar atļauju strādāt. Sekoja speciāli izmeklējumi, kuri liecināja, ka man nepieciešama operatīva iejaukšanās labajā plaušā, lai izgrieztu vairākus sabiezējumus. Pēc tam, nosūtot uz pārbaudi attiecīgos šūnu paraugus, tika apstiprināta tuberkuloze. Dīvaini, taču šo ziņu uzņēmu tīri mierīgi, bez liekiem dramatizējumiem. Pirmajā brīdī bija satraukums, neziņa, taču ķirurgs man pateica pavisam iedrošinoši – priecājies, ka tas nav vēzis. 6 mēneši terapijas, katru mīļu dienu bez izņēmuma – vai tas būtu ātri vai ilgi, vai varbūt ilgstoši? Katru dienu – jābrauc vai jādodas uz medicīnas kabinetu, lai medmāsas klātbūtnē šīs attiecīgās zāles uzņemtu. Domāju, ka galvenais ir pozitīvisms, pavisam vienkārša lietu kārtības izpratne un pareiza, gudra prāta attieksme pret terapijas procesu. Vienkārši pareizi jāuzņem dažas lietas un ar tām jāsadzīvo. Citu cilvēku attieksmē nekas nav mainījies. Un gudrs cilvēks saprot, – ja reiz tu esi starp cilvēkiem sadzīvē, tātad tev ir drošs pieļāvums būt normālā kontaktā un ikdienas ritmā. Ja reiz kāds kļūst aizdomīgs, izvairīgs un distanci ieturošs – tad reizēm var gadīties, ka tas pat var būt gluži ērti. Mēs visi esam dažādi. Nevajag samulst un noskumt. Uz priekšu!”

 Iespēja inficēt apkārtējos ir ar plaušu tuberkulozi slimiem cilvēkiem, kas apkārtējā vidē izplata baciļus, jo nesaņem ārstēšanu vai tā ir neveiksmīga.  Šādā gadījumā cilvēks ir baciliārs un, lai pārtrauktu baciļu izplatību, ir nepieciešams steidzami uzsākt ārstēšanās kursu, kā arī dažkārt uz laiku izolēt pacientu. Saņemot nepieciešamo ārstēšanu, tiek pārtraukta baciļu izplatība, un cilvēks var atgriezties pierastajā vidē, turpinot ārstēšanos paralēli ikdienas gaitām. Izārstēšanās no tuberkulozes diemžēl nerada organismā aizsargspējas nesaslimt ar šo slimību atkārtoti. Lai būtiski mazinātu risku saslimt atkārtoti, ir iespējams stiprināt savu imunitāti, ievērojot veselīgu dzīvesveidu. Sieviete, tuberkulozes paciente: “No rīta jutos slikti. Sajūta bija tāda, it kā būtu visu nakti smagi strādājusi un nemaz nebūtu gulējusi. Kafijas krūze šoreiz īpaši nepalīdzēja. Atteicos no parastajām ūdens procedūrām un brokastīm. Par kosmētikas minimumu vienkārši aizmirsu. Šodien vēl jābrauc uz darbu, piektdiena. Rīt gulēšu līdz pusdienām. Laikam vienkārši esmu nedaudz nogurusi… Rīts atnāca ar vēl sliktāku pašsajūtu un augstu temperatūru. Pēc neveiksmīgiem pašārstēšanās mēģinājumiem, pirmdienas rītā man bija skaidrs, ka noticis tas, no kā baidījos visvairāk. Pēc dažām stundām saņēmu apstiprinājumu – tuberkuloze, recidīvs. Iepriekšējā reizē slimība atnāca negaidot, smagi, pēc lieliem sarežģījumiem personīgā dzīvē, vīra nāves. Šoreiz? Varbūt zemapziņā visu laiku biju ar to rēķinājusies. Ļoti sāpīgi izsvītrot no savas dzīves pusotru gadu, sevišķi tad, ja pirmā jaunība jau sen aiz kalniem un laiks skrien uz priekšu nepielūdzami ātri. Jāatsakās no daudz kā. Vai man ir izvēle? Personīgās problēmas atbīdīju malā. Galvenā problēma ir tā slimība. Neviens neizdarīs to manā vietā.. Kā gan gribas pamosties no tā visa un ar atvieglojumu saprast – tas tikai tāds nelabs sapnis… “

Latvijā ir pieejamas visas nepieciešamās un kvalitatīvākās zāles tuberkulozes ārstēšanai. Tikai speciālists var nozīmēt tuberkulozes ārstēšanas režīmu, atbilstoši tuberkulozes izraisītā baciļa zāļu jutības testu rezultātiem. Ārstēšana ir ilgstoša, bet, uzsākot ārstēšanu, pacientu pašsajūta ātri uzlabojas.

Vissvarīgākais tuberkulozes profilakses pasākums ir ātri diagnosticēt personas ar infekciozu tuberkulozi, nekavējoties sākt ārstēšanu un nodrošināt ārstēšanas kursa ievērošanu, lai izvairītos no infekcijas izplatības sabiedrībā, kā arī nodrošinātu veiksmīgu atlabšanu no tuberkulozes. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi katram pašam ikdienas steidzīgajā ritmā pievērst nepieciešamo uzmanību savai veselībai un pašsajūtai, ievērot veselīgu dzīves veidu – sabalansētu uzturu, veikt regulāras sportiskās aktivitātes, uzturēties svaigā gaisā un nodrošināt pietiekamu atpūtu.

 

Cilvēki, ar sūdzībām par tuberkulozei raksturīgiem simptomiem var vērsties pie ģimenes ārsta, vai pie pneimologa (plaušu ārsta), bez ģimenes ārsta nosūtījuma, lai saņemtu nepieciešamos izmeklējumus un palīdzību. Pneimonolgu ambulatorās konsultācijas ir pieejams vairāk kā 20 tuberkulozes kabinetos visā Latvijā.

Plašāka informācija:

Tuberkulozes profilakse

www.aslimnica.lv

www.spkc.gov.lv

Attēliem ir ilustratīva nozīme. Attēli no freepik.com un Reuters UK.