Sākusies gripas epidēmija

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paziņo par gripas epidēmijas sākumu no 2019.gada 15.janvāra.

Monitoringa dati liecina, ka 2019.gada otrajā nedēļā vienā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām (Valmierā) pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze gripa, sasniedzis 163,6 gadījumus uz 100000 iedzīvotājiem. 2019.gada otrajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti arī Rīgā (78,6 uz 100000 iedzīvotājiem), Jelgavā (57,7 uz 100000 iedzīvotājiem), Ventspilī (45 uz 100000 iedzīvotājiem), Jūrmalā (35,3 uz 100000 iedzīvotājiem), Daugavpilī (22,8 uz 100000 iedzīvotājiem) un Liepājā (13,1 uz 100000 iedzīvotājiem). Vidēji Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 52,8 gadījumus uz 100000 iedzīvotājiem.

Gripai raksturīgāki simptomi, kas nav tik izteikti saaukstēšanās gadījumā ir:

* augsta ķermeņa temperatūra (virs 38’ C);

* drudzis;

* stipras galvassāpes;

* kaulu laušanas sajūta;

* pastiprināts nogurums;

* iekaisis kakls;

* aizlikts deguns;

* sauss klepus;

* acu sāpes.

Īpaši no saslimšanas ar gripu jāuzmanās maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām elpceļu, sirds – asinsvadu un nieru slimībām, cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem, novājinātu imunitāti vai lieko svaru, kā arī grūtniecēm.

Visiem, kam saslimšana ar gribu var būt ļoti bīstama, SPKC iesaka vakcinēties. Tāpat vakcinēties ieteicams visiem ģimenes locekļiem ģimenēs, kurās ir mazi bērni, seniori vai citi riska grupu pacienti, medicīnas iestādēs, sociālās aprūpes centros, apkalpojošajā sfērā un izglītības iestādēs strādājošajiem.

Vislabāk vakcinēties rudenī, pirms gripas sezonas sākuma, tomēr, ja tas nav izdarīts, vakcinēties var arī šobrīd, jo imunitāte izveidojas desmit dienu laikā pēc vakcinācijas, bet gripas epidēmija parasti ilgst līdz pat aprīļa beigām.

Vakcinācija ir vislabākais veids kā izvairīties no saslimšanas ar gribu, bet gripas epidēmijas laikā par ļaunu nenāks arī regulāra telpu vēdināšana, sabalansēta un pilnvērtīga uztura lietošana, fiziskās aktivitātes (vēlams svaigā gaisā), pilnvērtīga atpūta un laika apstākļiem un plānotajām aktivitātēm atbilstošs apģērbs. Gripas epidēmijas laikā labāk izvairītie no vietām, kur pulcējas daudz ļaužu, piemēram, sabiedriskā transporta, lielveikaliem.

Ja tomēr sanācis ar gripu saslimt, noteikti jāpaliek mājās un par ārstēšanos jākonsultējas ar ārstu. Nekādā gadījumā nedrīkst doties uz darbu vai skolu, vai apmeklēt kādu publisku vietu. Uzturoties mājās, regulāri jāvēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas priekšmeti, vēlams, jāuzturas atsevišķā istabā, lai izvairītos no ģimenes locekļu inficēšanas ar gripu.

Piedāvājam iepazīties ar SPKC sagatavoto materiālu par gripu.

infografika_gripa_2016

 

Foto: silviarita/pixabay

Vai HIV attiecas arī uz tevi?

Šajā rakstā mēs aplūkosim jautājumus, kas skar HIV. Ko nozīmē šie burti, vai tas ir aktuāli un, ja ir, tad kam, vai tas skar tikai noteiktas cilvēku grupas vai ikvienu, kā varam pasargāt sevi un citus jautājumus.

HIV ir saīsinājums no angļu valodas – Human immunodeficiency virus, latviski – cilvēka imūndeficīta vīruss. Tomēr arī Latvijā tiek lietots angļu valodas saīsinājumu – HIV. Ko tas nozīmē? Svarīgi ir saprast, ka tas ir vīruss un tas ir cilvēka vīruss. Tas nozīmē, ka inficēts cilvēks to nodod otram cilvēkam. Cilvēks – cilvēkam, nekā savādāk šo vīrusu iegūtu nevar.

Kas ir vīrusi, ko tie dara?

Vīrusi ir parazīti un, lai tie varētu vairoties un dzīvot, tiem ir vajadzīga dzīva organisma šūna. Vīruss iekļūs dzīvā organismā, atrod šūnu, ko tas atpazīst un māk atslēgt. Vīruss iekļūst šajā šūnā un padara to par savu saimnieku, savu fabriku. Inficētā šūna – fabrika ražo jaunus vīrusus, kas atkal gaida, kad sastapsies ar šūnu, ko tie atpazīst un māk atslēgt un izveido jaunu fabriku. Diennaktī tāda šūna saražo apmēram miljards jaunu vīrusu.

HIV saimniekšūnas ir imūnās sistēmas šūnas un imūnā sistēma ir tā, kas  cīnās ar vīrusiem un citiem mikroorganismiem, kas izraisa slimības. Tātad HIV novājina imunitāti un cilvēks var saslimt ar dažādām smagām slimībām, piemēram, ļaundabīgiem audzējiem, sēnīšu infekcijām, kas izraisa smagas plaušu slimības, infekcijām, kas skar galvas smadzenes un citām.

Kad HIV ir sagrāvis pārāk daudz imūnās sistēma šūnas, iestājas stadija, ko sauc par AIDS (cquired immune deficiency syndrome), latviski – iegūtais imūndeficīta sindroms.

Tas nozīmē, ka vīrusa darbības rezultātā ir sagrauta organisma aizsardzības sistēma, tāpēc attīstās pavadošās jeb oportūnistiskās slimības (ļaundabīgie audzēji, tuberkuloze, sēnīšu slimības u.c.). Cilvēks nomirst no šīm slimībām, nevis no AIDS.

Vai mums ir svarīgi to zināt? Varbūt HIV nemaz nav aktuāls pie mums Latvijā? Tas ir kaut kur citur, varbūt Āfrikā, nevis šeit… Diemžēl dati liecina par kaut ko citu. Kopš 2017. gada Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā jauno HIV gadījumu skaita ziņā. Tas nozīmē, ka tieši Latvijā katru gadu inficējas visvairāk cilvēku, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu valstī. 2017. gadā inficējās 371 cilvēks. Katru dienu inficējās viens cilvēks. Kāpēc tā notiek, kāpēc tik daudz cilvēku inficējas?

Kad jauniešiem jautā, vai šī infekcija attiecas uz viņiem, parasti atbilde ir – nē, neattiecas, jo mēs  nelietojam narkotikas, nenodarbojamies ar prostitūciju un mūsu draugi un paziņas arī nav tādi. Jauniešiem liekas, ka HIV attiecas tikai uz narkotiku lietotājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar prostitūciju, vēl piemin homoseksuāli orientētus vīriešus, cilvēkus, kuri nerūpējas par sevi.

Aplūkojot statistikas datus, redzam, ka 2018. gadā līdz 1. jūlijam, lietojot narkotikas ar vienu šļirci, inficējās tikai 26 cilvēki. Savukārt dzimumaktā starp sievieti un vīrieti –  40, vēl 49 cilvēki nav sapratuši kā inficējušies (avots: SPKC https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids). Līdz ar to varam teikt, ka nav tādas īpašas cilvēku grupas, kuri infekcijas riskam ir pakļauti vairāk kā citi, šī infekcija attiecas uz ikvienu.

Kā var inficēties, kā var iegūt šo vīrusu?

Sāksim ar to, ka HIV dzīvo visos cilvēka šķidrumos – asarās, siekalās, sviedros, urīnā un citos. Bet, lai varētu inficēties, šiem šķidrumiem ir jāsatur noteikts vīrusu daudzums. Un ne asarās, ne siekalās, ne sviedros, ne urīnā nav tik daudz vīrusu, lai no tiem varētu inficēties. Vajag apmēram spaini šo šķidrumu, lai savāktu noteiktu vīrusu daudzumu. Līdz ar to ir skaidrs, ka sadzīves kontaktu laikā inficēties nevar. Var droši sēdēt blakus HIV inficētam cilvēkam, apskauties, rakstīt ar vienu pildspalvu, draudzēties un satikties.

Ir tikai četri cilvēka šķidrumi, saskaroties ar kuriem var inficēties, un tie ir – asinis, sperma, vaginālie izdalījumi un inficētas sievietes krūts piens.

Vēl ir jāsaprot, ka šiem šķidrumiem ir jānokļūst asinsritē. Ir jābūt tā saucamiem ieejas vārtiem. Par ieejas vārtiem kalpo bojāta āda vai gļotāda. Ir jābūt caurumam ādā, caur veselu ādu vīruss cauri neiziet.

Kas ir tās situācijas, kad var saskarties ar svešām asinīm?

Tas varbūt kautiņš – tiek izsisti, piemēram, zobi, tek asinis, ir brūce uz dūres un asinis iekļūst brūcē. Kautiņa laikā asinis var iešļakstīties acīs un acis ir klātas ar gļotādu, arī tā var inficēties.

Ja asinis iekļūst acīs, ir jāsāk raudāt, jo asaras izskalos acis. Pēc tam tās jāskalo ar aukstu ūdeni.

Varbūt grābjot lapas rudenī, iznāk sadurties ar izmestu šļirci.

Tāpat visas manipulācijas, kur tiek caurdurta āda – tetovēšanās, caurumu duršana pīrsingiem, kopīga šļirce. Jums ir jāpārliecinās, ka instrumenti ar ko tiks veiktas manipulācijas, ir vienreizējās lietošanās vai sterilizēti speciālās  iekārtās.

Jāņem vērā, ka HIV dzīvo tikai šķidrumā, līdzko asinis ir izžuvušas, vīruss iet bojā. Bet ir citi vīrusi, kas dzīvo arī izžuvušās asinīs, piemēram, B un C  hepatīta vīrusi.

Ko darīt situācijās, kad mēs saprotam, jā, svešas asinis ir iekļuvušas asinsritē? Lai sevi pasargātu, ir jāveic pieci soļi:

  1. Nevajag censties uzreiz apturēt asiņošanu, jāļauj asinīm kādu laiku tecēt. Ja brūce ir neliela – izspied asinis, cik var;
  2. Jāskalo brūce zem auksta, tekoša ūdens;
  3. Jādezinficē ar spirtu saturošu šķidrumu, kaut vai degvīnu;
  4. Jāuzliek plāksteris;
  5. Tad 48 stundu laikā jāierodas RAKUS Latvijas Infektoloģijas centra AIDS ambulatorajā nodaļā vai uzņemšanas nodaļā, lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties ar HIV un nepieciešamības gadījumā nozīmētu profilaktisku HIV infekcijas terapiju (pēcekspozīcijas profilaksi jeb PEP). Līdzi jāņem šļirce ar ko sadūries vai jāierodas kopā ar cilvēku, ar kuru sakāvies, vai viņa dati. RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrs atrodas Rīgā, Linezera ielā 3. HIV/AIDS ambulatorās nodaļas tālr. nr. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un  pacientu uzņemšanas nodaļas tālr. nr. 67014552, AIDS diennakts uzticības tālrunis 67543777.

Vēl viens veids, kā var inficēties, ir dzimumakts bez prezervatīva ar inficētu partneri. Inficēties var gan vaginālā, gan orālā, gan anālā dzimumakta laikā. Vismazākais risks inficēties ir orālajā dzimumaktā, vislielākais – anālajā. Sievietēm ir divas reizes lielāks risks inficēties kā vīriešiem. Tas tāpēc, ka sievietes vagīna ir klāta ar gļotādu, tā ir vieglāk ievainojama un vīruss var iekļūt asinsritē arī caur gļotādu.

Lielāks risks inficēties ir jauniešiem, kuri uzsāk dzimumdzīvi. Tas ir tāpēc, ka dzimumakta laikā var rasties mikro traumas un, lai tās mazinātu dzimumakta laikā izdalās šķidrums, kas mitrina dzimumorgānu, un jauniešiem šis šķidrums izdalās mazāk, līdz ar to risks iegūt mikro traumas ir lielāks. Ļoti liels risks inficēties ir pirmajā dzimumaktā.

Trešais veids kā var inficēties – inficēta sieviete var inficēt savu bērnu grūtniecības, dzemdību laikā vai barojot ar savu pienu. Lai to novērstu, sieviete grūtniecības laikā lieto zāles, dzemdē ar ķeizargriezienu un nebaro bērnu ar savu pienu. Sievietei var piedzimt vesels bērns.

Tikai šie ir veidi, kā var inficēties. Un zinot šos veidus var saprast, kad jāiet pārbaudīties. Tikai veicot testu var uzzināt, vai cilvēks ir inficējies vai nē. Visbiežāk nav nekādu pazīmju, lai varētu saprast, ka ir notikusi inficēšanās.

Noteikti jāpievērš uzmanība, ja parādās šādi simptomi:

  • ēstgribas zudums;
  • novājēšana;
  • nogurums;
  • drudzis, paaugstināta temperatūra;
  • izteikta svīšana naktīs;
  • ādas izmaiņas;
  • hroniska caureja;
  • uzņēmība pret infekciju slimībām;
  • palielināti limfmezgli.

Šādi simptomi novērojami arī pie citām slimībām, tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu vai jāveic tests.

Kā veic testu?

Ja to veic HIV profilakses punktos, par kuriem informāciju var iegūt SPKC mājas lapā  https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti, tad asinis paņems no pirksta un atbilde būs pēc 10 – 20 minūtēm. Tas būs bez maksas un anonīmi. Jāņem vērā, ka šie ir testi uz antivielām nevis pašu vīrusu, ja rezultāts būs pozitīvs, būs jāveic apstiprinošā diagnostika LIC.

To var veikt arī jebkurā laboratorijā, pie ģimenes ārsta vai LIC.

Ir svarīgi atcerēties, ka HIV ir loga periods, kura laikā tests uz antivielām būs negatīvs. Antivielas izstrādājas 3 nedēļu līdz 3 mēnešu laikā, tāpēc, ja veicat testu šajā periodā, aicinām to izdarīt vēl pēc 3 mēnešiem, lai būtu pilnīgi droši.

Kā norit infekcija?

Kad vīruss iekļūst organismā, tiek izstrādātas antivielas, kas cīnīsies ar šiem vīrusiem, to sauc par loga periodu, un HIV gadījumā tas ir no 3 nedēļām līdz 3 mēnešiem. Šajā laikā asinīs ir ļoti daudz vīrusu un, visbiežāk, cilvēks pats nejutīs, ka ir inficējies, līdz ar to viņš ļoti viegli var inficēt otru cilvēku.

Otrajā periodā izstrādājas antivielas, kas kādu daļu vīrusu iznīcinās, tomēr imūnā sistēma nav tik gudra, lai pilnībā iznīcinātu vīrusu. Arī šajā periodā cilvēks jūtas labi un nejūt nekādu problēmu. Tikai šī perioda beigās sākas veselības problēmas, iestājas trešais periods, ko sauc par AIDS periodu.

Lai gan izārstēties no HIV nevar, tomēr ir zāles, kas aptur vīrusa vairošanos. Šobrīd Latvijā tiek piedāvāts uzsākt lietot zāles uzreiz, kā tikko ir uzzināts par infekciju.

Ko dara zāles? Tās neļauj darboties vīrusu fabrikai, zāles pārgriež vīrusa vairošanās ķēdi un notur vīrusu šūnā, līdz ar to asinīs nav brīvo vīrusu, kas var inficēt otru cilvēku. HIV inficēts cilvēks, kurš lieto zāles un regulāri pārbauda savu veselību, nav bīstams citiem cilvēkiem.

HIV ir vīruss, ko var iegūt tikai kaut ko darot vai kaut kādā notikumā – dzimumakts bez prezervatīva, kontakts ar asinīm, HIV inficēta māte – bērnam. Un tikai zināšanas par inficēšanās veidiem  var pasargāt no HIV.

 

Noderīgas saites, kur pieejami papildu informatīvie materiāli par HIV/AIDS:

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar biedrību DIA+LOGS, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS

Foto: Free-Photos/Pixabay

Eiropas testēšanas nedēļa 2018

No 23.-30. novembrim visā Latvijā norisināsies Eiropas testēšanas nedēļas aktivitātes. Aicinām piedalīties un veikt HIV, B un C hepatīta eksprestestus bez maksas un anonīmi!

Rīg;a vairākās pilsētās iespējams apmeklēt HIV profilakses punktus un veikt dažādus izmeklējumus bez maksas, piemēram, HIV, hepatītu u.c. seksuāli transmisīvu infekciju eksprestestus, saņemt speciālista konsultāciju par veselības, profilakses un ārstēšanas jautājumiem.

HIV eksprestests ir asins analīzes, ar kuru palīdzību nosaka antivielas pret HIV vīrusu cilvēka organismā. Procedūra ir anonīma un konfidenciāla. HIV eksprestestu iespējams veikt HIV profilakses punktos, kā arī asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot jebkurā laboratorijā ar ģimenes ārsta nosūtījumu, maksājot pacienta iemaksu, vai bez ārsta nosūtījuma, maksājot par pakalpojumu. Uzzini vairāk par HIV eksprestesta veikšanu, skatoties speciālistu sagatavoto video materiālu “Kā tiek veikts HIV eksprestests?”.

Eksprestestu veikšanas vietas un laiki pieejami zemāk.

Bezmaksas testu veikšana Pasaules Hepatīta dienas ietvaros

 

28.jūlijā katru gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Šogad Pasaules Hepatīta dienas ietvaros ikviens iedzīvotājs tiek aicināts bez maksas un anonīmi veikt B un C hepatīta eksprestestus un saņemt pirmstesta un pēctesta konsultāciju.

C un B hepatīta eksprstestu veikšana Rīgā

23.07. 24.07. 25.07. 26.07. 27.07. 28.07.

“DIA+LOGS” – atbalsta un resursu centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS

Kontaktinformācija: tālrunis 67243101, e-pats: dialogs@diacentrs.lv, www.diacentrs.lv

Satekles iela 2C (iepriekš

Dzirnavu iela 135)

14:00 -18:00 10:00 -14:00 14:00 – 18:00 16:00 -20:00

Baltijas HIV asociācija Kontaktinformācija: tālrunis 28441324, e-pasts: balthiv@balthiv.com; www.balthiv.com, www.testpunkts.lv/wp

 “Testpunkts”

Stabu iela 19-II birojs (ieeja pa pakāpieniem lejup puspagrabā)

18:00 – 20:30 10:00 – 14:00

Latvijas Sarkanais Krusts

Kontaktinformācija: tālrunis 67336650, www.redcross.lv

Veselības istaba

Gaiziņa iela 7

10:00 – 15:00

Ar eksprestestu veikšanas vietām citās Latvijas pilsētās var iepazīties šeit.

Aicinām iepazīties ar testa tapšanas gaitu, noskatoties šo videomateriālu.

Hepatīts ir aknu iekaisums – infekcijas slimība, ko izraisa hepatīta vīrusi.

Saslimt ar B hepatītu ir visvieglāk, jo inficēšanās deva, salīdzinot ar C hepatītu, ir niecīga.

B hepatīts izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā). Inficēšanās ar B hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces un adatas), dzimumkontaktu ceļā (vagināla, anāla vai orāla seksa laikā), ja netiek lietots prezervatīvs, lietojot kopīgus higiēnas piederumus, piemēram, skuvekli, zobu birsti, veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, zobārstniecības u.c. medicīnisku manipulāciju laikā, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

B hepatīta vīrusam ir raksturīga īpaša izturība pret ķīmisku un fizikālu līdzekļu iedarbību, tādēļ, veicot manipulācijas, kas saistītas ar ādas vai gļotādas bojājumu ar vairākkārt lietojamiem instrumentiem, noteikti jāpārliecinās, ka tie tiek sterilizēti speciālās iekārtās atbilstoši instrukcijai.

Apmēram 30 līdz 40 % cilvēku slimība noris ar tai raksturīgām pazīmēm: nespēks, nelaba dūša, vemšana, sāpes vai smaguma sajūta labajā paribē, bezmiegs, ādas nieze, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, dzelte (var sākties no acu baltumiem un pārņemt visa ķermeņa ādu).

Aptuveni 10 līdz 15 % gadījumu attīstās hroniskas formas B hepatīts. Šādos gadījumos nepieciešams veikt papildu izmeklēšanu pie infektologa vai hepatologa un uzsākt specifisku ārstēšanu. Hroniska B hepatīta gadījumā nepieciešams regulāri kontrolēt veselību, jo ir paaugstināts risks saslimt ar aknu cirozi vai aknu vēzi. Faktori, kas slimības norisi saasina: toksisku vielu lietošana (alkohols, narkotikas, medikamenti),  fiziska pārslodze, aknas pārslogojoša uztura lietošana (trekni produkti).

B hepatītu diagnosticē ar asins analīzi, nosakot antigēnu HBsAg. Antigēns asinīs parādās jau 1 līdz 1,5 mēnešus pirms slimības izpausmēm. Nedaudz vēlāk asins analīzes uzrāda organismā izstrādātās antivielas pret B hepatīta vīrusu. Nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie aknu slimību speciālista – hepatologa, kas veiks plašāku izmeklēšanu.

Smagākos B hepatīta gadījumos ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, taču vieglākos gadījumos B hepatītu var ārstēt arī mājās. Akūta B hepatīta gadījumā vairumam pacientu nav nepieciešama medikamentu lietošana. Hroniskas formas gadījumā tiek lietoti pretvīrusu medikamenti. Pēc B hepatīta pārslimošanas organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās.

Visefektīvākā B hepatīta profilakse ir vakcinācija. Kopā nepieciešams saņemt 3 potes 6 mēnešu laikā. Vienreiz veicot vakcinācijas kursu, tiek nodrošināta aizsardzība pret slimību un atkārtota vakcinācija nav nepieciešama. Kopš 1997. gada Latvijā notiek visu zīdaiņu vakcinācija pret B hepatītu. Imunizācija jāveic pusaudžiem 14 gadu vecumā, ja viņi nav vakcinēti iepriekš. Vakcinācija ieteicama arī inficēto cilvēku ģimenes locekļiem, dzimumpartneriem un citām riska grupām. Vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī no D hepatīta, jo inficēšanās ar D hepatītu iespējama tikai vienlaicīgi ar B hepatītu vai personām, kas jau ir inficētas ar B hepatīta vīrusu.

Arī C hepatīts ir vīrusu infekcijas slimība, kas izpaužas ar aknu audu bojājumiem. C hepatīts ir ļoti izplatīta infekcija injicējamo narkotiku lietotāju un ar tiem saistīto personu vidē.

Visizplatītākais C hepatīta vīrusa pārneses veids ir ar inficētu asiņu starpniecību. Retāk C hepatīts tiek pārnests seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim, visbiežāk dzemdību laikā).

Inficēšanās ar C hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas un citus), lietojot kopīgus higiēnas piederumus (skuvekļus, zobu birstes), veicot skaistumkopšanas procedūras (manikīrs, tetovējumi, pīrsings), medicīnisko manipulāciju laikā (zobārsts, ķirurģiskas manipulācijas), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, ja netiek lietots prezervatīvs, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

Sākuma pazīmju šai slimībai var nebūt. Tomēr, ja sākotnējie simptomi ir, tie ir neizteikti, tos bieži uzskata par saaukstēšanos. Retos gadījumos parādās ilgstošs nogurums, slikta dūša, diskomforta sajūta labajā paribē, slikta apetīte, īslaicīgas muskuļu un locītavu sāpes, dzelte. C vīrushepatīts 80% gadījumu pāriet hroniskā formā, arī hroniskās formas simptomi ir nespecifiski un ilgstoši var nebūt pamanāmi.

C hepatītu diagnosticē, veicot asins analīzi, kurā nosaka vīrusa antigēnu vai antivielas pret C hepatīta vīrusu (anti-HCV). Antivielas asinīs saglabājas visu mūžu, arī ja pats vīruss vairs nav atrodams organismā. Latvijā visiem asins paraugiem, kuros ir atrastas antivielas, tiek veikta apstiprinoša diagnostika. Aknu slimību speciālists – hepatologs, veic plašākus izmeklējumus, lai noteiktu aknu bojājumu līmeni.

Apstiprinātas diagnozes gadījumā uzsāk specifisku pretvīrusu terapiju, lai novērstu iekaisumu un aknu bojājumus. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmē specifisku ārstēšanu ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanās ilgst vidēji 6 līdz 11 mēnešus. Kopš 2014. gadā valsts 75% apmērā kompensē medikamentu iegādi. C hepatīta ārstēšanai. Trūcīgas personas ārstēšanās tiek kompensēta pilnā apmērā.

Pret C hepatītu vakcīnas nav. Cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar C hepatītu, ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un attālinātu aknu cirozes un vēža attīstību.