No 3.jūnija pieejami visi valsts apmaksātie plānveida veselības aprūpes pakalpojumi

 

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka sākot ar 3.jūniju, pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi. Vienlaikus ārstniecības iestādēs tiek saglabātas stingras epidemioloģiskās drošības prasības, savukārt iedzīvotājiem pirms došanās pie ārsta vai uz izmeklējumu joprojām spēkā iepriekšējā kārtība – iepriekš jāsazinās un jāvienojas par vizītes laiku, bez iepriekšēja pieraksta apmeklēt ārstu nedrīkst. Būtiski atcerēties iespēju robežās ievērot divu metru distanci, regulāri dezinficēt rokas un lietot sejas masku.
Šobrīd ārstniecības iestādēs pakalpojumus var sniegt, ja individuālos aizsardzības līdzekļus lieto gan ārstniecības personas (atbilstoši noteiktajām rekomendācijām), gan pacienti. Pacients ārstniecības iestādē var ierasties ar savu sejas masku, tai skaitā var izmantot higiēnisko masku jeb masku, kas darināta no auduma. Ja pacientam savas maskas nav, ārstniecības iestādei tā jānodrošina, izsniedzot pacientam bez maksas vai dodot iespēju to iegādāties.
Noteikts, ka pirms plānveida operācijām vai invazīvajām manipulācijām ārstējošais ārsts vai arī ģimenes ārsts pacientu nosūta COVID-19 testa veikšanai. Manipulācija tiks veikta tikai negatīva testa rezultāta gadījumā. Ārsts savlaicīgi brīdina par nepieciešamību veikt COVID-19 testu.
Plānots, ka jūnija vidū gaidīšanas rindu garumi uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiks atjaunoti arī vietnē rindapiearsta.lv, kas uz pakalpojumu ierobežošanas laiku tika pielāgota, lai iedzīvotājiem būtu iespēja noskaidrot, kurš valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzējs strādā un kādi pakalpojumi pieejami.
Neskatoties uz to, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir pilnībā atjaunota, NVD atgādina, ka ārstniecības iestādēs pacientu apkalpošanas temps šobrīd ir ievērojami lēnāks nekā tas bijis iepriekš, jo līdz ar pakalpojumu atjaunošanu ieviesti stingrāki piesardzības pasākumi. Vienlaikus ārstniecības iestādēm ir saglabāta iespēja sniegt attālinātas speciālistu konsultācijas.
NVD aicina pacientus kopā ar ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu izvērtēt, kādi veselības aprūpes pakalpojumi šobrīd ir nepieciešami, īpaši būtiski tas ir personām, kuras vecākas par 60 gadiem un personām ar novājinātu imunitāti, kurām COVID-19 infekcija var izraisīt smagas sekas.
Gadījumos, ja veselības stāvoklis pasliktinās, jāsazinās ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu, lai lemtu par turpmāko rīcību, savukārt dzīvībai kritiskā situācijā jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Ja nav pieejams savs ģimenes ārsts vai veselības problēmas parādās ārpus ārsta darba laika, par savu veselība stāvokli un nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem var konsultēties, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas darbojas visu diennakti vai, iepriekš piesakoties, apmeklēt dežūrārstu.

Gadījumos, ja ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes atsakās veikt pierakstu uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem vai nepieciešama precīzāka informācija par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāji aicināti zvanīt NVD uz bezmaksas klientu apkalpošanas tālruni 80001234 vai rakstīt e-pastu nvd@vmnvd.gov.lv.

No 29. maija paplašinās ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus; no 3. jūnija būs atjaunoti visi veselības aprūpes pakalpojumi

 

Veselības ministrijai kopā ar nozares pārstāvjiem izvērtējot esošo situāciju, pieņemts lēmums no 29. maija paplašināt dienas stacionārā sniegtos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, savukārt no 3. jūnija pilnībā būs atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Vienlaikus tāpat kā līdz šim būs jānodrošina stingri piesardzības pasākumi. To paredz veselības ministres izdots rīkojums.

No 29. maija ārstniecības iestādes, papildus esošajiem ārstniecības pakalpojumiem, varēs nodrošināt arī visus dienas stacionārā sniegtos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat nebūs ierobežojumu, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus. Savukārt no 3. jūnija būs atļauts sniegt arī visus plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka būs pilnībā atjaunoti visi veselības aprūpes pakalpojumi. Lasīt vairāk

Ieteikumi ēku apsaimniekotājiem un katram ūdens lietotājam – centralizēto dzeramā ūdens apgādes sistēmu lietošanas atsākšana pēc dīkstāves

Pakāpeniski mazinot noteiktos ierobežojumus un iestādēm, kā arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem atsākot darbu pēc dīkstāves, ūdens patērētājiem ir jāievēro vairāki noteikumi, lai nodrošinātu, ka dzeramais jeb aukstais ūdens ir drošs lietošanai:

  • pirms ūdens lietošanas uzturā ir jāatver visi ēkā esošie ūdens krāni un ūdens jānotecina – notecināšanu sākt ar krānu, kas ir vistuvāk vietai, kur ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), un sistemātiski virzoties uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
  • ūdeni nepieciešams notecināt līdz tas ir dzidrs un vēss;
  • ja ūdensapgādes sistēmā ir uzstādīti jebkādi papildu filtri vai iekārtas ūdens mīkstināšanai, tās ir jāpārbauda un, ieteicam, jāveic to tīrīšana un skalošana, ​​lai nodrošinātu to pareizu darbību;
  • ja ūdeni piegādā no ēkā esošām uzkrājošām tvertnēm, tās nepieciešams iztukšot un piepildīt ar svaigu ūdeni no ienākošās padeves;
  • sarežģītām ūdensapgādes sistēmām jāpārbauda ūdens spiediens dažādās sistēmas vietās, un to veic kompetents speciālists!

Ierobežojumi, kuri tika noteikti, lai mazinātu jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatības risku Latvijā 2020.gada 13.martā, var ietekmēt arī dzeramā ūdens kvalitāti ēku iekšējos ūdens tīklos. Ēkās atrodošos iestāžu slēgšana vai to daļēja darba pārtraukšana krasi samazina ūdens patēriņu. Zemā patēriņa dēļ ūdens sastāvas (stagnē) līdz ar to var tikt ietekmēta ūdens kvalitāte, kas visbiežāk var tikt saistīta ar pasliktinātu ūdens garšu, smaržu vai krāsu (duļķainību).

Tomēr veselībai lielāko risku var radīt leģionellu baktēriju savairošanās stagnējošā ūdenī un ar tām saistītā legioneloze jeb Leģionāru slimība, ieelpojot inficēta ūdens aerosolu! Leģionellu baktēriju savairošanās lielākoties ir saistītas karstā ūdens sistēmām, līdz ar to atsākot to ekspluatāciju, nepieciešams veikt papildu piesardzības pasākumus.

Karstā ūdens sistēmās ir jāveic analogi pasākumi, kā aukstā ūdensapgādes sistēmās, kā arī jāveic papildu  pasākumi, lai novērstu risku inficēties ar legionelozi:

  • pēc dīkstāves ilgi nelietotu izlietnes krānu un dušas uzgaļu iekšējās virsmas jāmazgā un jātīra, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus;
  • pirms karstā ūdens lietošanas dušā vai vannā tas ir jānotecina, līdz tas sasniedz vismaz 55°C; gan aukstā, gan karstā ūdens sistēmas skalošana jāveic tā, lai samazinātos aerosola veidošanās, piemēram, jānoņem dušas galvu pirms skalošanas, lai novērstu leģionellu baktēriju pārnešanas risku. Veicot skalošanu, ieteicams lietot individuālos aizsarglīdzekļus – sejas maskas, kas samazinās ūdens aerosola ieelpošanas iespējas;
  • karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietā jābūt ne zemākai par 55°C, ieteicams dezinfekcijas nolūkos to īslaicīgi paaugstināt līdz 70°C, ja tas ir iespējams;
  • ja tiek izmantotas lokālas ūdens sildīšanas iekārtas, piemēram, boileri, tajās ir nepieciešams veikt “dezinfekcijas” pasākumus, uzkarsējot tajos esošo ūdeni līdz maksimālajai temperatūrai, ieteicam virs 70°C, ja tas ir iespējams.

Jāatceras, ka nevar inficēties ar leģionellām, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā! Lai radītu slimības simptomus, baktērijām ir jānokļūst cilvēka plaušās – ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas (aerosolu), kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.

Detalizēta informācija par nosacījumiem, kas jāievēro legionellozes slimības profilaksei Veselības inspekcijas tīmekļvietnē – šeit.

Informāciju sagatavoja: Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļa un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija.

Foto: Skitterphoto/Pexels

Mainīta Covid-19 kontroles testu pieeja – vērtēs simptomātiku

No 18. maija ir mainīta pieeja, kā personām ar COVID-19 saslimšanu veic kontroles testus, lai varētu atgriezties ikdienas gaitās.Turpmāk lielāka nozīme būs simptomātikai un konkrētam dienu skaitam, kopš simptomu izzušanas. Tas nozīmē, ka nevajadzēs veikt divus atkārtotus testus ar negatīviem rezultātiem. Jaunākie pētījumi pierāda, ka pēc noteikta dienu skaita cilvēks būtībā vairs nav infekciozs citiem.
Jau sākotnēji Veselības ministrija (VM) balstījās uz Eiropas slimību profilakses un kontroles centra izdotajām rekomendācijām attiecībā uz COVID-19 pacientu izolācijas pārtraukšanu – bija nepieciešami divi secīgi negatīvi testa rezultāti. Balstoties uz jaunākajām rekomendācijām un pētījumiem, VM šo pieeju ir pārskatījusi. Tas ļaus sabalansēt COVID-19 izplatības riskus sabiedrībā un COVID-19 pacientu izolācijas radītās sekas uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā, kā arī slogu veselības sektoram. Lasīt vairāk

LSK Veselības istabas atsāks darbu 18.maijā

 

Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabas atsāks savu darbu 2020.gada 18.maijā. Tāpat kā iepriekš, Veselības istabu apmeklētāji varēs saņemt konsultācijas par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi, nosvērties, izmērīt assinspiedienu, saņemt informāciju par medicīnas pakalpojumu pieejamību un Latvijas Sarkanā Krusta un Rīgas Sociālā dienesta pakalpojumiem un par samaksu pārbaudīt glikozes un holesterīna līmeni asinīs. Lasīt vairāk