Bezmaksas testu veikšana Pasaules Hepatīta dienas ietvaros

 

28.jūlijā katru gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Šogad Pasaules Hepatīta dienas ietvaros ikviens iedzīvotājs tiek aicināts bez maksas un anonīmi veikt B un C hepatīta eksprestestus un saņemt pirmstesta un pēctesta konsultāciju.

C un B hepatīta eksprstestu veikšana Rīgā

23.07.24.07.25.07.26.07.27.07.28.07.

“DIA+LOGS” – atbalsta un resursu centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS

Kontaktinformācija: tālrunis 67243101, e-pats: dialogs@diacentrs.lv, www.diacentrs.lv

Satekles iela 2C (iepriekš

Dzirnavu iela 135)

14:00 -18:0010:00 -14:0014:00 – 18:0016:00 -20:00

Baltijas HIV asociācija Kontaktinformācija: tālrunis 28441324, e-pasts: balthiv@balthiv.com; www.balthiv.com, www.testpunkts.lv/wp

 “Testpunkts”

Stabu iela 19-II birojs (ieeja pa pakāpieniem lejup puspagrabā)

18:00 – 20:3010:00 – 14:00

Latvijas Sarkanais Krusts

Kontaktinformācija: tālrunis 67336650, www.redcross.lv

Veselības istaba

Gaiziņa iela 7

10:00 – 15:00

Ar eksprestestu veikšanas vietām citās Latvijas pilsētās var iepazīties šeit.

Aicinām iepazīties ar testa tapšanas gaitu, noskatoties šo videomateriālu.

Hepatīts ir aknu iekaisums – infekcijas slimība, ko izraisa hepatīta vīrusi.

Saslimt ar B hepatītu ir visvieglāk, jo inficēšanās deva, salīdzinot ar C hepatītu, ir niecīga.

B hepatīts izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā). Inficēšanās ar B hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces un adatas), dzimumkontaktu ceļā (vagināla, anāla vai orāla seksa laikā), ja netiek lietots prezervatīvs, lietojot kopīgus higiēnas piederumus, piemēram, skuvekli, zobu birsti, veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, zobārstniecības u.c. medicīnisku manipulāciju laikā, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

B hepatīta vīrusam ir raksturīga īpaša izturība pret ķīmisku un fizikālu līdzekļu iedarbību, tādēļ, veicot manipulācijas, kas saistītas ar ādas vai gļotādas bojājumu ar vairākkārt lietojamiem instrumentiem, noteikti jāpārliecinās, ka tie tiek sterilizēti speciālās iekārtās atbilstoši instrukcijai.

Apmēram 30 līdz 40 % cilvēku slimība noris ar tai raksturīgām pazīmēm: nespēks, nelaba dūša, vemšana, sāpes vai smaguma sajūta labajā paribē, bezmiegs, ādas nieze, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, dzelte (var sākties no acu baltumiem un pārņemt visa ķermeņa ādu).

Aptuveni 10 līdz 15 % gadījumu attīstās hroniskas formas B hepatīts. Šādos gadījumos nepieciešams veikt papildu izmeklēšanu pie infektologa vai hepatologa un uzsākt specifisku ārstēšanu. Hroniska B hepatīta gadījumā nepieciešams regulāri kontrolēt veselību, jo ir paaugstināts risks saslimt ar aknu cirozi vai aknu vēzi. Faktori, kas slimības norisi saasina: toksisku vielu lietošana (alkohols, narkotikas, medikamenti),  fiziska pārslodze, aknas pārslogojoša uztura lietošana (trekni produkti).

B hepatītu diagnosticē ar asins analīzi, nosakot antigēnu HBsAg. Antigēns asinīs parādās jau 1 līdz 1,5 mēnešus pirms slimības izpausmēm. Nedaudz vēlāk asins analīzes uzrāda organismā izstrādātās antivielas pret B hepatīta vīrusu. Nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie aknu slimību speciālista – hepatologa, kas veiks plašāku izmeklēšanu.

Smagākos B hepatīta gadījumos ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, taču vieglākos gadījumos B hepatītu var ārstēt arī mājās. Akūta B hepatīta gadījumā vairumam pacientu nav nepieciešama medikamentu lietošana. Hroniskas formas gadījumā tiek lietoti pretvīrusu medikamenti. Pēc B hepatīta pārslimošanas organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās.

Visefektīvākā B hepatīta profilakse ir vakcinācija. Kopā nepieciešams saņemt 3 potes 6 mēnešu laikā. Vienreiz veicot vakcinācijas kursu, tiek nodrošināta aizsardzība pret slimību un atkārtota vakcinācija nav nepieciešama. Kopš 1997. gada Latvijā notiek visu zīdaiņu vakcinācija pret B hepatītu. Imunizācija jāveic pusaudžiem 14 gadu vecumā, ja viņi nav vakcinēti iepriekš. Vakcinācija ieteicama arī inficēto cilvēku ģimenes locekļiem, dzimumpartneriem un citām riska grupām. Vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī no D hepatīta, jo inficēšanās ar D hepatītu iespējama tikai vienlaicīgi ar B hepatītu vai personām, kas jau ir inficētas ar B hepatīta vīrusu.

Arī C hepatīts ir vīrusu infekcijas slimība, kas izpaužas ar aknu audu bojājumiem. C hepatīts ir ļoti izplatīta infekcija injicējamo narkotiku lietotāju un ar tiem saistīto personu vidē.

Visizplatītākais C hepatīta vīrusa pārneses veids ir ar inficētu asiņu starpniecību. Retāk C hepatīts tiek pārnests seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim, visbiežāk dzemdību laikā).

Inficēšanās ar C hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas un citus), lietojot kopīgus higiēnas piederumus (skuvekļus, zobu birstes), veicot skaistumkopšanas procedūras (manikīrs, tetovējumi, pīrsings), medicīnisko manipulāciju laikā (zobārsts, ķirurģiskas manipulācijas), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, ja netiek lietots prezervatīvs, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

Sākuma pazīmju šai slimībai var nebūt. Tomēr, ja sākotnējie simptomi ir, tie ir neizteikti, tos bieži uzskata par saaukstēšanos. Retos gadījumos parādās ilgstošs nogurums, slikta dūša, diskomforta sajūta labajā paribē, slikta apetīte, īslaicīgas muskuļu un locītavu sāpes, dzelte. C vīrushepatīts 80% gadījumu pāriet hroniskā formā, arī hroniskās formas simptomi ir nespecifiski un ilgstoši var nebūt pamanāmi.

C hepatītu diagnosticē, veicot asins analīzi, kurā nosaka vīrusa antigēnu vai antivielas pret C hepatīta vīrusu (anti-HCV). Antivielas asinīs saglabājas visu mūžu, arī ja pats vīruss vairs nav atrodams organismā. Latvijā visiem asins paraugiem, kuros ir atrastas antivielas, tiek veikta apstiprinoša diagnostika. Aknu slimību speciālists – hepatologs, veic plašākus izmeklējumus, lai noteiktu aknu bojājumu līmeni.

Apstiprinātas diagnozes gadījumā uzsāk specifisku pretvīrusu terapiju, lai novērstu iekaisumu un aknu bojājumus. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmē specifisku ārstēšanu ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanās ilgst vidēji 6 līdz 11 mēnešus. Kopš 2014. gadā valsts 75% apmērā kompensē medikamentu iegādi. C hepatīta ārstēšanai. Trūcīgas personas ārstēšanās tiek kompensēta pilnā apmērā.

Pret C hepatītu vakcīnas nav. Cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar C hepatītu, ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un attālinātu aknu cirozes un vēža attīstību.

Kā roku mazgāšanu pārvērst jautrā ballītē?

 

Ikviena mamma zina, cik bieži jāatgādina mazajiem par roku mazgāšanu. Nav jau tā, ka viņi negribētu to darīt, vienkārši pa vidu visām interesantajām lietām kaut kas tik garlaicīgs piemirstas… tomēr mammām gribas, lai jāatgādina būtu pēc iespējas retāk! Un tas ir iespējams tikai tad, ja mazulim roku mazgāšana ir interesanta.

Izrādās – par to ir domājušas ne tikai mammas, bet arī kāda ļoti īpaša mūzikas un rotaļu pedagoģe. Orff studijas pasniedzēja, mūziķe un pedagoģe Rebeka Arhipova ir izstrādājusi īpašu roku mazgāšanas nodarbību “Tīro roku festivāls” ar dziesmām, dejām, animācijas filmiņu skatīšanos, burbuļu pūšanu un citām atrakcijām. To pavisam drīz varēs izmēģināt tepat Rīgā – Veselīga dzīvesveida dienā 9. jūnijā. Turklāt pavisam par brīvu!

Rebeka ir uzaugusi muzikālajā Busuļu ģimenē, ieguvusi gan pūtēju orķestra diriģenta, gan mūzikas skolotāja un koru diriģenta diplomus. 25 gadus spēlējusi Talsu pūtēju orķestrī. Tagad atraktīvā pasniedzēja strādā ar dažāda vecuma bērniem mūzikas studijā Orff, kur vada nodarbības bērniņiem no 3 gadu vecuma. Līdztekus mūzikai Rebekai ir vēl kāda aizraušanās – viņa strādā par Dakteri Klaunu un psiholoģiski palīdz atvieglot mazo pacientu ikdienu, kamēr tie uzturas slimnīcā. Darbs ar bērniem ir Rebekas ikdiena, un mazie ķipari ap viņu spieto kā bites ap medu. Kaut vai tāpēc vien ir vērts pieteikties – būs interesanti!

“Tīro roku festivāla” nodarbība saturiski ir paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem. Tomēr Veselīga dzīvesveida diena ir ģimenēm, bērniem un senioriem draudzīgs pasākums, tāpēc arī vecākiem brāļiem un māsām, kā arī vecākiem un vecvecākiem būs pieejams plašs aktivitāšu klāsts. Nodarbības laikā vecāki varēs droši atstāt savus lolojumus pasniedzējas Rebekas pieskatīšanā un paši doties izmēģināt kādu pieaugušo aktivitāti.

Veselīga dzīvesveida diena norisināsies 9. jūnijā Centra sporta kvartālā, Barona ielā 116A un Rīgas Skolēnu pilī. “Tīro roku festivāla” nodarbības būs pieejamas Skolēnu pils telpās. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, lūdzam vecākus pieteikt bērnus iepriekš, zvanot uz tālruni 28305097.

NODARBĪBU LAIKI:

13:00 – 13:40

14:00 – 14:40

15:00 – 15:40

16:00 – 16:40

 

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

 

Foto: Andres Chaparro/pexels

Tuberkulozes pacientu pieredzes stāsti

Tuberkuloze ir infekcijas slimība ar senu vēsturi, tās izraisītājs ir atklāts jau pirms 136 gadiem. Tuberkuloze joprojām tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem. Mūsdienās sabiedrībā par tuberkulozes slimību valda dažādi mīti un laika gaitā veidojušies, kļūdaini pieņēmumi par tuberkulozi, piemēram, ka tuberkulozes slimība sabiedrībā vairs nav sastopama, ka inficēties var no netīrības vai slimību nevar izārstēt un inficētais cilvēks ir pilnībā jāizolē no sabiedrības.

Tuvojoties Pasaules Tuberkulozes dienai, piedāvājam iepazīties ar pacientu pieredzes stāstiem, pārdomām un secinājumiem, saskaroties ar šo slimību. Ik gadu katru dienu vismaz viens cilvēks Latvijā izdzird diagnozi “tuberkuloze”. Un viņu vidū ir sievietes, vīrieši, jauni, veci, turīgi un nabadzīgi cilvēki, kā arī dažādu profesiju pārstāvji – pārdevēji, skolotāji, bankas darbinieki, sētnieki, ierēdņi. Šo uzskaitījumu varētu turpināt un tas apliecina, ka viena zīmoga šai infekcijai nav. Slimība ir ārstējama, bet prasa no pacientiem lielu apņemšanos un pacietību, tā kā ārstēšanas process var būt ilgstošs, komplicēts un sagādāt pacientiem dažādus sociālus un psiholoģiskus pārbaudījumus. Sieviete, tuberkulozes paciente: “Mans melnais ceļš sākās 2015.gada septembrī. Labu laiku es pat nenojautu, kas ir noticis, bet, pateicoties mūsu medicīnai, šī skarbā patiesība atklājās – plaušu tuberkuloze. Pēc pāris dienām saņēmu vēl vienu triecienu – rezistentā tuberkuloze. Tas ir vēl viens faktors, kas liecina, ka ārstēšanai vajadzīgs ļoti liels laiks… Bet cita ceļa nav. Tikko uzzinot par savu saslimšanu, es biju lielā šokā, nesapratu, kā sadzīvošu ar šo nelaimi. Tas notika pēkšņi. Tuberkulozei raksturīgo simptomu man nebija. Es nejutu nogurumu, sāpes un drudzi. Arī temperatūras nebija. Drausmīgi ir arī sabiedrības uzskati par šo saslimšanu, bet mēs neviens nevaram droši teikt: “Mani tas neskars!”. Mans ieteikums – ja nu reiz esam tikuši šīs slimības varā, tad nu turēsimies tai pretī. Ilgs un garš ir šis ceļš, bet iesim pretī gaismai un veselībai. Rūpēsimies par savu radu un draugu veselību, atgādinot par pārbaudēm un par to, cik labi apzināties – ES ESMU VESELS! Ir nepieciešama ilga ārstēšana. Vajadzīga pacietība un spēks tam tikt cauri, lai atkal teiktu: “Man prieks dzīvot, esmu vesels!”.

Tuberkulozei raksturīgākie simptomi ir klepus, kas nepāriet 2 līdz 3 nedēļas, ar vai bez krēpām, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, ilgstošs nogurums un nakts svīšana. Tomēr šie ir tikai daži no biežāk sastopamajiem simptomiem un kā zināms, būtisks riska faktors ir novājināta imunitāte, kas saistīta ar blakus saslimšanām un vienlīdz arī ar cilvēka dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, uzturu, ilgstošu stresu un dzīves apstākļiem. Visbiežāk tuberkuloze lokalizējas plaušās, tomēr tuberkulozi var skart gandrīz visas ķermeņa daļas, izņemot nagus un matus.

Lai arī pacientu pieredze ir atšķirīga, daudzus vieno neizpratne un apjukums, uzzinot par diagnozi. Nereti šīs emocijas paspilgtina arī pacientu tuvinieku un apkārtējo līdzcilvēku atbalsta trūkums, kas saistīts ar nezināšanu vai aizspriedumiem par slimību.

Pacientu secinājumi bieži vien ir līdzīgi – veiksmīgai atlabšanai svarīgi ir nepadoties cīņā ar šo slimību un veselības atgūšanu. Savukārt sabiedrība ir vairāk jāizglīto, lai ierobežotu infekcijas izplatību un lauztu valdošos aizspriedumus. Vīrietis, tuberkulozes pacients: “Manā situācijā tas bija sanitārajā grāmatiņā neielikts zīmogs ar atļauju strādāt. Sekoja speciāli izmeklējumi, kuri liecināja, ka man nepieciešama operatīva iejaukšanās labajā plaušā, lai izgrieztu vairākus sabiezējumus. Pēc tam, nosūtot uz pārbaudi attiecīgos šūnu paraugus, tika apstiprināta tuberkuloze. Dīvaini, taču šo ziņu uzņēmu tīri mierīgi, bez liekiem dramatizējumiem. Pirmajā brīdī bija satraukums, neziņa, taču ķirurgs man pateica pavisam iedrošinoši – priecājies, ka tas nav vēzis. 6 mēneši terapijas, katru mīļu dienu bez izņēmuma – vai tas būtu ātri vai ilgi, vai varbūt ilgstoši? Katru dienu – jābrauc vai jādodas uz medicīnas kabinetu, lai medmāsas klātbūtnē šīs attiecīgās zāles uzņemtu. Domāju, ka galvenais ir pozitīvisms, pavisam vienkārša lietu kārtības izpratne un pareiza, gudra prāta attieksme pret terapijas procesu. Vienkārši pareizi jāuzņem dažas lietas un ar tām jāsadzīvo. Citu cilvēku attieksmē nekas nav mainījies. Un gudrs cilvēks saprot, – ja reiz tu esi starp cilvēkiem sadzīvē, tātad tev ir drošs pieļāvums būt normālā kontaktā un ikdienas ritmā. Ja reiz kāds kļūst aizdomīgs, izvairīgs un distanci ieturošs – tad reizēm var gadīties, ka tas pat var būt gluži ērti. Mēs visi esam dažādi. Nevajag samulst un noskumt. Uz priekšu!”

 Iespēja inficēt apkārtējos ir ar plaušu tuberkulozi slimiem cilvēkiem, kas apkārtējā vidē izplata baciļus, jo nesaņem ārstēšanu vai tā ir neveiksmīga.  Šādā gadījumā cilvēks ir baciliārs un, lai pārtrauktu baciļu izplatību, ir nepieciešams steidzami uzsākt ārstēšanās kursu, kā arī dažkārt uz laiku izolēt pacientu. Saņemot nepieciešamo ārstēšanu, tiek pārtraukta baciļu izplatība, un cilvēks var atgriezties pierastajā vidē, turpinot ārstēšanos paralēli ikdienas gaitām. Izārstēšanās no tuberkulozes diemžēl nerada organismā aizsargspējas nesaslimt ar šo slimību atkārtoti. Lai būtiski mazinātu risku saslimt atkārtoti, ir iespējams stiprināt savu imunitāti, ievērojot veselīgu dzīvesveidu. Sieviete, tuberkulozes paciente: “No rīta jutos slikti. Sajūta bija tāda, it kā būtu visu nakti smagi strādājusi un nemaz nebūtu gulējusi. Kafijas krūze šoreiz īpaši nepalīdzēja. Atteicos no parastajām ūdens procedūrām un brokastīm. Par kosmētikas minimumu vienkārši aizmirsu. Šodien vēl jābrauc uz darbu, piektdiena. Rīt gulēšu līdz pusdienām. Laikam vienkārši esmu nedaudz nogurusi… Rīts atnāca ar vēl sliktāku pašsajūtu un augstu temperatūru. Pēc neveiksmīgiem pašārstēšanās mēģinājumiem, pirmdienas rītā man bija skaidrs, ka noticis tas, no kā baidījos visvairāk. Pēc dažām stundām saņēmu apstiprinājumu – tuberkuloze, recidīvs. Iepriekšējā reizē slimība atnāca negaidot, smagi, pēc lieliem sarežģījumiem personīgā dzīvē, vīra nāves. Šoreiz? Varbūt zemapziņā visu laiku biju ar to rēķinājusies. Ļoti sāpīgi izsvītrot no savas dzīves pusotru gadu, sevišķi tad, ja pirmā jaunība jau sen aiz kalniem un laiks skrien uz priekšu nepielūdzami ātri. Jāatsakās no daudz kā. Vai man ir izvēle? Personīgās problēmas atbīdīju malā. Galvenā problēma ir tā slimība. Neviens neizdarīs to manā vietā.. Kā gan gribas pamosties no tā visa un ar atvieglojumu saprast – tas tikai tāds nelabs sapnis… “

Latvijā ir pieejamas visas nepieciešamās un kvalitatīvākās zāles tuberkulozes ārstēšanai. Tikai speciālists var nozīmēt tuberkulozes ārstēšanas režīmu, atbilstoši tuberkulozes izraisītā baciļa zāļu jutības testu rezultātiem. Ārstēšana ir ilgstoša, bet, uzsākot ārstēšanu, pacientu pašsajūta ātri uzlabojas.

Vissvarīgākais tuberkulozes profilakses pasākums ir ātri diagnosticēt personas ar infekciozu tuberkulozi, nekavējoties sākt ārstēšanu un nodrošināt ārstēšanas kursa ievērošanu, lai izvairītos no infekcijas izplatības sabiedrībā, kā arī nodrošinātu veiksmīgu atlabšanu no tuberkulozes. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi katram pašam ikdienas steidzīgajā ritmā pievērst nepieciešamo uzmanību savai veselībai un pašsajūtai, ievērot veselīgu dzīves veidu – sabalansētu uzturu, veikt regulāras sportiskās aktivitātes, uzturēties svaigā gaisā un nodrošināt pietiekamu atpūtu.

 

Cilvēki, ar sūdzībām par tuberkulozei raksturīgiem simptomiem var vērsties pie ģimenes ārsta, vai pie pneimologa (plaušu ārsta), bez ģimenes ārsta nosūtījuma, lai saņemtu nepieciešamos izmeklējumus un palīdzību. Pneimonolgu ambulatorās konsultācijas ir pieejams vairāk kā 20 tuberkulozes kabinetos visā Latvijā.

Plašāka informācija:

Tuberkulozes profilakse

www.aslimnica.lv

www.spkc.gov.lv

Attēliem ir ilustratīva nozīme. Attēli no freepik.com un Reuters UK.

Tuberkuloze bērniem un vakcinācija

Latvijā ar katru gadu saslimstība ar tuberkulozi pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām esam PVO Eiropas Reģiona augstas saslimstības prioritātes 18 valstu grupā. Samazinājusies arī bērnu saslimstība ar tuberkulozi. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā ar tuberkulozi saslimuši 16 bērni līdz 18 gadu vecumam, savukārt 2013. gadā – 58 bērni līdz 18 gadu vecumam.

Bērnu vakcinācija pret tuberkulozi dažādās pasaules valstīs ir atšķirīga. Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma, atcelt vakcināciju valstīs ir rekomendēts, ja kopējā saslimstība ar tuberkulozi valstī ir ne vairāk kā 5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka mēs no šīs vakcinācijas atteikties nevaram, stāsta daktere Anita Skangale, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra “Tuberkulozes un plaušu  slimību centrs”, Rīgas Ambulatorās nodaļas bērnu pneimonologs.

Vai Latvijā bērni slimo ar tuberkulozi? Kādi ir tuberkulozes simptomi bērnu vecumā?  Kāpēc mēs izmantojam BCG vakcināciju? Uz šiem un citiem jautājumiem sniedz atbildes daktere Anita Skangale, bērnu pneimonolgs, balstoties uz vairāk kā 35 gadu pieredzi šajā specialitātē.

Vai tuberkuloze apdraud bērnus Latvijā un kādā veidā bērni var inficēties un saslimt ar šo slimību?

Latvijā bērniem pastāv risks saslimt ar tuberkulozi, jo Latvija pieder pie tām valstīm, kurās ir augsts tuberkulozes saslimstības līmenis iedzīvotāju vidū – ne tikai bērnu, bet galvenokārt pieaugušo vidū. Uz citu valstu fona, salīdzinot ar Eiropu, mēs esam sliktākā situācijā, jo attīstītajās valstīs saslimstība ar tuberkulozi ir zema. Tāpēc tur risks inficēties un saslimt nav tik liels kā Latvijā.

Tuberkuloze ir gaisa pilienu infekcija un ilgstoši atrodies vienā telpā, ciešā kontaktā ar infekciozu tuberkulozes slimnieku ir iespēja, ka bērns inficēsies un saslims. Bērnus ar tuberkulozi galvenokārt inficē pieaugušie, kuri slimo ar tādām plaušu tuberkulozes formām, kas ir epidemioloģiski bīstamas, jo izdala daudz tuberkulozās mikobaktērijas.  Jebkuram cilvēkam ieelpojot šīs baktērijas, pastāv iespēja saslimt.

Vislielākais risks tuberkulozes infekcijas attīstībā par saslimšanu ar tuberkulozi bērniem ir gadījumos, kad tie nav saņēmuši vakcināciju pret tuberkulozi. Nopietns riska faktors ir biežās saslimšanas, kas sākotnēji var šķist nevainīgas. Vajadzētu pievērst uzmanību, ja bērnam ir biežas vīrusu infekcijas, bronhīts, vai bieži plaušu iekaisumi, arī hroniskas saslimšanas – piemēram, bronhiālā astma. Svarīgs riska faktors ir arī imūndeficīts – gan iedzimts, gan arī HIV infekcija. Protams, arī nepietiekošs uzturs. Risks saslimt ir arī tiem bērniem, kuri inficēšanās laikā ar tuberkulozi saņem dažādus medikamentus, kas novājina imunitāti.

Kādi ir raksturīgākie tuberkulozes simptomi bērniem?

Bērnu tuberkulozes diagnostika ir sarežģīta, jo bērni nereti slimo ar tādām tuberkulozes formām, kuru gadījumā ļoti reti izmeklējumu rezultātā atrod tuberkulozes mikobaktērijas kā apstiprinājumu tuberkulozes slimībai. Bērniem bieži vien saslimšana ar tuberkulozi norit zem kādas „maskas”. Tas nozīmē, ka nav specifisku tuberkulozes simptomu.

 Novērots, ka bērni var kļūt kaprīzāki, sāk biežāk slimot, nāk no skolas ļoti saguruši un tūlīt dodas pagulēt. Dažkārt, bet ne vienmēr, novērojams klepus, var būt subfebrila temperatūra, slikta apetīte. Jo mazāks bērns, jo lielāka nozīme ir tam, kāda ir ķermeņa svara dinamika, vai nav svara deficīts. Tas viss liecina par to, ka šie simptomi nav specifiski un var tikt novēroti pie jebkuras citas saslimšanas. Taču par tuberkulozi ir jāsāk domāt, ja ir bijuši vēl citi nosacījumi. Piemēram, ir zināms, ka bērns ir bijis kopā ar pieaugušo tuberkulozes slimnieku, vai bērnam, izdarot papildus izmeklējumus, rezultāti ir raksturīgi tuberkulozei.

Kā jārīkojas vecākiem, ja ir aizdomas, ka bērns varētu būt inficēts vai slims ar tuberkulozi?

Sākumā ir jāpaskaidro divas atšķirīgas lietas – inficēšanās ar tuberkulozi un saslimšana ar tuberkulozi. Inficēšanās ar tuberkulozi nozīmē, ka tuberkulozes baktērija ir ieelpota un ir bērna organismā, taču tuberkulozes slimība nav attīstījusies. To sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Šajā gadījumā ne visi bērni, kas ir inficējušies, saslimst ar tuberkulozi. Ar tuberkulozi saslimst bērni, kuriem ir kādi riska faktori: nepilnvērtīgs uzturs, biežas elpceļu slimības, hroniskas slimības, ārstēšanās ar imunitāti pazeminošiem medikamentiem. Ja vecākiem ir kādas aizdomas, ka bērns var būt inficēts vai saslimis ar tuberkulozi, noteikti sākumā ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pie pneimonologa.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centra (RAKUS TPSC) Rīgas Ambulatorajā nodaļā ir ārsti pneimonologi, kas konsultē bērnus līdz 18 gadu vecumam. Šeit var veikt visu nepieciešamo izmeklēšanu ambulatorā etapā. Ja ir pamatotas aizdomas par saslimšanu ar tuberkulozi, tad papildus izmeklēšanu veic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (kopš 2017. gada aprīļa, kad tika slēgta bērnu nodaļa RAKUS TPSC).

Kādi izmeklējumi jāveic tuberkulozes diagnostikai bērniem?

Parasti tuberkulozes diagnozi apstiprina speciālists (pneimonologs).  Ģimenes ārsts nosūta pie speciālista papildus izmeklēšanai, ja radušās aizdomas par tuberkulozi.

Diagnoze bērniem balstās uz kompleksas izmeklēšanas rezultātiem. Parasti tiek veikts tuberkulīna ādas tests jeb Mantū prove. Šobrīd ir pieejams arī līdzīgs, bet specifiskāks tests ar nosaukumu Kvantiferona tests (QuantiFERON-TB Gold Plus). Tālāk bērnam tiek veikti radioloģiskie izmeklējumi un, ja nepieciešams, arī datortomogrāfija. Lielākiem bērniem, kas māk atklepot, izmeklē arī krēpas.

Tuberkulīna ādas testu (Mantū reakcija) pasaulē plaši lieto ļoti sen, lai noteiktu tuberkulozes mikobaktērijas klātbūtni organismā. Ar šo testu nevar noteikt, vai cilvēks ir slims ar tuberkulozi, bet var apstiprināt inficēšanos ar tuberkulozi. Tehniski tests tiek veikts ar šļirci, ievadot tuberkulīnu ādā, un pēc noteikta laika, kas parasti ir pēc 72 stundām, tiek izvērtēts rezultāts. Par to, ka tests ir negatīvs, liecina, ja injekcijas vietā nav ne apsārtuma, ne pietūkuma.

Kas ir BCG vakcīna un kāpēc tā tiek izmantota Latvijā?

BCG (Bacillus Calmette–Guerin) ir vakcīna, ko ievada, lai pasargātu cilvēka organismu no saslimšanas ar tuberkulozi. Jāņem vērā būtiskas nianses – šī vakcīna ir visvecākā un joprojām visplašāk lietotā vakcīna pasaulē. Vakcīna, protams, nav ideāla. BCG vakcīna neizveido imunitāti uz visu mūžu, kā tas ir attiecībā uz dažām citām bērnu infekcijām. Taču, BCG vakcīna pasargā mazos bērnus no smagām tuberkulozes formām: no tuberkulozes meningīta un miliārās (visu orgānu) tuberkulozes. Vakcīna pasargā arī no netuberkulozo mikobaktēriju izraisītām saslimšanām, kā arī no lepras. Taču tā neaizsargā no inficēšanās ar tuberkulozes mikobaktēriju un no aktīvas elpošanas orgānu tuberkulozes.

BCG vakcīnu nedrīkst veikt bērniem ar iedzimtu imūndeficītu un HIV infekciju. Varētu būt arī pārejošas kontrindikācijas, ko izvērtē pediatrs.

No 2005.gada Latvijā bērni tika vakcinēti ar Dānijā ražotu BCG vakcīnu. 2015.gadā Dānijas institūtam, kurš ražo vakcīnas, bija nopietnas problēmas ar vakcīnas piegādes nodrošināšanu Eiropas valstīm. Līdz ar to radās nepieciešamība meklēt jaunu ražotāju, kurš piegādātu vakcīnu Latvijai, un pašreiz bērnu BCG vakcinācijai tiek izmantota Polijā ražota vakcīna. Šobrīd BCG vakcīna valstī ir pietiekošā daudzumā.

Kādā vecumā veic BCG vakcīnu Latvijā?

BCG vakcināciju Latvijā jaundzimušie saņem no 2. līdz 5.dienai. Vakcīnu bērnam var veikt arī vēlāk, ja kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts pēc dzimšanas. Ja bērniņam ir vairāk nekā divi mēneši, tad pirms vakcinācijas ir jāveic Mantū tests, lai pārliecinātos, ka nav notikusi inficēšanās ar tuberkulozi. Vakcīna ir bezmaksas un tā ir iekļauta valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā. Pirms BCG vakcinācijas ir svarīgi, lai bērna vecāki, vecvecāki un visi tie, kas būs saskarē ar bērnu, ir veikuši izmeklējumus uz tuberkulozi (plaušu rentgenogramma) un ka neviens nav slims ar tuberkulozi, kad bērns no dzemdību nama ierodas mājās. Pēc vakcinācijas ir jāpaiet laikam, kas ir 10 dienas līdz 3 nedēļās, kurā sāk veidoties imunitāte pret tuberkulozi. Latvijā diemžēl mēs esam sastapušies ar gadījumiem, kad nevakcinēts vai tikko vakcinēts bērns tiek atvests uz mājām, kur ir tuberkulozes slimnieks, kas iepriekš nav bijis zināms, kā rezultātā bērns inficējas un arī saslimst ar tuberkulozi.

Kā tiek izpildīta pati vakcinācija?

BCG vakcīnu tehniski izdara kreisajā augšdelmā, ādā ievadot noteiktu daudzumu vakcīnas. Pēc vakcīnas injekcijas ādā izveidojas pūslītis, kas dažu stundu laikā izzūd. Tālāk vietējā reakcija uz vakcīnu bērniem parādās individuāli – no 1 nedēļas līdz divām vai trim nedēļām. Vakcinācijas vietā ir apsārtums, sabiezējums, kurš var kļūt sarkans un veidoties strutu pūslītis, kurš pēc laika atveras, izdalās strutas, pēc tam veidojas krevelīte, šis process var vairākkārtīgi atkārtoties 3 līdz 4 mēnešus, dažiem bērniem pat līdz 7 mēnešiem. Rezultātā izveidojas rētiņa, kas liecina, ka bērnam ir izveidojusies imunitāte.

Kas vecākiem būtu jāzina par iespējamām nevēlamām vakcīnas reakcijām?

Diemžēl pasaulē vēl nav radīta vakcīna, kurai nav nevēlamu reakciju. Šīs reakcijas nav novērojamas bieži. Valstī, kurā tiek rekomendēta masveida vakcinācija pret tuberkulozi, ir jāizvērtē epidemioloģiskā situācija. Ja ir augsta saslimstība ar tuberkulozi bērnu vidū, tad jāvakcinē bērni, neskatoties uz iespējamām nevēlamajām reakcijām. Vai otrādi – ja saslimstība ar tuberkulozi ir tik zema, ka šo reakciju skaits pēc vakcīnas ir lielāks kā saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi, tad no masveida vakcinācijas var atteikties.

Sarežģījumi pēc vakcinācijas mēdz būt gan vispārēji, gan lokāli. Par vietējām (lokālām) komplikācijām runā, ja BCG vakcīnas dūriena vietā veidojas apsārtums, pietūkums, kas lielāks par 1 cm. Var būt palielināti limfmezgli reģionā, kas tuvāki vakcīnas ievades vietai. Vakcīna tiek ievadīta kreisajā plecā, tāpēc skarti var tikt limfmezgli, kas atrodas padusē, virs vai zem atslēgas kaula, arī elkoņu locītavā. Limfmezgli var uz kādu brīdi iekaist, būt palielināti. Parasti tie nav sāpīgi. Iespējams, ka pēc noteikta laika šis limfmezglu palielinājums samazinās līdz normālam lielumam.

Tomēr dažos gadījumos limfmezgls iekaist, sastruto, izmainās ādas krāsa virs limfmezgla. Tādos gadījumos ir jāizvērtē arī ķirurģiskās ārstēšanas nepieciešamība.

Pēc vakcīnas ražotāju datiem šīs nevēlamās reakcijas novēro tikai 1 no 100 līdz 1 no 1000 vakcinētiem bērniem.

Retāk izplatītas ir vispārējās (sistēmiskās) izpausmes, kas nozīmē, ka reaģē viss organisms. Veidojas ādas bojājumi, kaulu iekaisums (osteomielīts) –12 gadu laikā Latvijā nav bijis konstatēs neviens gadījums ar kaulu iekaisumu, pēc BCG vakcinācijas. Sistēmiskās reakcijas attīstās tikai bērniem, kuriem ir iedzimts imūndeficīts, vai HIV inficētiem bērniem.

Kādēļ vecāki dažkārt atsakās no vakcinācijas un vai sabiedrībā valda kādi kļūdaini priekšstati par bērnu vakcināciju pret tuberkulozi?

Ir vecāki, kas uzskata, ka ar tuberkulozi pie mums slimo ļoti maz vai vispār neslimo. Tāpat ir priekšstats, ja jau mēs esam normāla ģimene un visi esam veseli, tad bērnam nav nekādas iespējas inficēties un saslimt ar tuberkulozi. Taču mēs dzīvojam sabiedrībā un tuberkuloze ir gaisa pilienu infekcija. Šī baktērijas, kuras izdala infekciozs tuberkulozes slimnieks, aerosolu veidā saglabājas gaisā, nevēdinātā telpā vēl 2-3 stundas. Un mēs nevaram būt droši, ka nevakcinēts bērns ieelpojot gaisu neinficēsies un nesaslims.

Vecāki bieži vien izvēlas nevakcinēt bērnus, jo ir dzirdējuši par nevēlamajām reakcijām no draugiem, paziņām, radiem un uzskata, ka tas ir bīstami. Taču vienmēr ir jāizsver šie svaru kausi – vienā kausā ir risks saslimt ar smagām tuberkulozes formām un otrā kausā ir nevēlamās reakcijas, kas netiek novērotas bieži. Parasti vecāki jautā, cik tad mums Latvijā ir šīs nevēlamās reakcijas. Latvijā gadā piedzimst aptuveni 20 000 bērnu, vidēji 97 % tiek vakcinēti. No šiem 97 % nopietnas vakcīnas nevēlamās reakcijas, kuras prasa ķirurģisko iejaukšanos, ir aptuveni 30 līdz 50 gadījumos.

Diemžēl Latvijā ir bijuši reti, bet ļoti traģiski piemēri tam, ka nevakcinēti bērni ir saslimuši un nomiruši no tuberkulozes.

Esam arī dzirdējuši gadījumus, kad kļūdaina informācija par vakcinācijas nozīmi nāk no dažiem ģimenes ārstiem, kuri jaunajiem vecākiem rekomendē vakcināciju pret tuberkulozi neveikt, “jo tuberkuloze Latvijā nav aktuāla”.

Vēlos uzsvērt, ka bērnu tuberkulozes profilaksei pirmais un galvenais priekšnosacījums ir izārstēt pieaugušos tuberkulozes slimniekus, lai pārtrauktu baktēriju izplatīšanos sabiedrībā. Jāatzīst, ka pieaugušie šajā jautājumā ļoti grēko – laicīgi nevēršas pie ārsta, nenovērtē savu veselības stāvokli. Sūdzības, kas raksturīgas tuberkulozes saslimšanai, tiek attiecinātas uz jebkādiem citiem apstākļiem – stresu, pārstrādāšanos, smēķēšanu. Pie ārsta šie cilvēki vēršas ļoti novēloti, ar smagiem slimības simptomiem. Šāds pacients, pirmkārt, ir drauds sev pašam un, otrkārt, viņš apdraud visu sabiedrību, sevišķi bērnus.

Vairāk informācijas par tuberkulozes slimību, diagnostikas un ārstēšanas iespējām internetā:

www.tuberkuloze.lv

Materiālu sagatavoja Latvijas Tuberkulozes fonds.

Pasaules Tuberkulozes dienai veltītie pasākumi Rīgā 2018.gada martā

24.martā visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Tuberkulozes diena. Atzīmējot šo dienu, Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Tuberkulozes fondu jau ceturto gadu rīko dažādus pasākumus, kuru laikā Rīgas pilsētas iedzīvotājiem bez maksas tiks piedāvātas speciālista konsultācijas par tuberkulozi un plaušu veselību, kā arī būs iespēja veikt krēpu testa izmeklējumus.

Tuberkuloze ir ārstējama slimība, tomēr tā ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām pasaulē, kas ik gadu paņem vairāk nekā 1.5 miljonu cilvēku dzīvību. 2015.gadā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģiona birojs pieņēma Rīcības Plānu tuberkulozes ierobežošanai, kas ir saistošs visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvija. Plāns paredz samazināt tuberkulozes izraisītās nāves, jaunatklāto tuberkulozes gadījumu skaitu un pilnībā novērst katastrofiskās izmaksas indivīdiem un ģimenēm, kuras skārusi tuberkuloze. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017.gadā ar tuberkulozi Latvijā pirmreizēji saslimuši 483 cilvēki, kas ir par 77 saslimšanas gadījumiem mazāk nekā 2016.gadā. Latvijā ar katru gadu saslimstība ar tuberkulozi pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām esam tālu no PVO noteiktajiem kritērijiem.

Inficēties ar tuberkulozi var ieelpojot baciļus, kurus izplata ar plaušu tuberkulozi slims cilvēks klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Šie baciļi var saglabāties gaisā nevēdinātās telpās pat vairākas stundas. Aptuveni 90 % gadījumu ieelpojot tuberkulozes baciļus cilvēka organisms ir spējīgs ar tiem cīnīties un novērst baciļu attīstību tuberkulozes slimībā. Baciļi paliek cilvēka organismā neaktīvi un šādu stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Tuberkulozes slimības attīstība ir cieši saistīta ar novājinātu imunitāti – blakus saslimšanām, neveselīgu dzīvesveidu, ilgstošu stresu, neatbilstošu uzturu, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un citiem faktoriem.

Visbiežāk sastopamie tuberkulozes simptomi ir klepus, kas nepāriet 2-3 nedēļas, ar vai bez krēpām, svīšana naktīs, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apetītes zudums, pastāvīgs nogurums un nespēks.

Lai veicinātu sabiedrības informētību par tuberkulozes slimību, tās diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kā arī plaušu veselības stiprināšanu laikā no 19. līdz 27. martam rīdziniekiem tiks piedāvātas speciālista konsultācijas. No 12.marta līdz 3.aprīlim darbosies informatīvais tālrunis 26626161, uz kuru zvanot būs iespēja saņemt informāciju par precīzu konsultāciju norises laiku un vietu. Tālrunis darbosies darba dienās no plkst. 9:00 līdz 17:00.

Konsultācijām nav nepieciešams iepriekš pierakstīties un tās tiek piedāvātas bez maksas.

Norises vietaAdreseDatumsLaiksPasākums
Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabaSlokas iela 161, Rīga19.03.2018.11:00-16:00Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu
Šarlotes iela 1B, Rīga20.03.2018.11:00-19:00Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu
Gaiziņa iela 7, Rīga21.03.2018.10:00-15:00Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu
12:00-15:00Plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana (nodrošina Veselības centrs 4)
Aptiekas iela 8, Rīga22.03.2018.10:00-16:00Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu
Aglonas iela 35/3, Rīga23.03.2018.10:00-16:00Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu
Biedrība “DIA+LOGS”, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS”Dzirnavu iela 135, Rīga26.03.2018.12:00-18:00Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu
27.03.2018.12:00-18:00Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu

 

Foto: diariouno.pe