Pavasara Eiropas testēšanas nedēļa

No 17. līdz 24. maijam HIV profilakses punkti visā Latvijā pievienojas Eiropas iniciatīvai un piedalās Pavasara Eiropas testēšanas nedēļā, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par HIV un vīrushepatītu B un C testu veikšanas nepieciešamību un savlaicīgas infekcijas atklāšanas nozīmi.

Pavasara Eiropas testēšanas nedēļa norit otro gadu un ir papildinājums Eiropas testēšanas nedēļas akcijai, kas kopš 2013. gada norisinās novembra beigās. Ar saukli “Testē. Ārstē. Novērs.”, apvienojoties nevalstiskajām organizācijām, valsts institūcijām un idejiskajiem līderiem visā Eiropā, Testēšanas nedēļā piedalās arī Latvijas HIV profilakses punkti, kas speciāli šim notikumam paplašinājuši savu ikdienas darbību, rīkojot atvērto durvju dienas un organizējot izbraukuma testēšanas aktivitātes. Eksprestestu veikšana punktos ir bezmaksas, anonīma un konfidenciāla, turklāt apmeklētājs pirms un pēc testa veikšanas saņem speciālista konsultāciju.

Testēšanas nedēļas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par HIV un B, C hepatītu testēšanas nepieciešamību, testu veikšanu un savlaicīgas infekcijas atklāšanas nozīmi.

Plašāka informācija par HIV un vietām, kur Rīgā bezmaksas var veikt HIV, B un C hepatītu testus, pieejama šeit.

Lielā Talka 27.aprīlī

Slimību profilakses un kontroles centrs aicina talkotājus ievērot drošības pasākumus talku un pavasara sakopšanas darbu laikā.

Uzsākot darbu, novērtējiet vidi, kur sakopšanas darbi paredzēti. Lai nesavainotos, uzmanīgi rīkojieties ar talkas inventāru un nezināmas izcelsmes atkritumiem (šļirces, stikla lauskas u.c.). Lietojiet aizsargbrilles, strādājot ar tehniku, un cimdus, vācot lapas, zarus un atkritumus.

Ja gadījies atrast šļirces vai adatas, tās visdrošāk savākt necaurduramos konteineros. Savāktās šļirces un adatas, kas ievietotas necaurduramos konteineros, var izmest sadzīves atkritumu konteineros vai doties nodot uz HIV profilakses punktu (www.spkc.gov.lv/hiv-profilakses-punkti/) vai bīstamo atkritumu savākšanas punktu (Rīgā pieejamie bezmaksas bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas punkti http://www.bao.lv/pakalpojumi/bezmaksas-atkritumu-nodosanas-punkti/sadzives-bistamo-atkritumu-nodosanas-punkti).  

Ja vien šļirce nav tikko lietota, saduroties ar adatu, risks inficēties ar HIV vai C hepatītu ir ļoti neliels. Tomēr joprojām saglabājas iespēja inficēties ar B hepatīta vīrusu, kas ir izturīgāks ārējā vidē.

Ja notikusi saduršanās ar izlietotu šļirci, operatīvu informāciju par to, kā pareizi rīkoties, iespējams iegūt, zvanot uz Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs”.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas tālruni 67014552.

Lai veiksmīga talkošana!

Vēlreiz par… HIV!

Tuvojas 2019.gada pavasaris, daudziem no mums tas ir atskaites punkts, lai uzsāktu kaut ko jaunu  – sāktu sportot, apņemtos ieturēt veselīgākas maltītes, vai apmeklētu kādu no veseligsridzinieks.lv piedāvātajiem veselību veicinošiem  pasākumiem, bet varbūt kādam šis pavasaris būs īpašs ar jaunu attiecību  uzsākšanu – tad dari to atbildīgi un noskaties video, kas tapis sadarbībā ar biedrību “Mediju platforma”.

 

Sākusies gripas epidēmija

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paziņo par gripas epidēmijas sākumu no 2019.gada 15.janvāra.

Monitoringa dati liecina, ka 2019.gada otrajā nedēļā vienā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām (Valmierā) pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze gripa, sasniedzis 163,6 gadījumus uz 100000 iedzīvotājiem. 2019.gada otrajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti arī Rīgā (78,6 uz 100000 iedzīvotājiem), Jelgavā (57,7 uz 100000 iedzīvotājiem), Ventspilī (45 uz 100000 iedzīvotājiem), Jūrmalā (35,3 uz 100000 iedzīvotājiem), Daugavpilī (22,8 uz 100000 iedzīvotājiem) un Liepājā (13,1 uz 100000 iedzīvotājiem). Vidēji Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 52,8 gadījumus uz 100000 iedzīvotājiem.

Gripai raksturīgāki simptomi, kas nav tik izteikti saaukstēšanās gadījumā ir:

* augsta ķermeņa temperatūra (virs 38’ C);

* drudzis;

* stipras galvassāpes;

* kaulu laušanas sajūta;

* pastiprināts nogurums;

* iekaisis kakls;

* aizlikts deguns;

* sauss klepus;

* acu sāpes.

Īpaši no saslimšanas ar gripu jāuzmanās maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām elpceļu, sirds – asinsvadu un nieru slimībām, cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem, novājinātu imunitāti vai lieko svaru, kā arī grūtniecēm.

Visiem, kam saslimšana ar gribu var būt ļoti bīstama, SPKC iesaka vakcinēties. Tāpat vakcinēties ieteicams visiem ģimenes locekļiem ģimenēs, kurās ir mazi bērni, seniori vai citi riska grupu pacienti, medicīnas iestādēs, sociālās aprūpes centros, apkalpojošajā sfērā un izglītības iestādēs strādājošajiem.

Vislabāk vakcinēties rudenī, pirms gripas sezonas sākuma, tomēr, ja tas nav izdarīts, vakcinēties var arī šobrīd, jo imunitāte izveidojas desmit dienu laikā pēc vakcinācijas, bet gripas epidēmija parasti ilgst līdz pat aprīļa beigām.

Vakcinācija ir vislabākais veids kā izvairīties no saslimšanas ar gribu, bet gripas epidēmijas laikā par ļaunu nenāks arī regulāra telpu vēdināšana, sabalansēta un pilnvērtīga uztura lietošana, fiziskās aktivitātes (vēlams svaigā gaisā), pilnvērtīga atpūta un laika apstākļiem un plānotajām aktivitātēm atbilstošs apģērbs. Gripas epidēmijas laikā labāk izvairītie no vietām, kur pulcējas daudz ļaužu, piemēram, sabiedriskā transporta, lielveikaliem.

Ja tomēr sanācis ar gripu saslimt, noteikti jāpaliek mājās un par ārstēšanos jākonsultējas ar ārstu. Nekādā gadījumā nedrīkst doties uz darbu vai skolu, vai apmeklēt kādu publisku vietu. Uzturoties mājās, regulāri jāvēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas priekšmeti, vēlams, jāuzturas atsevišķā istabā, lai izvairītos no ģimenes locekļu inficēšanas ar gripu.

Piedāvājam iepazīties ar SPKC sagatavoto materiālu par gripu.

infografika_gripa_2016

 

Foto: silviarita/pixabay