Šogad pēdējā nodarbība par bērnu traumatismu

sad-child-1759986_1280

Svētki tuvojas – svecītes, rotaļas, kņada un priecīgs satraukums, kas nereti bez prieka nes sev līdzi arī negadījumus un traumas. Negaidītas, negribētas un neparedzamas. Grūti noticēt, bet aptuveni 75% gadījumu bērni traumas gūst tieši savu tuvinieku, ģimenes lokā. Kad tas noticis, prātot ir par vēlu. Tad ir jārīkojas pareizi, pārdomāti un iespējami mierīgi.
Diemžēl šādā situācijā, kad ar bērnu noticis kāds negadījums, satraukums visbiežāk provocē neadekvātas un nesakarīgas reakcijas un rīcību no vecāku puses, it īpaši, ja šāda nelaime notikusi pašā svētku burzmas laikā. Lai neapjuktu, vecākiem ir ļoti svarīgi būt jau iepriekš sagatavotiem un zinošiem, turklāt praktiski, nevis teorētiski, jo tieši pareiza palīdzības sniegšana pirmajās minūtēs ir kritiska bērna veselībai un nereti pat dzīvībai.
Iegūt tieši šādas – praktiskas un pielietojamas – zināšanas būs iespējams bezmaksas nodarbībā* par bērnu traumatismu, kas notiks 8. decembrī no plkst. 17.00 – 19.00 Rīgas Veselības centra filiālē Iļģuciems, Buļļu ielā 7, Rīgā. Arī šoreiz nodarbību vadīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts reanimatologs Valdis Skotelis, stāstot par dažādām bērnu traumām un to profilaksi, kā arī demonstrējot pirmās palīdzības sniegšanas metodes un principus, sniedzot uzskatāmus un konkrētus piemērus.

Lai pieteiktos nodarbībai, lūdzam rakstīt uz solisdross@gmail.com vai zvanīt uz tālr. nr. 29249579.

Nodarbība notiek projekta “Pirmais solis – drošs!” ietvaros, un tās mērķauditorija ir zīdaiņu, jaunākā un pirmsskolas vecuma bērnu vecāki. Projektu īsteno „Ilgtspējīgas attīstības fonds” sadarbībā ar „Rīgas veselības centru”, finansē Rīgas Domes Labklājības departaments.

 

Foto no www.rigasveseliba.lv

Vēl decembrī iespēja apmeklēt nodarbību “Bērniņš ienācis ģimenē. Jaunā tēta loma”

OH1D5S0

Rīgas domes Labklājības departaments aicina topošos vecākus pieteikties uz bezmaksas nodarbību pāru attiecību stiprināšanai, sekmējot tēvu iesaistīšanos bērnu aprūpē un audzināšanā, tādā veidā veicinot veselīgu ģimeņu ilgtspēju un bērnu emocionālo veselību. Nodarbība ietver izglītojošu informāciju par pārmaiņām pāra attiecībās, bērnam ienākot ģimenē, un tēva loma jaundzimušā bērna dzīvē, tēva un mātes lomas un sadarbība bērna veiksmīgai attīstībai.

Nodarbība notiks 8.decembrī, plkst. 18:00, Ģimenes skolā, Rīgas Dzemdību nama 2.stāvā, Miera ielā 45, Rīgā. Nodarbību vadīs klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Ivanda Šūpulniece.

Nodarbībai var pieteikties, sazinoties ar nodarbību koordinatori Ivetu Krūmiņu, e-pasta adrese: konsultanti.psihologi@gmail.com, tālr. nr. 28275992.

Foto no freepik.com

Kustība, uzturs veselīgai ikdienai. Kā bērna attīstību ietekmē kustība un veselīgs uzturs ikdienā

parents-with-her-daughter-in-a-greenhouse_23-2147562460

 

Aktīvs dzīvesveids un veselīgs uzturs ir jebkāda rīcība, kas uzlabo cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo veselību, tādēļ ir svarīgi aplūkot veselīga dzīvesveida veicināšanu ilgtermiņā – sākot no bērnības līdz pat senioru vecumam. Jo ātrāk cilvēks izvēlas dzīvot veselīgi, jo ilgāk viņš uzturēs šādu uzvedību un jo ātrāk viņš gūs labumu savai veselībai. Tas nozīmē, ka ļoti būtiski bērnam piedāvāt dzīvot aktīvi un ēst veselīgi. Bērni ātri pieņem ģimenes vērtības, lai kādas tās arī nebūtu. Ja ģimenes vērtība ir rūpēties par savu veselību, baudot veselīgu uzturu un dzīvojot aktīvi, tad pastāv daudz lielāka iespēja, ka arī bērns uzaugs, pierodot pie šādas izvēles un turpinās rūpēties par savu veselību visu savu dzīvi. Svarīgi ir veidot pozitīvu attieksmi pret veselīgām maltītēm un fiziskajām aktivitātēm.

Ir skaidrs, ka bērna ķermenis fiziski atšķiras no pieaugušā ķermeņa, taču pieaugušajiem ir grūti saprast, ka bērns nav miniatūrs pieaugušais. Atšķirībā no pieaugušajiem, bērni, tai skaitā pusaudži, aug un attīstās, tāpēc tiem nepieciešams gan īpašs un pareizs uzturs (ne tikai pareizs ēdiens), gan fiziskās aktivitātes. Bieži vien pieaugušajiem ir grūti iejusties bērna „ādā” un saprast, ka bērna uztvere ir citāda. Tas attiecināms arī uz uzturu. Piemēram, aizraujoša aktivitāte var nomākt gan slāpju, gan izsalkuma sajūtu, tāpēc svarīgi, ka pieaugušie ik pa laikam piedāvā bērnam ūdeni un aicina uz maltīti. Bērna ķermenis satur daudz vairāk ūdens nekā pieaugušā ķermenis. Tāpēc bērni daudz straujāk kā pieaugušie piedzīvo ūdens zudumu ķermenī.

Pirms dzimšanas un pirmajos astoņos gados bērna ķermenis piedzīvo ļoti strauju attīstību. Vienlaikus bērna imūnsistēma ir nepietiekami attīstīta, tāpēc bērni salīdzinājumā ar pieaugušajiem ir vairāk pakļauti infekciju un vīrusu riskam. Bērna smadzeņu šūnās un visā organismā attīstās tūkstošiem nervu savienojumu, ko klāj mielīna apvalks, kas pasargā nervu savienojumus. Tāpēc bērna pirmajos dzīves gados un sākumskolas vecumā ļoti svarīgi uzturā iekļaut dzelzi, taukskābes, kalciju un D vitamīnu saturošus pārtikas produktus. Kalcijs ir īpaši svarīga minerālviela, augot kauliem un zobiem, bet taukskābes ir ļoti svarīga sastāvdaļa šūnu augšanas procesā. Ogļhidrāti ir neatņemama veselīga uztura sastāvdaļa, īpaši, ja bērns sporto. Cinks un magnijs ir svarīgi imūnsistēmas stirpinātāji. Tā kā bērna vielmaiņa un šūnu atjaunošanās norit daudz straujāk kā pieaugušajam, tad svarīgi, lai bērna uzturā tiktu iekļauts ūdens (nevis saldinātie dzērieni) un olbaltumvielām bagāta pārtika. Jebkurš no vitamīniem un minerālvielām dažādos daudzumos ir sastopami augļos, dārzeņos, graudos, gaļā un zivīs.

Nereti pieaugušie pārdzīvo, ka bērni neēd vai ēd ļoti maz to, kas pagatavots mājās. Tomēr bērniem patīk maltītes ģimenes lokā un arī visai ģimenei tas ir brīdis sarunām un kopā būšanai. Šajā gadījumā svarīgi bērnu iesaistīt ne tikai kopīgā maltītes apēšanā, bet maltīšu gatavošanas procesā. Tas prasīs laiku un pūles no pieaugušo puses, taču tādā veidā pastāv lielāka iespējamība, ka, iesaistot bērnu maltīšu gatavošanas procesā, viņš nebaidīsies izvēlēties dažādus ēdienus. Bez tam, kopā gatavošanas process ļaus pabūt kopā ar bērnu ilgāk, un „pēkšņi” atradīsies laiks un telpa kopīgām sarunām. No praktiskā viedokļa skatoties, bērns gatavošanas procesā iemācīsies, kā garšo atsevišķas ēdiena sastāvdaļas un kā, šīs sastāvdaļas apvienojot, rodas citas garšas. Tas padarīs maltīti iekārojamāku un pēc garšas pievilcīgāku.

Veselīgs uzturs ir kas vairāk par izvēli, ko lietot un ko nelietot uzturā. Būtu jāizvairās no tādiem „slazdiem” kā ēdienu iedalīšana „sliktajos” un „labajos”. Tā vietā var teikt „ikdienas” ēdieni un „reižu pa reizei” ēdieni. Tādā veidā tiks attīstīta bērna izpratne par to, kāpēc un kad viņš drīkst vai nedrīkst ēst noteiktu ēdienu. Aizliedzot neveselīgus ēdienus pieaugušais var panākt, ka bērns vēl vairāk tieksies pēc „aizliegtā augļa”, tāpēc labāk bērnam paskaidrot, ka neveselīgu ēdienu drīkst lietot uzturā, taču ne bieži un ierobežotā daudzumā. Bieži vecāki „piekukuļo” bērnu pabeigt galveno maltīti, lai bērns varētu ķerties pie saldā ēdiena. Taču tādējādi pieaugušie tikai veicina bērnā uzskatu, ka veselīga ēdiena ēšana ir otršķirīga – vienmēr būs „balva” par veselīga ēdiena ēšanu. Jebkāda veida piespiešana ēst veselīgu maltīti nepalīdzēs veidot vai pozitīvi mainīt bērna ēšanas paradumus. Ir jāļauj bērnam pašam izvēlēties, cik daudz bērns ēdīs veselīgo ēdienu, „neapbalvojot” bērnu par to, bet tādā veidā veicinot veselīga uztura paraduma kā normas iedzīvināšanu ikdienā.

Aktīvs dzīvesveids aktivizē endorfīnus – ķīmiskas vielas smadzenēs – , kā rezultātā cilvēks jūtas laimīgāks jebkurā vecumā, jo endorfīni cilvēku atslābina un relaksē, tādēļ īpaši nozīmīgi ir spēt tam atrast un veltīt laiku Bieži vecāki dažādu uzskatu vai stereotipu dēļ savus bērnus jau pirmsskolas vecumā virza noteiktā sporta veidā, piemēram, hokejā, futbolā, arī sporta dejās u.c. Tomēr, ņemot vērā to, ka bērna skelets un muskulatūra ir nenobrieduši un tikai attīstās, tomēr visoptimālākā izvēle ir daudzveidīgu, sabalansētu aktivitāšu piedāvāšana jeb vispārējā fiziskā sagatavotība. Tā ietver bērna vispusīgu, bet, pats galvenais – neagresīvu un saudzīgu – fizisko attīstīšanu.

Būtībā līdz sākumskolas vecumam aktīva dzīvesveida nozīme ir veidot bērnā patiku un pozitīvu attieksmi pret fiziskajām aktivitātēm. Šo nozīmi pieaugušie nereti ignorē vai padara par maznozīmīgi, uzskatot, ka galvenais ir bērna panākumi nevis pats aktīva dzīvesveida process. Taču aktīvs dzīvesveids nebūt nenozīmē tikai bērna trenēšanos kādā noteiktā sporta veidā vai dalību sporta pulciņā. Līdzīgi kā veselīgs uzturs, arī aktīvs dzīvesveids ir vai nav viena no ģimenes vērtībām, kas veido vai neveido kādu daļu no ikdienas dzīves. Ja vecāki lielāko daļu sava brīvā laika pavada neaktīvi, tad ar laiku vecākiem nāksies saskarties ar to, ka, bērnam pieaugot, viņa motivācija apmeklēt sporta treniņus vai nodarbības samazināsies. Piemēram, parādīsies arvien biežāka treniņu kavēšana, jo bērns tos sāks uztvert kā nepatīkamu pienākumu, kas prasa viņa laiku un enerģiju, ko, iespējams, varētu veltīt citām lietām. Tāpēc ir svarīgi jau pēc iespējas no mazāka vecuma bērnā veidot patiku pret aktīvu dzīvesveidu un kustībām ikdienā, nekoncentrējoties uz panākumiem, bet padarot pašu aktivitāšu procesu par jautru, saistošu. Tas veicinās gan bērna motivāciju pārvarēt šķēršļus, piemēram, savas bailes, kas pakāpeniski rada bērnā vēlēšanos un motivāciju censties sasniegt vairāk.

 

Raksts tapis Rīgas domes Labklājības departamentam sadarbībā ar psych.mag. Elīnu Rotbahu-Zarembu.

 

Foto no freepik.com

Projekta “Pirmais solis – drošs!” ietvaros aicinām vecākus 09.11.2016 apmeklēt nodarbību “Par bērnu traumatismu”

Traumas diemžēl gūst pat visuzmanīgāko un gādīgāko vecāku bērni. Tā diemžēl notiek – negaidīti, negribēti un neparedzami. Turklāt aptuveni 75% gadījumu bērni traumas gūst tieši mājās, tātad – savu tuvinieku, ģimenes lokā. Kad tas noticis, prātot ir par vēlu. Tad ir jārīkojas – pareizi, pārdomāti un iespējami mierīgi. Turklāt zināt to praktiski, nevis teorētiski.

Diemžēl šādā situācijā, kad ar bērnu noticis kāds negadījums, satraukums visbiežāk provocē neadekvātas un nesakarīgas reakcijas un rīcību no vecāku puses. Lai tas tā nebūtu, viņiem ir bezgala svarīgi būt jau iepriekš sagatavotiem un zinošiem – turklāt praktiski, nevis teorētiski, jo tieši pareiza palīdzības sniegšana pirmajās minūtēs ir kritiska bērna veselībai un nereti – pat dzīvībai.

Ar mērķi sniegt tieši šādas praktiskas un pielietojamas zināšanas turpinām bezmaksas nodarbības* par bērnu traumatismu – šoreiz vecākus gaidām 9. novembrī no plkst. 17.00 – 19.00 mūsu centra filiālē „Ķengarags” (Kaņiera iela 13, konferenču zāle). Arī šoreiz nodarbību vadīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts reanimatologs Valdis Skotelis, stāstot par dažādām bērnu traumām un to profilaksi, kā arī demonstrējot pirmās palīdzības sniegšanas metodes un principus un sniedzot uzskatāmus un konkrētus piemērus.

 

Pieteikšanās uz nodarbību:

e-pasts: solisdross@gmail.com

Tālrunis: 29249579

 

Nodarbība notiek projekta “Pirmais solis – drošs!” ietvaros, un tās mērķauditorija ir zīdaiņu, jaunākā un pirmsskolas vecuma bērnu vecāki. Projektu īsteno „Ilgtspējīgas attīstības fonds” sadarbībā ar „Rīgas veselības centru”, finansē Rīgas Domes Labklājības departaments.

Bezmaksas nodarbības topošajiem vecākiem par tēva lomu ģimenē arī novembrī

Arī novembrī Rīgas domes Labklājības departaments aicina topošos vecākus apmeklēt nodarbības par bērna ienākšanu ģimenē, jaunā tēva lomu un pārmaiņām pāra savstarpējās attiecībās. Sīkāka informācija par nodarbībām pieejama šeit.

tētis2

Nodarbība “Bērniņš ienācis ģimenē. Jaunā tēta loma” notiks 14.novembrī un 28.novembrī plkst. 18:00 Rīgas veselības centra filiālē “Ķengarags” Rīgā, Kaņiera ielā 13. Nodarbību vadīs klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Ivanda Šūpulniece.

Nodarbība “Pārmaiņas pāra attiecībās, bērnu gaidot, un topošā tēva loma” notiks 21.novembrī plkst. 18:00 Rīgas veselības centra filiālē “Ķengarags” Rīgā, Kaņiera ielā 13 un 23.novembrī Rīgas veselības centra filiālē “Imanta” Rīgā, Imatas 8.līnijā 1. Nodarbību vadīs klīniskā psiholoģe un sertificēta vecmāte Laila Laganovska.

Lai pieteiktos nodarbībām, lūdzam sazināties ar nodarbību koordinatori Ivetu Krūmiņu, tālr. nr. 28275992, e-pasta adrese konsultanti.psihologi@gmail.com.