Receptes no Ēdiena gatavošanas meistarklases “Zivju diena”

Zivju zupa ar tomātu pieskārienu

Sastāvdaļas:

  • 50 g sviesta;
  • 1 sīpols, smalki sagriezts kubiņos;
  • 1 – 2 puravi, smalki sagriezti gareniski uz pusēm;
  • 1 – 2 seleriju kāti, smalki sagrieztu kubiņos;
  • 4 šķēles saldskābmaizes, sagrieztas kubiņos;
  • 1 – 2 ēdk. olīveļļas;
  • 4 ķiploka daiviņas, sasmalcinātas;
  • 3 – 4 vidēji tomāti, sasmalcināti;
  • 2 ēdk. tomātu biezenis;
  • 600 g kartupeļu (labāk izvēlēties mazus un griezt 4 daļās);
  • 350 g lasis vai forele, sagriezts 2 cm gabaliņos;
  • 150 ml skābais krējums vai turku jogurts;
  • 2 ēdk. svaigas dilles;
  • 1,5 l buljons;
  • šķipsna sāls;
  • kaltētu dārzeņu garšviela/maisījums;
  • šķipsna kurkumas.

Pagatavošana:

Izkausē sviestu katlā uz vidējas uguns. Pievieno sīpolu, puravu, seleriju,  apcep, pēc tam pievieno buljonu, tik daudz, lai apsegtu dārzeņus. Vāra uz vidējas / zemas uguns 15 minūtes, līdz tie pilnīgi mīksti. Pannā liek ķiplokus, tomātus un tomātu biezeni un apcep visu kopā 5 minūtes, ik pa laikam apmaisot. Kad pannas saturs gatavs, to pievieno katla saturam. Pielej klāt atlikušo buljona daļu. Uzkarsē cepeškrāsni un liek maizes gabaliņus uz cepešpannas, kas izklāta ar cepamo papīru, un apslaka ar nedaudz eļļu un garšvielām. Cep 10 – 15 minūtes, līdz maize zeltaini brūna. Katlā liek kartupeļus un vāra uz lēnas uguns 15 – 20 minūtes, līdz kartupeļi gatavi, tad pievieno lasi un vāra vēl 5 minūtes. Katla saturam pievieno nedaudz kurkumu un sāli. Pašās beigās zupai pievieno dilles un 2 ēdk. krējuma. Zupu apmaisa. Zupu lej bļodās un pievieno ceptus maizes gabalus un ja vēlies nedaudz krējumu/turku jogurtu.

 

Kartupeļu laiviņas ar zivju buru

Sastāvdaļas:

  • 8 vidēji kartupeļi;
  • 200 g konservēti zaļie zirnīši;
  • 2 ēdk. svaigais siers;
  • 150 g reņģes;
  • nedaudz eļļas;
  • šķipsna sāls;

Pagatavošana:

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 190° C. Izmantojot dakšu, sadur kartupeļus vairākās vietās. Kartupeļus nedaudz ieeļļo. Liek kartupeļus uz cepampannas, kas izklāta ar cepamo papīru, un cep 30 – 45 minūtes, līdz tie ir mīksti. Kad tie gatavi, ļauj kartupeļiem atdzist, pēc tam sagriež uz pusēm. Izmantojot nelielu karoti, izgreb lielāko daļu kartupeļu mīkstuma. Ja grib, lai kartupeļu laiviņas tā nešūpojas, var nogriezt tām nedaudz apakšu. Izgrebto kartupeļu mīkstumu liek blenderī un sablenderē biezenī, pievienojot nedaudz ūdeni. Biezenim jābūt tik biezam/šķidram, lai tajā var iegremdēt izgrebtās kartupeļu laiviņas. Sablenderētajā kartupeļu biezenī iegremdē katru izgrebto kartupeļu laiviņu un izkārto atkal uz cepampannas, kas izklāta ar cepamo papīru. Liek cepties atpakaļ cepeškrāsnī 10 – 15 minūtes līdz tās zeltaini brūnas. Kamēr kartupeļu laiviņas cepas, pagatavo zirņu biezeni pildījumam. Blenderī liek vēsā ūdenī noskalotus konservētos zaļos zirnīšus un pievieno svaigo sieru, ja nepieciešams, nedaudz vēsu ūdeni un sablenderē viendabīgā masā. Pievieno pēc garšas šķipsnu sāls, ja nepieciešams. Kad kartupeļu laiviņas gatavas, katrā pilda zirņu biezeni un liek reņģes gabaliņu. Dekorē ar dilles zariņu.

 

Siļķe plašķītī ar biešu krēmu

Sastāvdaļas:

  • trauciņš marinētas siļķes.
  • 2 vārītas olas.

Maizei:

  • 250 g grieķu jogurta;
  • 3 olas;
  • 140 g pilngraudu miltu;
  • sēklu maisījums;
  • 1 tējk. cepamā pulvera;
  • sāls pēc garšas.

Krēmam:

  • 1 vārīta biete;
  • 170 g krēmsiera;
  • 2 tējkarotes mārrutku;
  • sāls un pipari;
  • zaļumi.

Pagatavošana:

Olas sakuļ ar jogurtu, pievieno miltus, sēklas, cepamo pulveri, sāli un samaisa. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 170 grādiem, mīklu liek veidnē un cep apmēram 40 minūtes. Olas novāra cietas, atdzesē, noņem čaumalu un sīki sasmalcina. Pagatavo krēmu: bieti sablendē, cik iespējams, šķidrumu nospiež (caur marli), tad liek atpakaļ blenderī, pievieno krēmsieru, mārrutkus un zaļumus, sablendē līdz viendabīgai masai. Liek savilkties vēsumā uz 20 minūtēm. Izcepto maizi sagriež šķēlītēs,  kārto pa gabaliņam siļķes, virsū glīti ar tējkaroti kārto biešu krēmu, uz tā drupina sīki sasmalcināto olu un pāri pārber dilles.

 

Rupjmaizes kārtojums

Sastāvdaļas:

  • puskukulis rudzu maizes vai nedaudz vairāk;
  • 500 ml  turku jogurts;
  • 200 – 250 g dzērvenes/ brūklenes;
  • 7 – 8 ēdk. kartupeļu/kukurūzas ciete;
  • 5 ēdk. medus;
  • 1 paciņa vaniļas cukura;
  • pārkaisīšanai kanēlis, ja vēlas;
  • piparmētru lapiņas dekorēšanai.

Pagatavošana:

Maizi sagriež plānās šķēlēs un uz cepampannas, kas izklāta ar cepamo papīru cep cepeškrāsnī. Cepeškrāsns uzkarsēta ar ventilatoru uz 160 grādiem, lai maize neapdeg/nesadeg, bet izkalst. Cep aptuveni 15 minūtes, bet visu laiku skatās, lai neapdeg. Kad maizīte ir sakaltēta, to sadrupina vai sasmalcina blenderī. Turku jogurtu sablenderē ar medu un nedaudz vaniļas cukuru, skatās pēc garšas. Pagatavo mērci: dzērvenes/brūklenes liek katlā un aplej ar nelielu daudzumu ūdens, tā lai apsedz ogas. Uzvāra, tad izkāš caur sietu un izkāsto daļu lej atpakaļ katlā un liek uz plīts. Kartupeļu/kukurūzas cieti atsevišķā, nelielā traukā sajauc ar vēsu/aukstu ūdeni un izšķīdina. Izšķīdināto cieti lēnām lej dzērveņu izkāstajā šķidrumā un, lēnītēm maisot, lej klāt, veido tik biezu mērci, lai var likt starp kārtojuma kārtām. Mērcei pievieno nedaudz vaniļas cukuru. Porciju trauciņos sāk gatavot kārtojumu. Trauka apakšējā kārtā liek turku jogurtu. Uzkaisa sadrupināto maizi. Maizi neber biezā kārtā, bet tikai viegli pārkaisa. Liek pāris karotes dzērveņu/brūkleņu mērces, visu izlīdzina un uzkaisa nedaudz sadrupinātās maizes. Atkal liek turku jogurta kārtu, sadrupinātās maizes kārtu, mērces kārtu. Kārtojumu noslēdz ar turku jogurta cepurīti un piparmētru lapiņu.

 

« 1 of 4 »

Vai HIV attiecas arī uz tevi?

Šajā rakstā mēs aplūkosim jautājumus, kas skar HIV. Ko nozīmē šie burti, vai tas ir aktuāli un, ja ir, tad kam, vai tas skar tikai noteiktas cilvēku grupas vai ikvienu, kā varam pasargāt sevi un citus jautājumus.

HIV ir saīsinājums no angļu valodas – Human immunodeficiency virus, latviski – cilvēka imūndeficīta vīruss. Tomēr arī Latvijā tiek lietots angļu valodas saīsinājumu – HIV. Ko tas nozīmē? Svarīgi ir saprast, ka tas ir vīruss un tas ir cilvēka vīruss. Tas nozīmē, ka inficēts cilvēks to nodod otram cilvēkam. Cilvēks – cilvēkam, nekā savādāk šo vīrusu iegūtu nevar.

Kas ir vīrusi, ko tie dara?

Vīrusi ir parazīti un, lai tie varētu vairoties un dzīvot, tiem ir vajadzīga dzīva organisma šūna. Vīruss iekļūs dzīvā organismā, atrod šūnu, ko tas atpazīst un māk atslēgt. Vīruss iekļūst šajā šūnā un padara to par savu saimnieku, savu fabriku. Inficētā šūna – fabrika ražo jaunus vīrusus, kas atkal gaida, kad sastapsies ar šūnu, ko tie atpazīst un māk atslēgt un izveido jaunu fabriku. Diennaktī tāda šūna saražo apmēram miljards jaunu vīrusu.

HIV saimniekšūnas ir imūnās sistēmas šūnas un imūnā sistēma ir tā, kas  cīnās ar vīrusiem un citiem mikroorganismiem, kas izraisa slimības. Tātad HIV novājina imunitāti un cilvēks var saslimt ar dažādām smagām slimībām, piemēram, ļaundabīgiem audzējiem, sēnīšu infekcijām, kas izraisa smagas plaušu slimības, infekcijām, kas skar galvas smadzenes un citām.

Kad HIV ir sagrāvis pārāk daudz imūnās sistēma šūnas, iestājas stadija, ko sauc par AIDS (cquired immune deficiency syndrome), latviski – iegūtais imūndeficīta sindroms.

Tas nozīmē, ka vīrusa darbības rezultātā ir sagrauta organisma aizsardzības sistēma, tāpēc attīstās pavadošās jeb oportūnistiskās slimības (ļaundabīgie audzēji, tuberkuloze, sēnīšu slimības u.c.). Cilvēks nomirst no šīm slimībām, nevis no AIDS.

Vai mums ir svarīgi to zināt? Varbūt HIV nemaz nav aktuāls pie mums Latvijā? Tas ir kaut kur citur, varbūt Āfrikā, nevis šeit… Diemžēl dati liecina par kaut ko citu. Kopš 2017. gada Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā jauno HIV gadījumu skaita ziņā. Tas nozīmē, ka tieši Latvijā katru gadu inficējas visvairāk cilvēku, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu valstī. 2017. gadā inficējās 371 cilvēks. Katru dienu inficējās viens cilvēks. Kāpēc tā notiek, kāpēc tik daudz cilvēku inficējas?

Kad jauniešiem jautā, vai šī infekcija attiecas uz viņiem, parasti atbilde ir – nē, neattiecas, jo mēs  nelietojam narkotikas, nenodarbojamies ar prostitūciju un mūsu draugi un paziņas arī nav tādi. Jauniešiem liekas, ka HIV attiecas tikai uz narkotiku lietotājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar prostitūciju, vēl piemin homoseksuāli orientētus vīriešus, cilvēkus, kuri nerūpējas par sevi.

Aplūkojot statistikas datus, redzam, ka 2018. gadā līdz 1. jūlijam, lietojot narkotikas ar vienu šļirci, inficējās tikai 26 cilvēki. Savukārt dzimumaktā starp sievieti un vīrieti –  40, vēl 49 cilvēki nav sapratuši kā inficējušies (avots: SPKC https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids). Līdz ar to varam teikt, ka nav tādas īpašas cilvēku grupas, kuri infekcijas riskam ir pakļauti vairāk kā citi, šī infekcija attiecas uz ikvienu.

Kā var inficēties, kā var iegūt šo vīrusu?

Sāksim ar to, ka HIV dzīvo visos cilvēka šķidrumos – asarās, siekalās, sviedros, urīnā un citos. Bet, lai varētu inficēties, šiem šķidrumiem ir jāsatur noteikts vīrusu daudzums. Un ne asarās, ne siekalās, ne sviedros, ne urīnā nav tik daudz vīrusu, lai no tiem varētu inficēties. Vajag apmēram spaini šo šķidrumu, lai savāktu noteiktu vīrusu daudzumu. Līdz ar to ir skaidrs, ka sadzīves kontaktu laikā inficēties nevar. Var droši sēdēt blakus HIV inficētam cilvēkam, apskauties, rakstīt ar vienu pildspalvu, draudzēties un satikties.

Ir tikai četri cilvēka šķidrumi, saskaroties ar kuriem var inficēties, un tie ir – asinis, sperma, vaginālie izdalījumi un inficētas sievietes krūts piens.

Vēl ir jāsaprot, ka šiem šķidrumiem ir jānokļūst asinsritē. Ir jābūt tā saucamiem ieejas vārtiem. Par ieejas vārtiem kalpo bojāta āda vai gļotāda. Ir jābūt caurumam ādā, caur veselu ādu vīruss cauri neiziet.

Kas ir tās situācijas, kad var saskarties ar svešām asinīm?

Tas varbūt kautiņš – tiek izsisti, piemēram, zobi, tek asinis, ir brūce uz dūres un asinis iekļūst brūcē. Kautiņa laikā asinis var iešļakstīties acīs un acis ir klātas ar gļotādu, arī tā var inficēties.

Ja asinis iekļūst acīs, ir jāsāk raudāt, jo asaras izskalos acis. Pēc tam tās jāskalo ar aukstu ūdeni.

Varbūt grābjot lapas rudenī, iznāk sadurties ar izmestu šļirci.

Tāpat visas manipulācijas, kur tiek caurdurta āda – tetovēšanās, caurumu duršana pīrsingiem, kopīga šļirce. Jums ir jāpārliecinās, ka instrumenti ar ko tiks veiktas manipulācijas, ir vienreizējās lietošanās vai sterilizēti speciālās  iekārtās.

Jāņem vērā, ka HIV dzīvo tikai šķidrumā, līdzko asinis ir izžuvušas, vīruss iet bojā. Bet ir citi vīrusi, kas dzīvo arī izžuvušās asinīs, piemēram, B un C  hepatīta vīrusi.

Ko darīt situācijās, kad mēs saprotam, jā, svešas asinis ir iekļuvušas asinsritē? Lai sevi pasargātu, ir jāveic pieci soļi:

  1. Nevajag censties uzreiz apturēt asiņošanu, jāļauj asinīm kādu laiku tecēt. Ja brūce ir neliela – izspied asinis, cik var;
  2. Jāskalo brūce zem auksta, tekoša ūdens;
  3. Jādezinficē ar spirtu saturošu šķidrumu, kaut vai degvīnu;
  4. Jāuzliek plāksteris;
  5. Tad 48 stundu laikā jāierodas RAKUS Latvijas Infektoloģijas centra AIDS ambulatorajā nodaļā vai uzņemšanas nodaļā, lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties ar HIV un nepieciešamības gadījumā nozīmētu profilaktisku HIV infekcijas terapiju (pēcekspozīcijas profilaksi jeb PEP). Līdzi jāņem šļirce ar ko sadūries vai jāierodas kopā ar cilvēku, ar kuru sakāvies, vai viņa dati. RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrs atrodas Rīgā, Linezera ielā 3. HIV/AIDS ambulatorās nodaļas tālr. nr. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un  pacientu uzņemšanas nodaļas tālr. nr. 67014552, AIDS diennakts uzticības tālrunis 67543777.

Vēl viens veids, kā var inficēties, ir dzimumakts bez prezervatīva ar inficētu partneri. Inficēties var gan vaginālā, gan orālā, gan anālā dzimumakta laikā. Vismazākais risks inficēties ir orālajā dzimumaktā, vislielākais – anālajā. Sievietēm ir divas reizes lielāks risks inficēties kā vīriešiem. Tas tāpēc, ka sievietes vagīna ir klāta ar gļotādu, tā ir vieglāk ievainojama un vīruss var iekļūt asinsritē arī caur gļotādu.

Lielāks risks inficēties ir jauniešiem, kuri uzsāk dzimumdzīvi. Tas ir tāpēc, ka dzimumakta laikā var rasties mikro traumas un, lai tās mazinātu dzimumakta laikā izdalās šķidrums, kas mitrina dzimumorgānu, un jauniešiem šis šķidrums izdalās mazāk, līdz ar to risks iegūt mikro traumas ir lielāks. Ļoti liels risks inficēties ir pirmajā dzimumaktā.

Trešais veids kā var inficēties – inficēta sieviete var inficēt savu bērnu grūtniecības, dzemdību laikā vai barojot ar savu pienu. Lai to novērstu, sieviete grūtniecības laikā lieto zāles, dzemdē ar ķeizargriezienu un nebaro bērnu ar savu pienu. Sievietei var piedzimt vesels bērns.

Tikai šie ir veidi, kā var inficēties. Un zinot šos veidus var saprast, kad jāiet pārbaudīties. Tikai veicot testu var uzzināt, vai cilvēks ir inficējies vai nē. Visbiežāk nav nekādu pazīmju, lai varētu saprast, ka ir notikusi inficēšanās.

Noteikti jāpievērš uzmanība, ja parādās šādi simptomi:

  • ēstgribas zudums;
  • novājēšana;
  • nogurums;
  • drudzis, paaugstināta temperatūra;
  • izteikta svīšana naktīs;
  • ādas izmaiņas;
  • hroniska caureja;
  • uzņēmība pret infekciju slimībām;
  • palielināti limfmezgli.

Šādi simptomi novērojami arī pie citām slimībām, tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu vai jāveic tests.

Kā veic testu?

Ja to veic HIV profilakses punktos, par kuriem informāciju var iegūt SPKC mājas lapā  https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti, tad asinis paņems no pirksta un atbilde būs pēc 10 – 20 minūtēm. Tas būs bez maksas un anonīmi. Jāņem vērā, ka šie ir testi uz antivielām nevis pašu vīrusu, ja rezultāts būs pozitīvs, būs jāveic apstiprinošā diagnostika LIC.

To var veikt arī jebkurā laboratorijā, pie ģimenes ārsta vai LIC.

Ir svarīgi atcerēties, ka HIV ir loga periods, kura laikā tests uz antivielām būs negatīvs. Antivielas izstrādājas 3 nedēļu līdz 3 mēnešu laikā, tāpēc, ja veicat testu šajā periodā, aicinām to izdarīt vēl pēc 3 mēnešiem, lai būtu pilnīgi droši.

Kā norit infekcija?

Kad vīruss iekļūst organismā, tiek izstrādātas antivielas, kas cīnīsies ar šiem vīrusiem, to sauc par loga periodu, un HIV gadījumā tas ir no 3 nedēļām līdz 3 mēnešiem. Šajā laikā asinīs ir ļoti daudz vīrusu un, visbiežāk, cilvēks pats nejutīs, ka ir inficējies, līdz ar to viņš ļoti viegli var inficēt otru cilvēku.

Otrajā periodā izstrādājas antivielas, kas kādu daļu vīrusu iznīcinās, tomēr imūnā sistēma nav tik gudra, lai pilnībā iznīcinātu vīrusu. Arī šajā periodā cilvēks jūtas labi un nejūt nekādu problēmu. Tikai šī perioda beigās sākas veselības problēmas, iestājas trešais periods, ko sauc par AIDS periodu.

Lai gan izārstēties no HIV nevar, tomēr ir zāles, kas aptur vīrusa vairošanos. Šobrīd Latvijā tiek piedāvāts uzsākt lietot zāles uzreiz, kā tikko ir uzzināts par infekciju.

Ko dara zāles? Tās neļauj darboties vīrusu fabrikai, zāles pārgriež vīrusa vairošanās ķēdi un notur vīrusu šūnā, līdz ar to asinīs nav brīvo vīrusu, kas var inficēt otru cilvēku. HIV inficēts cilvēks, kurš lieto zāles un regulāri pārbauda savu veselību, nav bīstams citiem cilvēkiem.

HIV ir vīruss, ko var iegūt tikai kaut ko darot vai kaut kādā notikumā – dzimumakts bez prezervatīva, kontakts ar asinīm, HIV inficēta māte – bērnam. Un tikai zināšanas par inficēšanās veidiem  var pasargāt no HIV.

 

Noderīgas saites, kur pieejami papildu informatīvie materiāli par HIV/AIDS:

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar biedrību DIA+LOGS, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS

Foto: Free-Photos/Pixabay

Diena labām domām 2019.gada 16.decembrī

Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros sadarbībā ar SIA “OnPlate” 2019. gada 16. decembrī aicina iedzīvotājus vecuma grupā virs 55 gadiem apmeklēt pasākumu “Diena labām domām”, kas jau izveidojies par tradīciju un notiek vairākus gadus pēc kārtas.

Pasākuma mērķis ir motivēt iedzīvotājus dzīvot aktīvi un domāt pozitīvi, būt radošiem, sekmēt psiholoģisko, fizisko un sociālo vajadzību līdzsvaru, kas ir cilvēka veselības pamatā. Dalīties savās zināšanās un pieredzē saistībā ar garīgās veselības, fiziskās aktivitātes un dzīves kvalitātes tēmām ir aicināti tādi speciālisti kā Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns, fizioterapeite Zane Strode un Cigun speciāliste Gundega Ābelīte.

Pasākums sāksies ar Cigun speciālistes Gundegas Ābelītes lekciju – “Veselā miesā vesels gars”. Lekcijas laikā uzzināsim par būtiskākajām emocijām, kas iespaido mūsu iekšējo orgānu darbību, iemācīsimies dažus svarīgus enerģētiskos punktus, ko pamasēt, lai uzlabotu noskaņojumu, kā arī kopīgi praktizēsim Cigun vingrinājumus, lai sevi garīgi un enerģētiski pilnveidotu.

Pēc lekcijas būs iespēja pavingrot sertificētas fizioterapeites Zanes Strodes pavadībā, kura paralēli kustībām paskaidros to  ietekmi uz veselību.

Profesors Anatolijs Danilāns pasākuma dalībniekiem pastāstīs par veselības saglabāšanu un uzlabošanu viegli uztveramā veidā, sniedzot praktiskus piemērus un ieteikumus. Danilāns ik dienu iedveš optimismu gan pacientiem, gan kolēģiem, piekopj veselīgu dzīvesveidu un sporto jau 30 gadus, katru dienu ar kājām mērojot 12 kilometrus.

Dalībniekiem tiks piedāvātas divas radošās darbnīcas – apsveikumu kartiņu veidošanas darbnīca un  ārstniecisko tēju maisījumu gatavošanas meistarklase. Tēju meistarklasē katram dalībniekam būs iespēja pagatavot savu tēju maisījumu, savukārt kartiņu darbnīcā būs iespēja izgatavot Ziemassvētku apsveikuma kartītes. Darbnīcās izgatavoto katrs dalībnieks iegūs savā īpašumā.

Šāda iespēja vecāka gadagājuma iedzīvotājiem – ar radošām un fiziskām aktivitātēm izpaust savas sajūtas un gūt jaunas zināšanas ir lielisks veids, kā sniegt iespēju turpināt aktīvu sabiedrisko dzīvi.

Pasākums notiks VEF Kultūras pilī, Ropažu iela 2, Rīga, no plkst. 10:45 līdz 16:00.

Visiem pasākuma dalībniekiem ir obligāti jāpiesakās iepriekš, sazinoties ar Alisi pa tālruņa numuru +371 26377122 vai rakstot e-pasta vēstuli uz alise@onplate.lv.

Katram pasākuma dalībniekam būs nepieciešams aizpildīt dalībnieka anketu, norādot prasītos personas datus.*

*Datu, tostarp īpašās kategorijas datu, ievākšana, apstrāde un uzglabāšana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām.

Pasākums tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.

Labklājības departaments piedalās ziņojuma sagatavošanā par situāciju sociālo pakalpojumu jomā Eiropā

Latvijai nacionālajā līmenī jāveido stratēģija, kas saistīta ar līdzfinansējumu sociālo pakalpojumu attīstīšanai visā Latvijā, lai nodrošinātu labākas kvalitātes un vienlīdzīgāku sociālo pakalpojumu pieejamību. Šāds ieteikums Latvijai ir izteikts Eiropas Sociālā tīkla (angl. Europe Social Network, www.esn-eu.org) publicētajā ziņojumā par situāciju sociālo pakalpojumu jomā Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ziņojumā ir apkopota analīze, ko veikuši Eiropas Sociālā tīkla Eiropas semestra darba grupas dalībnieki no 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latviju šajā darba grupā pārstāvēja un nozīmīgu ieguldījumu ziņojuma un Latvijas profila izveidē deva Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks, departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors.

Ziņojums atspoguļo sociālo situāciju 24 valstīs un Eiropā kopumā. Materiāla izveidē tika izmantoti darba grupas biedru aptaujas anketu rezultāti, kā arī rezultāti no diskusijām darba grupās. 2019. gada Eiropas semestra analīzē balstītās aptaujas anketas jautājumi koncentrējās uz trim svarīgiem jautājumiem: sociālās aizsardzības sistēmas un pakalpojumu piemērotība nabadzības izskaušanai, pieaugošās problēmas, kas saistītas ar sociālajām mājām un bezpajumtniecību, sociālo pakalpojumu vispārējā kvalitāte. Ziņojumā ir izveidots katras valsts profils, tai skaitā Latvijas, kā arī sniegti ieteikumi valstiskā līmenī, pamatojoties uz darba grupas veikto analīzi.

Šis ziņojums ir saistošs ne tikai dalībvalstu pārstāvjiem, bet arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai viņi būtu informēti par nākamo politikas analīzes ciklu un sniegtajām rekomendācijām, kā arī tas ir veids, kā darba grupai sniegt ieteikumus Eiropas Komisijai problēmu risināšanai, ar kurām saskaras sociālie dienesti visā Eiropā.

Eiropas Sociālajā tīklā ir apvienoti dažādi sociālo pakalpojumu sniedzēji Eiropā, kuri veido, pārvalda un īsteno sociālos pakalpojumus. ESN ir izveidots, lai apgūtu inovatīvus risinājumus un uzlabotu sociālo pakalpojumu kvalitāti. Rīgas domes Labklājības departaments piedalās tīkla pasākumos kopš 2013. gada.

Ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties šeit.

Foto: PublicDomainPictures/Pixabay

Hendlinga nodarbību grafiks 2019.gada decembrim

Pieteikšanās nodarbībām, sazinoties ar Lindu pa tālruņa numuru 29444094 vai rakstot e-pasta vēstuli uz linda@onplate.lv.

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Pasākuma laikā apmeklētājiem tiks lūgts aizpildīt anketu ar personu datiem, dati tiks apstrādāti saskaņā ar Datu aizsardzības regulu.

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.