Atkarība un tās veidi

Addictions-Treatment-Image-1-437x234Kad savā varā pārņem atkarība, cilvēks zaudē kontroli pār to, ko dara, lieto vai izmanto. Tas brīdis, kad atkarība sasniedz robežu un sāk kļūt kaitīga gan pašam atkarīgajam, gan citiem, piemēram, ģimenei, var pienākt pakāpeniski un  novest pie tā, ka atkarīgs cilvēks “ne redz, ne dzird, ne jūt”.  Tas nozīmē, ka problēmas, ko sev vai citiem ir radījis atkarīgs cilvēks, pašam var pat nebūt saprotamas.

Atkarība ir slimība, kuru raksturo simptomu grupa – uzvedības, domu, emociju un fiziskās veselības izmaiņas, kas radušās pēc vielu vai procesa atkārtotas lietošanas. Tipiskos gadījumos tā izraisa stipru tieksmi, grūtības pašam kontrlēt tās lietošanu, par spīti kaitīgajām sekām. Atkarība rodas, smadzenēs izdaloties narkotikām līdzīgām vielām (endorfīniem), kas “dzēš” negatīvo emociju un situāciju iespaidu. Līdz ar to priekšroka tiek dota atkarībai, vielu lietošanai vai uzvedības veidam ar mērķi samazināt negatīvās vai izraisīt vēlamās sajūtas tā vietā, lai nodotos citām nodarbēm un pienākumiem. Tas notiek, neraugoties uz negatīvajām sekām, kas skar pašu atkarīgovai viņa līdzcilvēkus.

Tas viss skaidri norāda, ka atkarība ir saistīta ar trijiem savstarpēji saistītiem faktoriem: fiziskās veselības izmaiņām, domu un emociju atpazīšanu, kā arī ar uzvedības izmaiņām. Būtībā atkarība ir bio-psiho-sociāla slimība, kā rezultātā tiek radīti funkcionāli un vēlāk arī organiski traucējumi organisma darbībā, mainās cilvēka domāšanas veids, saturs,mainās darba stils, kas saistīts ar jaunas informācijas uztveri, emociju atpazīšanas spēja un izpausmes veidi, viesbiežāk arī pasliktinās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un tiek traucēta normāla saskarsme, iekļaušanās noteiktās normās.

Atkarības jēdziens mūsdienās ir krietni plašāks nekā tikai atkarība no kādām apreibinošām vielām. Tā ir multidimensionāla problēma, kas saistās ne tikai ar dažādu vielu negatīvo ietekmi, bet arī ar uzvedības veidiem. Pastāv gan vielu (piemēram, alkohols, nikotīna, psihoaktīvo vielu, medikamentu), gan procesa (piemēram, azartspēles, seksuālās, jauno tehnoloģiju) atkarības. Turklāt sākotnēji dažas atkarības var būt grūtāk konstatējamas gadījumā, ja tiek sociāli pieņemtas – piemēram, darbaholisms.

Pats atkarīgais var neapzināties, ka viņa uzvedība kļuvusi nekontrolējama un sāk radīt problēmas sev un citiem, turklāt atkarības dinamikā kā pēdējais posms ir personības izmaiņas, kad līdzšinējās izmaiņas gan veselībā, domāšanā un jušanas procesos un attiecību veidošanā ir neatgriezeniskas. Bieži vien pirmie, kas pamana izmaiņas atkarīga cilvēka dzīvē, ir tuvinieki, draugi vai citi tuvāk stāvošie cilvēki.

Atkarības rašanās faktori

Par atkarīgajiem visbiežāk kļūst cilvēki, kuros dominē negatīvās izjūtas: bailes, kauns, vainas izjūta, dusmas u. tml. (izņēmums daļēji ir alkohola atkarība, kas saistīta ar dzīvesveidu).

Ar atkarības rašanos saistīti šādi būtiski faktori:

  • pašapziņa, pašcieņa, pašvērtība (pašvērtējums)
  • spēja veidot, uzturēt un pārvaldīt kontaktus
  • mērķu apzināšanās
  • komunikācijas spējas
  • sociālais atbalsts
  • ģimenes atbalsts.

Dažādu simptomu izteiktība katram cilvēkam var būt atšķirīga, ņemot vērā gan ģenētiku, gan iedzimtību, gan kopējo anamnēzi, gan arī dzīves apstākļus un periodu. Tāpat arī tos apstākļus, kad cilvēks ir uzsācis vielu vai procesa lietošanu, tās intensitāti un ilgumu.

Atkarību veido šādi bioloģiskie faktori:

  • iedzimtība
  • personības iezīmes: zems pašvērtējums, zema pašapziņa, pašapmierinātība, liels nemiers, impulsivitāte, zema paškontrole.

Psiholoģiskie faktori:

  • ģimenes problēmas (vardarbība pret bērnu, pusaudzi ģimenē; nepietiekams vecāku atbalsts; ciešu savstarpējo kontaktu trūkums; alkohola lietošana ģimenē; ģimenes sociālā izstumtība)
  • atkarību izraisošās vielas visbiežāk sāk lietot nepārliecināti, neuzņēmīgi cilvēki, kas tādējādi cenšas kompensēt savu mazvērtības izjūtu
  • nespēja nodibināt patiesas intīmas attiecības ar citiem cilvēkiem var radīt atsvešinātību, neapmierinātību, vientulību, ieraušanos sevī
  • nespēja saskatīt savas dzīves perspektīvas.

Atkarība sākas jau ar bērna pirmajiem dzīvības mēnešiem, kad viņš ir atkarīgs no vecākiem un apkārtnes. Kroplīgi virzītas, šīs attiecības cilvēkam var radīt smagas problēmas viņa turpmākajā dzīvē, kad jāsāk pieņemt patstāvīgus, nopietnus lēmumus.

Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu, smēkēšanas, azartspēļu un datorspēļu atkarības veidu raksturo četras pazīmes:

  1. tieksme lietot vielu vai veikt darbību atkal un atkal (psiholoģiskā atkarība)
  2. lai iegūtu vēlamo sajūtu, jāpalielina deva vai biežums (tolerance);
  3. laicīgi nesaņemot attiecīgo vielu vai darbību, rodas psiholoģiski un fiziski veselības traucējumi (absistence);
  4. turpinot lietot vai saņemt vajadzīgo, veidojas veselības traucējumi, kas maina uzvedību un cilvēks var kļūt bīstams apkārtējai sabiedrībai.

PALĪDZĪBA

  • Anonīmie Narkomāni
    Anonīmie Narkomāni (AN)– tā ir starptautiskā sabiedriskā organizācija, kura darbojas kā izveseļojošos narkomānu savienība. Pievienoties savienībai var ikviens narkomāns, neatkarīgi no vecuma, nacionalitātes, seksuālās orientācijas, sociālā un ekonomiskā statusa, pārliecības, reliģijas. AN nav ne iestāšanās iemaksas, ne biedru maksas. AN piedāvā saviem biedriem pilnībā atteikties no visu veidu narkotiku, iekļaujot alkoholu, lietošanas. Anonīmo Narkomānu pieredze rāda, ka ilglaicīga atturēšanās nodrošina lstabilāku fundamentu izveseļošanai un personīgai izaugsmei.

Foto: www.healthyplace.com